Alda Ozola: Efektīva regulācija ekonomikas konkurētspējai

Lai ekonomikas regulators varētu pieņemt atbildīgus un pārdomātus lēmumus, tam jāņem vērā visdažādākie aspekti, tostarp ekonomiskās norises, vides un klimata pārmaiņas, starptautiski politiski procesi un tehnoloģiju attīstība. Septembra beigās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) nāca klajā ar jau otro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) attīstības un progresa ziņojumu, kurā atzinīgi novērtēja SPRK sniegumu un darbības stiprināšanu, kā arī norādīja uz iespējām vēl aktīvāk skaidrot iedzīvotājiem un komersantiem lēmumu pamatotību. Efektīva nozaru regulācija ir ceļš uz augstāku ekonomikas konkurētspēju, un zinoši, izglītoti iedzīvotāji, kuri, balstoties pieejamos datos, var izvēlēties savai mājsaimniecībai atbilstošākos sabiedrisko pakalpojumu risinājumus, veicina ne tikai personīgo labklājību, bet arī var sniegt būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.

SPRK izskatīšanā ik nedēļu nonāk vairāku regulējamo nozaru komersantu tarifu projekti, un katrs no tiem tiek izskatīts ar īpašu vērību, pārbaudot, vai iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas un ir nepieciešamas, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu. Tāpat SPRK nepārtraukti veic pakalpojumu kvalitātes uzraudzību, to skaitā īpašu uzmanību pievēršam saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām. Ja pakalpojumu lietotājiem ir šaubas par saņemtā pakalpojuma atbilstību noslēgtajam līgumam vai nozares normatīvo aktu prasībām, ikvienam ir iespēja ar sūdzību vērsties SPRK, kur situāciju izskatīs un norādīs iespējamos risinājumus. Kaut arī energoresursu cenas ir kritušās, SPRK aicina iedzīvotājus pārskatīt savas mājsaimniecības energoresursu patēriņu, kas var palīdzēt samazināt rēķinus un rīkoties atbildīgi vides jomā.

Jau kopš pagājušās ziemas reizi pa reizei izskan jautājumi – kāpēc energoresursu cenas krīt, bet maksa par apkuri Latvijā nesamazinās vai vismaz nesamazinās tikpat strauji. Te ir jāņem vērā vairāki faktori. Kurināmā izmaksu īpatsvars veido aptuveni pusi no siltuma tarifa kopējām izmaksām, turklāt daļa komersantu iepērk kurināmo visai apkures sezonai par fiksētu cenu, tāpēc, izdarot secinājumus, ir jāņem vērā arī, kā attiecīgajā brīdī atšķiras biržas cena un līgumā fiksētā cena.

Tā, piemēram, 2024. gada pirmajā ceturksnī tarifu veidoja 2023. gada vasarā iepirktā kurināmā cena, kad vidējā šķeldas cena bija augstāka. Latvijas Banka jaunākajā makroekonomikas prognožu pārskatā ir secinājusi, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas cenas nostabilizēsies un vidēji Latvijā būs ap 70 - 80 eiro/MWh. Balstoties uz aprēķiniem, kas veikti, par pamatu ņemot mainīgās izmaksas, šī prognoze ir korekta.

Citi secinājumi, iespējams, rastos, ja ņemtu vērā izmaiņas komersanta pastāvīgajās izmaksās (neietver kurināmo) un faktorus, kas ietekmē šīs izmaksas, to skaitā inflāciju un Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes – attiecīgi šobrīd uzņemtās saistības rada izmaksu pieaugumu, kas tarifos atspoguļosies pie nākamās visu izmaksu pārskatīšanas. Protams, nākotnes modelētie aprēķini nekādi nepalīdz samaksāt rēķinus apdzīvotās vietās, kur siltumapgādes tarifs aizvien ir augsts. Tomēr komersanti meklē risinājumus un veic pārrēķinus, SPRK izskatīšanā nepārtraukti nonāk jauni tarifu projekti. Savukārt pašiem iedzīvotājiem būtu svarīgi pievērst uzmanību dzīvojamo ēku energoefektivitātei, to skaitā gan izskatot ēku siltināšanas iespējas, gan rūpējoties par efektīvu siltuma uzturēšanu pašu dzīvojamās telpās.

Arī ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi Latvijā ir pieauguši atbilstoši inflācijas solim un vispārējam izmaksu pieaugumam, taču atsevišķās apdzīvotās vietās Latvijā dažādu iemeslu dēļ tie ir būtiski augstāki. Vasaras otrajā pusē SPRK saņēma vairāku iedzīvotāju sūdzības par SIA "Garkalnes ūdens" ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem, kas Baltezerā, Bukultos un Priedkalnē ir augstākie Latvijā.

Tiekoties ar iedzīvotājiem un uzklausot viņu bažas, kopā ar Ropažu novada domes pārstāvjiem izskaidrojām, kā tarifu ietekmē iepirktā ūdens un citam komersantam nodoto notekūdeņu izmaksas. Ņemot vērā, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus attiecīgajā administratīvajā teritorijā atbilstoši Pašvaldību likumam izvēlas konkrētā pašvaldība, Ropažu novada dome, apzinoties situāciju, meklē risinājumus, kā reorganizēt tās pārraudzībā esošos komersantus, tostarp sadarbojoties ar Ādažu novada pašvaldību, lai panāktu saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko risinājumu, kas būtu labvēlīgāks arī pakalpojumu lietotājiem tarifu apmēra ziņā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas līdzīgā situācijā ir arī citas pašvaldības Latvijā, līdz ar to rosinām tās meklēt efektīvus risinājumus iedzīvotāju interesēs.

Iedzīvotājiem arī jāapzinās – sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai ir konkrēta cena, un mēdz būt situācijas, kad tarifs pārlieku zemā līmenī ir noturēts mākslīgi, neņemot vērā iekārtu nolietojumu, kā arī citas izmaksas. Taču vienmēr pienāks brīdis, kad tarifu neizbēgami būs jāpaaugstina, un šis lēciens var būt ievērojams. Tāpēc aicinām iedzīvotājus rūpīgi iepazīties ar komersantu sagatavotajiem tarifu projektiem un šaubu gadījumā vērsties ar iesniegumiem SPRK.

Pavisam nesen SIA "Liepājas ūdens" iesniegtajā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektā SPRK, arī pateicoties iedzīvotāju vērībai, bija iespējams identificēt nepamatotās izmaksas teju 100 tūkstošu eiro apmērā, kā rezultātā pēc rūpīgas izvērtēšanas SPRK apstiprināja par 16% zemākus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, nekā komersants tos bija sākotnēji plānojis.

No 2025. gada janvāra elektroenerģijas lietotāji rēķinos redzēs nedaudz paaugstinātu maksu par sadales pakalpojumiem. Tarifa vērtības saglabāsies nemainīgas, bet no 2025. gada 1. janvāra nedaudz samazināsies valsts atbalsta apjoms, kas, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto, stājās spēkā 2024.gada janvārī, nosakot sadales tarifa fiksētās maksas daļas pieauguma griestus.

Tie attiecas uz lielāko daļu privātpersonu pieslēgumu. Attiecīgi faktiskā maksa par sadales tarifa fiksēto daļu mājsaimniecībām, kuru pieslēgumu jauda ir 1F 16-25 A un 3F 16-25 A robežās, palielināsies par diviem līdz sešiem eiro, neskaitot PVN. Ikvienai mājsaimniecībai jau tagad vērts pārbaudīt savas iespējas samazināt rēķinus par elektrību – tostarp gan kritiski izvērtējot elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā to samazinot, gan pārbaudot, vai mājsaimniecībai noslēgts izdevīgākais elektroenerģijas tirdzniecības līgums, un nepieciešamības gadījumā to pārslēdzot.

Arvien vairāk iedzīvotāju saņem ziņas par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksā, un bieži vien atkritumu apsaimniekotāji kā vienu no iemesliem min SPRK apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra (AARC) tarifu par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi. Taču jāņem vērā, ka pašvaldības noteiktajā atkritumu apsaimniekošanas maksā, kas iekļauta iedzīvotāju rēķinos par atkritumu izvešanu, vien daļa ir maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu saskaņā ar SPRK noteiktajiem tarifiem.

Iedzīvotājiem vajadzētu atcerēties – šķirot ir izdevīgi. Valsts ilgtermiņa politika paredz, ka atkritumu nešķirošana līdz ar ik gadu plānoto dabas resursu nodokļa pieaugumu kļūs tikai dārgāka. Dalīti savākto stiklu, papīra, kartona, plastmasas un metāla iepakojumus atkritumu apsaimniekotājs savāc un aizved bez papildu samaksas, un arī dalīti vākto bioloģisko sadzīves atkritumu izvešanas maksa ir par 40% zemāka nekā nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa. Attiecīgi iedzīvotāju pašu ziņā ir izvērtēt savus ikdienas paradumus atkritumu šķirošanai un optimizēt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Mājsaimniecībām ir finansiāli izdevīgi vienoties par šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu, tajā pašā laikā samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera izmēru vai mainot konteinera izvešanas biežumu.

SPRK kā neatkarīgai iestādei saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" reizi trīs gados jāsaņem neatkarīgs novērtējums par tās darbības funkciju realizēšanu atbilstoši labai praksei. Septembrī publicētajā otrajā SPRK attīstības un progresa ziņojumā OECD norādīja, ka neatkarīgiem ekonomikas regulatoriem, to skaitā arī SPRK, ir svarīga loma sabiedrisko pakalpojumu nozaru darbības uzlabošanā, pieņemot faktos balstītus lēmumus un nodrošinot pamata pakalpojumu efektīvu sniegšanu.

Taču, lai regulators varētu efektīvi pildīt savas funkcijas, būtiski ir arī nodrošināt resursus darbu izpildei – tas nozīmē gan pienācīgu pozīciju darba tirgū, gan sekmīgu koordināciju ar citām institūcijām un organizācijām un pastiprinātu komunikāciju gan ar komersantiem, gan iedzīvotājiem. Regulatīvā vide ir dinamiska, un regulatoram ir nepārtraukti jābūt gatavam un jāreaģē uz visām iespējamām pārmaiņām, nodrošinot iedzīvotāju iespējas nepārtraukti saņemt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām.