Līdz ar Krievijas kodolretorikas pastiprināšanos un gaidāmo atkal ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā Rumānijas prezidenta vēlēšanas paskrējušas garām tikpat kā neievērotas. Bet gluži bez ievērības atstāt tās nevar. Kā nekā Rumānija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un tagad apņēmīgi stūrē uz iekļaušanos Šengenas telpā. Rumāniju, kas uzņēmusi alianses karabāzi, par stratēģiski nozīmīgu valsti uzskata Rietumu sabiedrotie. Un – tai ir gandrīz 650 kilometrus gara robeža ar Ukrainu. Rumānija nodrošina būtisku tranzīta ceļu miljoniem tonnu Ukrainas labības.
Pašreizējā sakāpinātas starptautiskās pretstāves gaisotnē galēji labējo kandidāta pārliecinoša uzvara vēlēšanu pirmajā kārtā šajā zemē uzjundījusi "šoka vilni", un var saprast jutīgākos, kas saka, ka notikusi "politiska zemestrīce". Protesta balsojums parādījis rumāņu vēlētāju noskaņojuma maiņu. Tā vien šķiet, ka arī Rumānijā ir iepūsts "trampizēšanās" aerosola mākonis, ko labprātīgi ieelpojis ar līdzšinējām valdošajām partijām neapmierinātais, aptaujās klusējošais un melojošais vairākums.
Ja pirmajā balsošanas kārtā uzvarējušais "neatkarīgais" Kelins Dzordžesku saņemto 22,95 % vietā būtu ieguvis likuma prasītos 50% + 1 balsi no visiem reģistrētajiem vēlētājiem, Rumānijas valsts galvgalī "īstajā brīdī" jau būtu nonācis izolacionists, ultranacionālists, NATO kritiķis un prokrieviski noskaņots politiķis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
