Ir svarīgi pateikt dažas būtiskas lietas par šo partiju, pirms cenšos to, kā virsraksts sola, "izsmērēt pa sienu". Latvijas politiskajai kultūrai "Progresīvo" līdzšinējā izaugsme un vēlēšanās gūtie panākumi ir nesuši nenovērtētu svētību. Pirmkārt, mēs redzam, ka (Latvijas apstākļiem) pilnvērtīgu politisko spēku joprojām ir iespējams radīt no nulles, bez gādīgu "onkuļu" naudas un harismātiskiem fīr... tpu, vadoņiem. Redzam, ka strikts ideoloģiskais "rāmis" spēj ieinteresēt un pat aizraut pietiekami lielu vēlētāju skaitu. Izrādās, Latvijā var realizēties pat tik eksotisks politprojekts kā "moderns maoisms".
Otrkārt, patiesa – konsekventa, viegli radikāla un pat izaicinoša – kreisā spēka ielaušanās politikā bija īsta D#va dāvana jau totālā pašapmierinātībā ieslīgušajiem "tradicionālo vērtību sargātājiem". Protams, tā lika sasparoties arī kriptoputinistiem. Tajos, pieļauju, ideoloģiski kvalificējas arī dažs savā putriotismā acis pārgriezis bāleliņš, ne tikai mutes brūķēšanā pierāvušies rosļikovieši.
Beidzot viņiem pretim stājās īsts, nevis virtuāls ienaidnieks. Pavisam konkrēta partija, dzīvi politiķi, no Saeimas tribīnes saukti "woke" lozungi – nevis kaut kādi virtuāli šabloniskie "samaitātie Rietumi" vai "starptautiskā LGBTQIA+ kustība". Arī tas, ka uzradās resursi konservatīvās domas konferencei un citai "intelektuālai pretestībai", būtu ierakstāms "Progresīvo" labo darbu sarakstā.
Tāpēc vien man gribētos, lai kreisā partija – pēc iespējas līdzīga tai, kas pirms diviem gadiem spēja uzdzīt gan sajūsmu, gan šermuļus, – turpina kalpot Latvijas politiskās ekosistēmas kopējam labumam. "Progresīvie" ir nepieciešami mums visiem. (Atšķirībā no kāda radikālnacionālistiski rasistiska veidojuma, taču no tā uzrašanās diemžēl neesam pasargāti.)
***
Diemžēl viss pozitīvais efekts sāk noārdīties, jo patlaban partija pati sev rok kapu, pati naglo zārku un guļas tajā iekšā. Apmātā vēlme noturēties valdības koalīcijā – baidoties ar savām (agrākajām) dogmām un vēlmēm jebkādi nokaitināt "Vienotību" – padara "Progresīvos" par arvien remdenāku un pelēcīgāku konformistu masu. Par premjerpartijas pakalpiņu, kurš turklāt pats cenšas kļūt arvien līdzīgāks "bosam". Pieļauju, partijas spice pat jūtas atvieglota, kad organizāciju, skaļi cērtot durvis, pamet "gaisa jaucēji". Tas ir gan nožēlojami, gan letāli.
Bažām zaudēt dalību koalīcijā, trīs ministru portfeļus un vēl dažus sātīgus amatus it kā būtu pamatots skaidrojums. Nacionālā apvienība joprojām kaut vai nakts vidū var aizstāt "Progresīvos", palielinot tagadējo valdošo "vairākumu" par trim mandātiem un varbūt pat padarot izpildvaru viegli efektīvāku. Taču dzintarieši – pieredzējusi, rūdīta un paštaisna partija – ir pārāk neērts partneris vecišķi gurdenajai "Vienotībai" un iekšķīgi nedrošajai Ministru prezidentei Evikai Siliņai.
Tagadējā koalīcija ir premjerpartijai pārāk komfortabla, lai to izjauktu, ja "Progresīvie" joprojām censtos vārdos un da
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
