Liene Voroņenko: Jaunais skolu finansēšanas modelis ir kails  (2)

IZM piedāvātais modelis Latvijas sabiedrībai izmaksās papildus 124 miljonus eiro gadā. Tas ir tikpat, cik viss augstākās izglītības finansējums, tā ir vēl viena Latvijas Universitāte, tas ir vairāk, nekā viss zinātnes, viss profesionālās izglītības, viss pieaugušo izglītības finansējums. Ko par to dabūsim?

Ar dīvainībām skaitļos gan tiks galā Finanšu ministrija. Piemēram, kā 101 miljoniem eiro pieskaitot 2.6% var sanākt 124 miljoni eiro? Un mūsu aprēķinā pašvaldības maksās 23–24 miljonus eiro, nevis 11 miljonus eiro. IZM 9 miljonus eiro "ieekonomē" uz mazajām vidusskolām, bet aizmirsusi, ka šie bērni tomēr ies citās profesionālajās vai vidusskolās – ietaupījuma nebūs.

Modeļa galvenais jaunievedums – Latvijas sabiedrība turpmāk dāsni maksās "par klasēm", nevis kādiem citiem izglītības rādītājiem. Jau vidēja izmēra 300 bērnu skolām kļūs izdevīgi taisīt daudz 16–18 bērnu klasītes. Bet lielāka izmēra skolas šādi varēs savu dotāciju palielināt pat par 44%.

Ja tiks izveidota sistēma, kurā tik izdevīgi "ražot klases", sabiedrības izdevumi nebūs solītie 124 miljoni eiro, bet gan līdz pat 196 miljoniem eiro, jo pašvaldības un skolas meklēs katru iespēju to darīt.

Latvijas medicīnā šādas ačgārnas finansēšanas dēļ tiek "ražotas analīzes" – nekontrolējami, bez jēgas, un regulāri prasot papildu naudu. Tagad arī izglītībā tiks izveidota līdzīga sistēma, par kuras izšķērdīgumu Valsts Kontrole varēs šausmināties gadiem. Ministrija piesolījusi – klases kontrolēšot, bet nav paskaidrojusi kā izkontrolēt 10 000 klašu. Šajā gadījumā "izņēmumu" būs tik daudz, ka katrs atradīs savu. Vai nonāksim līdz "klašu kvotām"?

Modelis paredz – valsts atņems naudu, pašvaldības apvieno skolas un skolas apvieno klases, un visizdevīgāk būs turēt vairākas nelielas skolas un vairākas nelielas klases, tāpēc pilnībā apstāsies jebkāda skolu tīkla kārtošana. Bet varbūt IZM ieskatā Latvijas skolu tīkls jau ir "optimāls"? Ar aizvien Eiropā neefektīvāko skolēnu skaitu uz skolotāju, vienu no mazākajiem klašu lielumiem un lielākajām vispārējās izglītības izmaksām?

Jaunā "Programma skolā" ir tuvu tekstam kopēts Latvijas PSR skolu finansēšanas modelis. Iekopējies arī absurdais komunistiskais mērķis – "visas skolas vienādi labas!", kura vārdā ministrija mēģina kontrolēt katru skolu un novērst jebkuru iespēju un motivāciju pašvaldībai un skolai izcelties ar labāku izglītību saviem iedzīvotājiem un labākām algām saviem pedagogiem.

Bet skola ar 2069 bērniem vienmēr spēs noorganizēt vairāk izvēles priekšmetu, vairāk pulciņu un vairāk atbalsta kā mazākā "optimālā" vidusskolā (no 1–12. klasei) ar 75 bērniem. Un arī maksās labāk. Ja vien ministrija to neaizliegs.

Absurdi iznīcinot skolu un pašvaldību cenšanos panākt labāku izglītību un algas, ministrija ved Latvijas skolu sistēmu uz komunistisku stagnāciju un degradāciju.

Diemžēl, no LPSR pārņemta arī masīva birokrātija un kontroles mānija. Lai aprēķinātu finansējumu vienai skolai, jāievada līdz 370 skaitļiem, tiek izmantotas 1000 dažādas konstantes un 4000 formulas. Noteikti visdažādākie izņēmumi teritorijām, skolām, klasēm, telpām, pārejai, programmām. Daži pilnīgi patvaļīgi, tos fiksēšot īpašajos līgumos ar katru pašvaldību par katru skolu, katru klasi. Totālā kontrole pār 43 pašvaldībām, 600 skolām, 10 000 klasēm. Cik ierēdņu vajadzēs pieņemt ministrijā?

Privātajā sektorā uzņēmums par 26% palielināt izmaksas atļautos tikai tad, ja plānotas radikālas reformas, straujš ienākumu vai vērtības pieaugums, un jauni tirgi. Tikai ar detalizētu plānu, uzmanīgi izsverot riskus un iespējas.

Kā modeļa "26% uzlabojumu" izjutīs vidējais Latvijas skolēns? Vai katrā skolā būs visi pamata un padziļinātie priekšmeti, četras svešvalodas, vismaz pieci STEM pulciņi, individuālās konsultācijas katram? Nē, nekas tāds nav plānots!

Pie tam astoņām pašvaldībām pieaugums būs par 30–40%, un simts skolām finansējums būs 1,5–2,4 reizes (!) lielāks nekā tagad. Vai 2025. gada 1. septembrī šīs skolas piedāvās divreiz vairāk stundu? Nekas tām netiek prasīts, un arī ministrija nemaz neplāno uzlabojumus un papildus pakalpojumus šo skolu skolēniem, neanalizē, vai to iespējams izdarīt, un vai tie būs 1,5–2,4x lielāka finansējuma vērti.

Vidusmēra organizācija spēj augt par 15–20% gadā – tas ir ātrums, ar kādu var atrast jaunus darbiniekus, noorganizēt jaunus pakalpojumus un procesus. Tāpēc piešķirtie papildus 30%...140% tiks izšķērdēti bezjēdzīgi. Jo īpaši, ka ministrija plāno no 2025. gada 1. septembra apmaksāt 4000 papildus pedagogu, bet jau tagad tos nevar atrast.

124 miljoni eiro gadā ir liela nauda izglītībā. Ar tiem varētu visiem vidusskolēniem nodrošināt mācības modernās skolās ar visiem padziļinātajiem priekšmetiem, četrām–piecām svešvalodām, plašu interešu izglītību un atbalstu, ar moderniem mācību līdzekļiem un kopmītnēm.

Par 124 miljoniem eiro katrā skolā būtu vairāki STEM pulciņi – katram bērnam divi. Savukārt nopirkt pilnīgi visiem bērniem visus mācību līdzekļus maksātu tikai 1/8 no tā. Ar tiem Latvijas Universitātes budžets pietuvotos Tartu Universitātei, vai Latvijas zinātnieki varētu veikt divreiz vairāk pētījumu, un sākt sapņot par izcilību. Varbūt šie acīmredzamie ieguvumi Latvijas sabiedrībai noderētu vairāk?