Edvins Demeņus: Baltijai ir potenciāls kļūt par gaisa kuģu nomas līderi pasaulē

Vadošās Baltijas aviokompānijas pārvalda vairāk nekā 220 gaisa kuģu lielu floti, no kurām lielākā daļa strādā B2B (business to business) segmentā, veicot lidojumus citām aviokompānijām. Eiropa tiek uzskatīta par reģionu ar vislielāko reģistrēto ACMI kompāniju skaitu, taču, pētot tuvāk, lielākā daļa no Eiropas pilna servisa gaisa kuģu nomas uzņēmumiem ir bāzēti tieši Baltijā. Daudzi no tiem darbību uzsāka pēc 2010. gada, atbildot uz pieaugošo pieprasījumu pēc zemu izmaksu avio kapacitātes.

Pārvarot ekonomiskās un ģeopolitiskās turbulences, Baltijas ACMI aviokompānijas ir pielāgojušās tirgus vajadzībām, un šobrīd ar to kapacitāti rēķinās virkne pasaulē vadošo avio pārvadātāju.

Sākotnēji ACMI pakalpojumi tika izmantoti kā ad hoc risinājumi, kad, pārsvarā tehnisku iemeslu dēļ, aviokompānija nevarēja veikt plānoto lidojumu ar flotes lidmašīnām un bija nepieciešams tūlītējs risinājums.

Savukārt šobrīd pieaug tendence aviokompānijām iekļaut ACMI risinājumus to ilgtermiņa attīstības stratēģijā. Iemesli tam ir dažādi – gan P&W dzinēju tehniskās problēmas, kā rezultātā pasaulē šobrīd nelido vairāki simti lidmašīnu, gan pandēmija, kuras ietekmē aviokompānijas bija spiestas optimizēt savu floti un darbiniekus, taču šobrīd, pieprasījumam atgriežoties pirmspandēmijas līmenī, ir nepieciešams kompensēt iztrūkstošo kapacitāti.

ACMI ir vairāk nekā tikai gaisa kuģi. Uz vairāk nekā 220 lidmašīnu lielu floti, lidojumus veic aptuveni 1900 piloti un praktiski tikpat apkalpes locekļi no visas pasaules. Baltijā tiek nodarbināti vairāki tūkstoši augsti kvalificēti aviācijas speciālisti – inženieri, tehniķi, lidojumu operatīvie un virszemes apkalpošanas darbinieki, lidojumu dispečeri, administratīvie un citi darbinieki, kas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ dažādas aviokompānijas atver birojus Latvijā.

Augsti kvalificēts darba spēks tiek piesaistīts arī no ārzemēm. Uzņēmumā "SmartLynx" vien šobrīd Latvijā strādā ap 120 speciālistu no dažādām pasaules valstīm. Tas kopumā ir ievērojams rādītājs un vērtīgs resurss reģionam (Baltijas) ar nepilniem sešiem miljoniem iedzīvotāju.

Starptautiskās aplēses liecina, ka globālā aviācijas tirgus vērtība šogad var sasniegt pat 317 miljardus eiro, aptuveni piektdaļu (67,81 milj. eiro) no šī tirgus vērtības aizņem Eiropa un Baltija ir nozīmīga tās daļa. Tiek lēsts, ka nākamos sešus gadus ACMI tirgus izaugsme Eiropā ik gadu varētu sasniegt vidēji 7 līdz 9%, kas nozīmē stabilu izaugsmi ilgtermiņā un Baltijas aviokompānijām ir pavisam reāla iespēja būt šīs izaugsmes virzītājspēkam.

Mērķtiecīgai valsts aviācijas nozares attīstības stratēģijai un valsts un pašvaldību atbalstam privātajam aviācijas sektoram var būt izšķiroša nozīme turpmākai industrijas attīstībai reģionā.

Jau šobrīd ir valstis, kuras mērķtiecīgi ir izvirzījušas aviāciju par vienu no prioritārajām attīstības nozarēm, ieviešot atbalstošu likumdošanu, procesu un nodokļu atvieglojumus, rezultātā kļūstot par reģionāliem aviācijas centriem. Līdz šim tas lieliski ir izdevies Maltai, kas desmit gadu laikā tajā reģistrēto lidaparātu skaitu ir spējis palielināt no 180 līdz vairāk nekā 900. Savus birojus tajā ir atvēruši virkne vadošo Eiropas lidsabiedrību un citu aviācijas pakalpojumu sniedzēju.

Laiks iet un aviācijas industrija mainās. Gaisa kuģu noma vairs nav sezonālas peļņas bizness, bet gan pastāvīgs atbalsts aviokompānijām visā pasaulē to kapacitātes nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka arī Baltijas aviācijas nozares kontekstā uz ACMI ir jāraugās kā perspektīvu un stabilu aviācijas biznesa nišu. Baltija ir spēcīgs reģionālais spēlētājs ACMI tirgū un tā biznesa potenciāls ne tuvu nav pilnībā realizēts. Liela daļa resursu jau ir šeit. Tas, kas nepieciešams, ir mērķtiecīgāka valsts un pašvaldību iesaiste tādu apstākļu radīšanā, kas nevis liktu birokrātiskus šķēršļus industrijas attīstībai – gan vietējiem uzņēmumiem, gan investoriem, bet nodrošinātu atvieglotus procesus tās izaugsmes veicināšanai.