Pēdējos mēnešos bieži un pat pārāk bieži amatpersonas un "eksperti" pie visdažādākajām neražām vainojuši "sliktu komunikāciju". Gan tieši, gan netieši – valsts pārvaldes komunikatorus. Atsevišķi spriedelētāji pat piedāvā atlaist ne mazāk kā 2 no 3 komunikatoriem valsts pārvaldē. Lai amatpersonas un iestāžu vadītāji komunicē paši. Strādājot ikdienā ar desmitiem komunikācijas profesionāļu Rīgā un reģionos, kā arī privātajā un akadēmiskajā sektorā strādājošiem komunikācijas ekspertiem, zinu, ka ne man vienīgajam šādi vārdi un attieksme bijuši kā duncis mugurā.
Zem "sliktās komunikācijas" birkas bez šķirošanas un žēlastības tiek pagrūsti ļoti atšķirīgi rīcības modeļi. Piemēram, iestādes vadība cerībā, ka mediju un sabiedrības interese par izteikumu vai skandālu noplaks, atliek lēmuma pieņemšanu un klusē. Pēc pāris dienām tomēr saņemas, bet (paredzami!) saņem asu mediju un sabiedrības kritiku par novēlotu komunikāciju. Vainīgs komunikators! Divas iestādes savstarpēji nesaskaņojot iziet ar diviem atšķirīgiem publiskiem paziņojumiem. Atkal slikta komunikācija! Viena struktūrvienība nesarunājas ar citu struktūru vienas iestādes ietvaros. Slikta komunikācija! Komunikatora sagatavotās tēzes amatpersona nespēj atskaņot televīzijas ēterā, jo iepazinies pēdējā brīdī un pavirši, cerot, ka tāpat "izvilks". Neizvelk. Slikta komunikācija!
Teju katram valsts pārvaldes komunikatoram gadu gaitā līdzīgu piemēru ir sakrājies ne mazums. Atzīstam godīgi, neesam mēs visi teicamnieki. Protams, komunikatori kļūdās. Arī smagi kļūdās. Tomēr velns ir detaļās, un bieži "sliktajai komunikācijai" ar komunikācijas profesionāļa darbu nav nekāda sakara. Ar vadītāju spēju izmantot un iespējot komunikatorus gan. Atsaucoties uz Sigitas Pildavas (LASAP1) vārdiem, vadītājs nemācēšana saskatīt komunikācijas profesionāļa pielietojumu, viņa neiesaistīšana vadības un institūcijas mērķu sasniegšanā ir salīdzināma ar jaunāko viedtālruņu modeļu izmantošanu tikai zvaniem un īsziņām – kā peidžeri.
Apritot Krievijas agresijas kara Ukrainā 1000. dienai, mēs nevaram atļauties provinciālas "nolikšanas". Ne mūsu komunikācijas profesionāļu "rezervistu soliņš" ir tik garš, ne laiks spēlē mums par labu. Šobrīd paātrinātā tempā būtu jārisina iepriekšējos gados neuzsāktās vai nesakārtotās lietas attiecībā uz valsts pārvaldes komunikācijas politiku, tostarp attiecībā uz komunikatoru mandātu un iespējošanu.
Lai arī esam relatīvā drošībā zem NATO un ES "lietussarga", kā arī Krievijas okupanti ir aizņemti ar karošanu Ukrainā, mums jāgatavojas dažādiem scenārijiem, jāstiprina drošība un aizsardzība, lai atturētu avantūristu Kremlī pat palūkoties mūsu virzienā. Ar vēstījumu: "Palūkosies pāri robežai, aci izdursim!". Vienlaikus izaicinājumus rada hibrīdkarš, tostarp spiediena izdarīšana uz robežu, kiberuzbrukumi, dezinformācija un informācijas ietekmes pasākumi. Par spīti sankcijām Krievija nākamgad oficiāli propagandai vien tērēs teju pusotru miljardu ASV dolāru, vienlaikus būtiski ceļot arī militāros tēriņus. Viegla dzīve kaimiņos diviem agresoriem tuvākajos gados mūs negaida.
Lai gatavotos visiem scenārijiem, tostarp informatīvajā telpā, Latvija veido dažādus plānus un attīsta spējas, balstoties uz visaptverošo valsts aizsardzību. Tas attiecas arī uz informatīvo telpu. Jau 2022. gadā, veidojot Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepciju 2023.-2027. gadam, kas ir daļa no visaptverošās valsts aizsardzības, sapratām, ka maza komunikācijas profesionāļu komanda valdības centrā viena nespēs paveikt visu. Bija jāizvēlas stratēģiska pieeja, kā mazai valstij pieejamos resursus izmantot stratēģiski, lai sasniegtu spēcīgāko efektu gan ikdienā, gan krīzēs un valsts apdraudējuma gadījumos.
Mūsu pieeja ir balstījusies uz tīklu veidošanu, profesionalizāciju un iespējošanu (empowerment – angļu val.). Tas nozīmē stratēģisku vadību un koordināciju no valdības centra, vienlaikus veidojot komunikācijas profesionāļu tīklojumus – no tiešās valsts pārvaldes institūcijām līdz pašvaldībām, metodoloģisko materiālu izstrādi (komunikācijas vadlīnijas, rokasgrāmatas), kā arī apmācību, krīžu simulāciju izspēļu, vebināru un citu pasākumu rīkošanu komunikācijas profesionāļiem. Mērķis – apbruņot komunikācijas profesionāļus ar prasmēm un zināšanām, lai tie visi kopā varētu gan proaktīvi stāstīt mūsu naratīvus, gan aizstāvēt Latviju informatīvajā telpā no ārvalstu ietekmes pasākumiem un vietējiem kangariem. Ja tāda diena pienāktu, lai katrs komunikators arī zinātu savu vietu valsts aizsargāšanā.
Ar šādu mērķi jau otro gadu rīkojam konferenci "Stratēģiskā komunikācija drošākai rītdienai 2024", kurā vairāk nekā 400 komunikācijas profesionāļi no visas Latvijas intensīvi mācās jaunākās stratēģiskās komunikācijas prasmes (stāstniecība, mākslīgais intelekts, stratēģiskās komunikācijas iedzīvināšana praksē, kampaņas, krīžu komunikācija), piedalās diskusijās par Latgales iedzīvotāju, mazākumtautību un jauniešu efektīvu uzrunāšanu, sadarbību ar medijiem krīžu un kara gadījumā, katra komunikatora lomu visaptverošajā valsts aizsardzībā, mācās viens no otra, veido kontaktus. Noslēgumā apbalvosim labākos komunikācijas projektus aizvadītajā gadā, pateiksim paldies par darbu, iedrošināsim turpināt.
Konferencē arī tiek prezentēti valsts tiešās pārvaldes komunikācijas izvērtējuma 85 institūcijās secinājumi. To teju gadu veica neatkarīgu ekspertu komanda no vairākām Latvijas universitātēm. Godīgi jāsaka, ka atsevišķi izvērtējuma secinājumi ir neglaimojoši un risināmi vien ar pārmaiņu vadību, kas skar sistēmiskas un strukturālas izmaiņas. Piemēram, stratēģiskās komunikācijas ieviešanu praksē kavē komunikatoriem piešķirtā atbalsta funkcija, viņu potenciāla neizmantošana, neiesaistīšana iestāžu vadības procesos, stratēģiskajā plānošanā, lēmumu pieņemšanā. Attieksme pret komunikācijas profesionāļiem nereti ir kā pret slotas kātiem. Lai tie iestādes struktūrā atrodas turpat, kur saimniecība nodaļa un lai "saslauka" un "nopucē" kļūdainos lēmumus vai amatpersonu pasprukušos izteicienus.
Būtiskus izaicinājumus rada arī dažādās iestādēs atšķirīgais komunikatoru atalgojums, komandu atšķirīgais izmērs (caurmērā tie ir pāris cilvēki uz iestādi), pieejamie līdzekļi un materiāltehniskais nodrošinājums. Trūkst apmācību, vēl vairāk - laika mācīties, piemēram, mākslīgā intelekta rīku ieviešanu. Joprojām ir institūcijas, kurām nav izstrādāti krīžu komunikācijas plāni. Pietrūkst arī vienotu metodisko materiālu šādu plānu izstrādei.
Par spīti atšķirīgajam komunikācijas brieduma līmenim institūciju vadības, mediju un sabiedrības gaidas pret komunikatoru sniegumu tikai pieaug. Neatkarīgi, vai komandā strādā viens, septiņi vai vairāk komunikācijas profesionāļi, tiek sagaidīts teju vienāds funkciju klāsts. Tā veidojas izdeguši "cilvēki-orķestri", kas cīnās par piekļuvi informācijai paši savā institūcijā (kas nepieciešama darba vajadzībām!), vienlaikus fotografējot, publicējot ierakstus sociālajos medijos un mājaslapā, paralēli cenšoties aizsniegties līdz telefonam, lai atbildētu uz mediju jautājumiem, klusībā pārliekot iestādes komunikācijas stratēģijas un krīžu komunikācijas plānu un rītdienu. Un tā jau vairākas nedēļas, pat gadus.
Strukturālos un sistēmiskos izaicinājumus risināsim! Pat, ja tas prasīs gadus, lai lauztu stereotipus un domāšanu, risināsim! Varam taču to apņemties?
Vienlaikus aicinu šajā Patriotu mēnesī katru komunikācijas profesionāli, jo īpaši valsts sektorā strādājošo, negaidīt, ka kaut kas iekritīs klēpī pats. Aicinu apzināties, ka Latvija sākas (diemžēl var arī beigties) atkarībā no tā, vai paši izrādām iniciatīvu, vai darām paši un visi kopā. Mana Latvija ir mana atbildība.
Tādēļ gan šī gada komunikācijas profesionāļu konferences dalībniekus, gan citus komunikācijas profesionāļus aicinu 2025. gada laikā ieviest kaut daļu no apņemšanām, ko apņemšos arī pats, tostarp:
strādāt rokrokā ar iestādes vadību, tostarp aicinot iesaistīt lēmumu pieņemšanā ikdienā un krīzes situācijās;
plānot un īstenot mērķtiecīgu komunikāciju, kas balstīta uz skaidriem un sasniedzamiem rezultātiem;
stāstīt Latviju, iedzīvinot stratēģiskās komunikācijas vēstījumus;
sagatavoties krīzēm, radot jaunus un pārskatot esošos krīžu komunikācijas plānus,
lepoties ar savu komandu, aktīvi veidojot iekšējo un ārējo iestādes komunikāciju, izceļot komandas sasniegumus;
atrast laiku mācīties (īpaši par mākslīgo intelektu),
pierādīt sava darba nozīmi un rezultātus, ar datiem pierādot komunikācijas vērtību iestādes mērķu sasniegšanā;
labāk apzināties savu profesionālo vērtību, tostarp rūpējoties par savu un komandas labbūtību;
vērsties pret dezinformāciju, ierobežojot tās izplatību;
būt godīgam, ētiskam un ievērot labas pārvaldības principus.
Savukārt vadītājus aicinu nešaut pa savējiem. Komunikators, ja kļūst par savējo, ir profesionāls sabiedrotais, kas pamanīs un ļaus neuzkāpt uz mīnām informatīvajā laukā, piedāvās mūsdienīgus komunikāciju risinājumus, lai sasniegtu ministrijas, iestādes vai uzņēmuma stratēģiskos mērķus. Ar zināšanām un prasmēm apbruņots komunikācijas profesionālis, kam vēl ir desmitiem, iespējams, simtiem profesionālo kontaktu citās institūcijās, palīdzēs uzvarēt cīņas par prātiem un sirdīm brīžos, kad to visvairāk vajadzēs. Nenovērtējiet mūs par zemu! Pretējā gadījumā, kā pieredze rāda, arī slotas kāti izšauj un peidžeri uzsprāgst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!