Nepietiekams uzturs Latvijā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, kas bieži paliek nepamanīta. Neraugoties uz veselības aprūpes sistēmas attīstību, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām cieš no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas, kas būtiski ietekmē viņu veselību, pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti. Uztura terapiju ar medicīnisko papilduzturu pacienti saņem novēloti, kaut gan piemērota aprūpe patlaban ir pieejamāka nekā jebkad agrāk. Tāpēc steidzami jārisina šī apslēptā krīze un jāpalielina izpratne par uzturvielu nepietiekamības ārstēšanas iespējām.
Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja pacients nepietiekami uzņem uzturvielas un/vai tās neuzsūcas pietiekami. Cēloņi ir dažādi: cilvēks neuzņem uzturu, jo nepietiek līdzekļu tā iegādei, uzturs nav pieejams vai arī pacients nespēj ēst slimības dēļ, piemēram, zudusi apetīte, ir slikta dūša, vemšana, caureja vai disfāgija – rīšanas traucējumi. Slimības rezultātā izteikti pastiprinās metabolisms, ir lielākas enerģētiskās vajadzības un tajā pašā laikā cilvēks nespēj uzņemt sev nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Cits mehānisms, kas veicina uzturvielu nepietiekamības attīstību, ir uzturvielu zudums, piemēram, no stomas, fistulas vai lielām nedzīstošām brūcēm. Rezultātā mainās ķermeņa uzbūve, tajā skaitā samazinās muskuļu masa un cieš dzīvībai svarīgo orgānu darbība. Galvenās uzturvielu nepietiekamības pazīmes ir svara, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, kā arī nomākts garastāvoklis, biežas infekcijas. Uzturvielu nepietiekamība biežāk pavada pacientus, kam nesen veiktas apjomīgas kuņģa un zarnu trakta operācijas, bijis insults, ķīmijterapija vai staru terapija, ja ir vēzis, smagas infekcijas, zarnu iekaisums vai cita veida veselības traucējumi.
Onkoloģijas pacientiem uzturvielu nepietiekamības dēļ var pat pārtraukt ārstēšanu, piemēram, ķīmijterapiju, jo viņi kļūst pārāk vāji, lai turpinātu intensīvo terapiju. 2021. gada Magazine of European Medical Oncology1 pētījums rāda, ka vēža slimniekiem nepietiekama uztura izplatība atkarībā no onkoloģiskās slimības lokalizācijas ir aptuveni 20% līdz 80% gadījumu. Turklāt no 10% līdz 20% vēža pacientu nāves cēlonis ir nevis pats vēzis, bet uzturvielu nepietiekamība. Jāuzsver, ka jebkuras slimības ārstēšanas efektivitāte ir saistīta ar pacienta uzturvielu pietiekamību.
Izpratne ir svarīgākais – daudzi neapzinās, ka cieš no nepietiekama uztura
Vecāki, vientuļi cilvēki bieži vien saskaras ar grūtībām nokļūt līdz pārtikas veikaliem, lai iegādātos ikdienai nepieciešamās preces, kas ir viens no "sociālā bada" izpausmes veidiem. Tomēr biežākie iemesli uzturvielu nepietiekamībai ir saistīti ar medicīniskiem stāvokļiem, kas var skart jebkuru neatkarīgi no sociālā stāvokļa, jo slimība nešķiro. Īpašā riska grupā ir seniori, kuriem ar vecumu dabiskā uzturvielu uzsūkšanās spēja pasliktinās, kā arī mainās garšas, smaržas sajūtas, kļūst vājāka muskuļu masa, viņi kļūst nekustīgāki, bieži arī depresīvāki.
Tiek maldīgi pieņemts, ka pacientiem ar lieko svaru nevar būt uzturvielu nepietiekamība – tiek ignorēts svara zudums un muskuļu masas mazināšanās, jo tiek kļūdaini uzskatīts, ka šie cilvēki var dzīvot no "tauku rezervēm". Slimības laikā organisms "tērē" vairāk muskuļu un pēc tam arī orgānu, nevis tauku masu. Sabiedrības novecošanās un vēža saslimstības biežums Latvijā, salīdzinot ar ES2 vidējo rādītāju, iezīmē, ka ar slimību saistītu uzturvielu nepietiekamības gadījumu skaits nākotnē būs ievērojams. Joprojām šī problēma nav plaši atpazīta.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) ir vienīgā Latvijā, kur tik plaši ārstniecības procesā tiek izmantota uztura terapija. Pareizi pielāgota uztura terapija spēj uzlabot pacienta pašsajūtu un dzīves kvalitāti, bet galvenais – arī ārstēšanas rezultātus. Ekspertīze tiek uzkrāta Uztura un dietoloģijas centrā, kurā darbojas moderna un multidisciplināra komanda. Darba ir arvien vairāk.
Neskatoties uz to, ka ir augusi arī uzturzinātnes aktualitāte, tomēr tai joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību, īpaši veselības aprūpes speciālistu obligātajā izglītībā. Tāpēc ir jāveido padziļinātas zināšanas par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm, kā arī sekām, jo uzturvielu nepietiekamība bieži tiek identificēta novēloti.
Situāciju uzlabotu reģionālās struktūrvienības, kur, tāpat kā Rīgā, būtu multidisciplināra komanda un kas palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgu un kvalitatīvu uztura aprūpi visā valstī. Situāciju pasliktina arī medicīnas darbinieku resursu trūkums, kas kavē savlaicīgu uzturvielu nepietiekamības diagnosticēšanu.
Kā pieteikties valsts apmaksātam medicīniskajam papilduzturam
Uzturvielu nepietiekamības ārstēšanā pirmais solis ir uztura korekcija, kurā uztura speciālists izstrādā plānu, kas ir piemērots katram konkrētam pacientam. Šis posms ir būtisks, tomēr, ja pacientam neizdodas uzņemt pietiekami daudz uzturvielu ar ikdienas uzturu, tiek nozīmēts medicīniskais papilduzturs. Tā sastāvā ir nepieciešamās uzturvielas ķermeņa stiprināšanai un enerģijas līmeņa celšanai, tajā skaitā nepieciešamās olbaltumvielas un citas sastāvdaļas, kas palīdz saglabāt muskuļu masu, imunitāti un sniedz vēl daudzus citus ieguvumus. Mazākai pacientu daļai nepieciešama enterālā barošana (barošana tieši gremošanas traktā caur zondi vai stomu) vai parenterālā barošana (barošana vēnā), kas arī ir valsts apmaksāts pakalpojums.
Cilvēki ar uzturvielu nepietiekamību līdz ar ārsta nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu, enterālu vai parenterālu barošanu savā dzīvesvietā. Latvijā situācija ar valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu ir labāka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tomēr ir svarīgi, lai piešķirtais budžets paliktu tādā pašā līmenī kā līdz šim, jo ir nepieciešams laiks, lai radītu izpratni par uzturvielu nepietiekamību – lai ikviens, kam nepieciešama ārstēšana, to arī saņemtu.
Valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu var saņemt, sākot ar konsultāciju pie ģimenes ārsta vai jebkura ārstējošā ārsta, kas atrodas līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ārsts izvērtēs nepietiekama uztura risku un izsniegs nosūtījumu uz Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu ar atbilstošo diagnozi (informācija pieejama NVD vai Austrumu slimnīcas mājaslapas Uztura un dietoloģijas centra sadaļā: https://aslimnica.lv/uztura-un-dietologijas-centrs/). Savukārt Austrumu slimnīcas uztura speciālists vai ārsts, balstoties uz pacienta veselības stāvokli, izrakstīs piemērotāko papilduzturu un noteiks tā devas. Pēc izrakstīšanas papilduzturs tiek piegādāts uz pacienta dzīvesvietu trīs darbdienu laikā, tādējādi pacients to var saņemt, neapmeklējot aptieku. Turklāt gadījumos, kad pacientam nav iespēju klātienē ierasties uz konsultāciju, konsultācijas pieejamas attālināti.
Vairāk izglītojošu pasākumu medicīnas darbiniekiem un sabiedrībai, vairāk uztura speciālistu un reģionālo centru savlaicīgai atpazīšanai un ārstēšanai
Lai uzlabotu uzturvielu nepietiekamības pazīmju agrīnu atpazīšanu, jāpievērš pastiprināta uzmanība riska grupu, it īpaši senioru ar veselības problēmām un pacientu ar hroniskām slimībām, uzturam.
Tāpat nepieciešams organizēt vairāk izglītojošo pasākumu gan speciālistiem, gan sabiedrībai un paplašināt uztura speciālistu skaitu, kā arī izveidot reģionālos centrus, kas sniegtu pieejamāku aprūpi cilvēkiem. Tikpat svarīga ir arī pacientu tuvinieku un ģimeņu loma, jo tieši viņi varētu būt pirmie, kas pamana uzturvielu nepietiekamības pazīmes. Savlaicīga atpazīšana un ārstēšana var būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un palielināt viņu iespējas veiksmīgi atveseļoties.
Jāturpina uzlabojumi uzturvielu nepietiekamības pazīmju identificēšanā un agrīnā ārstēšanā, lai katrs pacients saņemtu nepieciešamās uzturvielas, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarētās cilvēka pamattiesības. Tas palīdzēs uzlabot pašsajūtu un sekmīgāk ārstēties.
Noslēgumā vēlos teikt lielu paldies mūsu ļoti profesionālajai un entuziasma pilnajai Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra komandai – uztura speciālistiem, māsām, intensīvās terapijas ārstei, rezidentiem, administratoriem un pārējiem citu specialitāšu kolēģiem, kas ikdienas smagajā darbā neaizmirst, ka bez uztura pacients nevar izārstēties.
1 2021. Magazine of European Medical Oncology. Malnutrition and cancer, diagnosis and treatment. https://link.springer.com/article/10.1007/s12254-020-00672-3
2 OECD, Eiropas Komisija, https://www.oecd.org/content/dam/oecd/lv/publications/reports/2023/02/eu-country-cancer-profile-latvia-2023_d8b53c97/57ac2732-lv.pdf, 2023
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!