"Kaut kāda bomžu karaļvalsts. Ar vārdiem Briselē, ar darbiem Ipiķos," sašutis caur degunu šņākuļoja Ivars, lasot nupat telefonā uzlēkušo paziņojumu. Mirkļus vēlāk viņš ar plecu atsitās pret durvīm, knapi noturēja līdzsvaru pats un tik tikko nenometa zemē pirms mēneša nopirkto dārgo telefonu. Maza varbūtība, taču viņam jau nu simt punkti nepaveiktos un telefons ieslīdētu tieši šaurajā durvjapakšas spraugā, pa kuru bija redzami slīdošie gulšņi.
Ivars stāvēja tamburā un kārtējo reizi bija aizbakstījies telefonā un nogulējis nodevīgo sliežu ceļu salaidumu pirms Siguldas, kas, kaut ātrums tobrīd nav liels, kārtīgi un, galvenais, ļoti pēkšņi izpurina vagonus. Tie, kam palaimējies piektdienu vakaros allaž piestūķētajā vilcienā līdz Siguldai tikt pie sēdvietas, šo brīdi izjūt kā vieglu šūpošanos. Taču tamburā stāvošie – un tādu nav mazums – var kārtīgi pārbaudīt sava līdzsvara aparāta darbību. Ja visas vietas, kur pieķerties ar roku, jau aizņemtas, tad labāk laikus sagrupēties stabilā stājā. Kājas nedaudz platāk par pleciem, pleci paralēli braukšanas virzienam. Neliels iesēdiens ceļos, un gaidi. Kla-bac! Un tu uz dažām sekundēm izskaties kā sauszemes sērfotājs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!