Latvijas mežsaimniecībai un kokrūpniecībai nav cita sekmīga attīstības ceļa kā ieguldīt augstas pievienotās vērtības ražošanā. Nozarē ir vēsturiski uzkrātas zināšanas, pieejamas izejvielas un pašu kapitāls. Gudri plānojot attīstību, piesaistāms arī ārējs finansējums. Esošā recesija nozarē mums skaidri un gaiši norāda, ka izejvielai pietuvinātu bāzes produktu eksports ātri "paiet zem rentabilitātes ūdenslīnijas". Izdzīvo un sekmīgumu saglabā sarežģītāku produktu ražotāji. Mēģinājumi izšmugulēt lētas izejvielas un tādējādi nodrošināt savu rentabilitāti ir netālredzīgs, neefektīvs, īstermiņa un uz likumības robežas balansējošs ceļš.
Arī nesen publicētais vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 atklāj diezgan nepievilcīgu skatu uz Latvijas kokrūpniecības nozari – četri no sešiem sarakstā iekļautajiem kokapstrādes uzņēmumiem zaudējuši savas pozīcijas ar ievērojamu kritumu par padsmit un vairāk vietām. Tas ir ļoti negatīvs signāls par kokrūpniecības nozari, kas vēsturiski bijusi viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem.
Turklāt trīs gadu laikā industriju pārstāvošo vērtīgāko uzņēmumu skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi – no 14 uzņēmumiem 2021. gadā līdz sešiem šogad.
Šī gada sākumā Latvijas kokrūpniecības nākotnes forumā Latvijas Banka iezīmēja pieticīgu ainu par nozares jomu Latvijas tautsaimniecībā – pievienotā vērtība vien 5,6% no kopējās. Citas nozares aug ātrāk, kas nedaudz disonē ar mūsu nozares izcelto lomu tautsaimniecības debatēs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!