Mārtiņš Zvackis: Alkohola un medikamentu lietošanas bīstamā kombinācija – kas riskē vairāk?  (5)

Latvijā vērojams augsts iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējā mēneša laikā riskanti lietojuši alkoholu – 20,6%. Savukārt dati par medikamentu lietošanas paradumiem liecina, ka 31% iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā lietojuši medikamentus pret galvassāpēm, 33,2% – medikamentus pret citām sāpēm, 15,5% – nomierinošos līdzekļus, bet 4,6% – antidepresantus. Šādus secinājumus aprakstīju savā maģistra darbā, analizējot datus no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) koordinētā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma¹ datubāzes ( (SPKC ziņojumā šīs saistības rezultāti nav aprakstītas).

Lai gan riskanta alkohola lietošana ir viens no visbiežāk pētītajiem alkohola lietošanas veidiem, pētniecībā joprojām nav vērojams vienots terminoloģijas lietojums. Lai raksturotu riskantu alkohola lietošanu, šajā pētījumā tika izmantota Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcija.

PVO riskantu alkohola lietošanu definē kā vismaz reizi mēnesī vienā iedzeršanas epizodē izdzertus 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola.

60 gramiem absolūtā alkohola atbilst ~200 ml degvīna (piecas degvīna glāzītes), ~1500 ml gaišā alus (trīs kausi/ 500 ml pudeles), ~600 ml vīna (četras vīna glāzes), ~750 ml dzirkstošā vīna (piecas vīna glāzes) u.c.

Analizējot 2835 respondentu datus, tika noskaidrots, ka pēdējā mēneša laikā vīrieši riskanti lietojuši alkoholu biežāk nekā sievietes, attiecīgi 35,1% un 9,5%. Dzimuma atšķirības riskantas alkohola lietošanas izplatībā tiek skaidrotas ar fizioloģiskiem, kultūras un sociālajiem faktoriem. Piemēram, vairākās kultūrās alkohola lietošana tiek atzīta par sociāli pieņemamu rīcību vīriešiem, nevis sievietēm. Šo faktoru pastiprina kultūrā valdošā dzimumu loma, kur vīriešu tiesības tiek vairāk cienītas nekā sieviešu.

Aplūkojot datus vecuma grupās, tika secināts, ka vislielākā riskantas alkohola lietošanas izplatība gan sievietēm, gan vīriešiem ir vecuma grupā 35–54 gadi (15,6% sievietēm un 39,9% vīriešiem), bet vismazākā – sievietēm vecuma grupā 55–74 gadi (5,3%), savukārt vīriešiem vecuma grupā 15–34 gadi (30,7%). Iespējams, pētījuma rezultātus var skaidrot ar pieņēmumu, ka daļai iedzīvotāju no vecuma grupas 35–54 gadi riskantas alkohola lietošanas paradumi ir izveidojušies kā pastāvīgi uzvedības modeļi, kas mantoti no priekštečiem, kuri lielāko dzīves daļu dzīvojuši Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).

Latvija 50 gadus atradās PSRS, kur valdošā ideoloģija un kultūra veicināja pārmērīgu alkohola, tostarp stipro alkoholisko dzērienu, lietošanas pieaugumu sabiedrībā.

Jāizceļ, ka pētījumā starp jaunāko (18–34 gadi) un vecāko vecuma grupu (55–74 gadi) netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības riskantas alkohola lietošanas izplatībā. Literatūrā atrodama hipotēze, ka, iespējams, tas saistīts ar novērojumiem, ka cilvēki, kuri biežāk lieto alkoholu un patērē to lielākās devās, nomirst jaunāki alkohola izraisītu veselības problēmu dēļ.

Tikpat būtiski minēt jaunākās alkohola lietošanas tendences pasaulē, kas liecina, ka dzimuma atšķirības riskantas alkohola lietošanas izplatībā sāk pakāpeniski izlīdzināties, proti, riskantas alkohola lietošanas izplatība sievietēm pieaug vai saglabājas nemainīga, taču vīriešiem samazinās.

Kopumā sievietes biežāk nekā vīrieši lieto medikamentus pret galvassāpēm, medikamentus pret citām sāpēm, nomierinošos līdzekļus un antidepresantus. Pēdējās nedēļas laikā visbiežāk abi dzimumi lietojuši pretsāpju medikamentus, savukārt visretāk – antidepresantus.

Lai gan medikamentu lietošanas paradumi kopā abiem dzimumiem neatšķīrās starp riskantiem alkohola lietotājiem un tiem, kas riskanti alkoholu nelieto, datu analīze dzimuma grupās atklāja interesantus un būtiskus rezultātus. Sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem ir divas reizes lielākas izredzes lietot medikamentus pret galvassāpēm un nomierinošos līdzekļus un pusotras reizes lielākas izredzes lietot medikamentus pret citām sāpēm, salīdzinot ar sievietēm bez riskantas alkohola lietošanas paradumiem. Vīriešiem šādi rezultāti netika novēroti. Savukārt antidepresantu lietošanas izredzes atkarībā no riskantas alkohola lietošanas neatšķīrās nedz vīriešiem, nedz sievietēm.

Tā kā sievietēm ir izteiktākas rūpes par savu veselību un pašsajūtu, viņu medikamentu lietošana veselības sūdzību radītā diskomforta mazināšanai ir izplatītāka nekā vīriešiem. Pierādījumi no citiem pētījumiem liecina, sievietēm, kuras riskanti lieto alkoholu, pieaug vajadzība pēc medikamentiem, jo alkohola dēļ sievietēm attīstās vairāk psihosomatisku un psihoemocionālu sūdzību nekā vīriešiem.

Alkohola un medikamentu lietošanas kombināciju nosacīti varētu salīdzināt kā "spēli ar uguni". Daudzas medikamentu grupas, tostarp pretsāpju un nomierinošie līdzekļi un antidepresanti, var mijiedarboties ar alkoholu. Alkohola lietošana var būtiski pastiprināt vai pavājināt medikamentu efektu, kā arī kavēt to uzsūkšanos un izvadīšanu no organisma. Alkohola lietošana vienlaikus ar medikamentu lietošanu var izraisīt saindēšanos, aknu bojājumus, centrālās nervu sistēmas nomākumu un citas veselībai bīstamas sekas.

Jāņem vērā, ka riskanta alkohola lietošana pati par sevi rada būtiskus draudus veselībai. Alkohola lietošanas kaitējošā ietekme ir zināma jau izsenis. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra jau 1988. gadā etanolu klasificējusi kā 1. grupas kancerogēnu (vēzi izraisošu) vielu – augstākā riska grupa, kurā ietilpst arī azbests, radiācija un tabaka. Tomēr alkohola lietošanas kontekstā nozīme ir arī lietotajai alkohola devai – jo lielāks patērētā alkohola daudzums, jo lielāks negatīvo veselības iznākumu risks.

Riskanta alkohola lietošana rada tūlītēju negatīvu ietekmi uz veselību – paaugstina traumu un vardarbības risku, veicina riskantu seksuālu uzvedību, var izraisīt akūtu saindēšanos. Šāds alkohola lietošanas veids paaugstina arī hronisku slimību, piemēram, sirds un aknu slimību, vēža attīstības risku. Tāpat tas var radīt arī nevēlamas sociālās sekas.

Īpaši interesanti rezultāti tika novēroti, analizējot subjektīvo veselības sūdzību lomu saistībā starp riskantu alkohola lietošanu un medikamentu lietošanu sievietēm. Maģistra darba rezultāti liecina, ka sievietes, kuras riskanti lieto alkoholu, biežāk ziņo par subjektīvajām veselības sūdzībām (piemēram, nomāktību, depresīvajiem un trauksmes simptomiem, bezmiegu u.c.), kas savukārt palielina attiecīgo medikamentu lietošanu. Tādējādi, piemēram, sievietes, kuras riskanti lieto alkoholu, biežāk cieš no nomāktības, kā rezultātā potenciāli palielinās nomierinošo līdzekļu lietošanas varbūtība. Sūdzības par dažādām sāpēm, izņemot galvassāpes, un nomāktību kā starpniekfaktori statistiski nozīmīgi izskaidro saistību starp riskantu alkohola lietošanu un attiecīgi medikamentu pret citām sāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanu sievietēm.

Alkohola un medikamentu lietošanas kombinācija var radīt būtiskas sekas cilvēka veselībai. Šī pētījuma rezultāti uzsver, ka nepieciešams uzlabot sabiedrības, jo īpaši sieviešu, zināšanas un izpratni par alkohola un medikamentu lietošanas kombinācijas iespējamajām sekām. Jāatzīst, ka īpaša uzmanība būtu jāvērš arī gados vecākiem cilvēkiem, kuri biežāk lieto vairākus medikamentus vienlaicīgi. Veselības aprūpes speciālistiem regulāri jānovērtē personas alkohola lietošanas paradumi, kā arī, izrakstot dažādus medikamentus, būtu jāvērš pastiprināta uzmanība riskiem, kas var rasties, vienlaicīgi lietojot alkoholu un medikamentus.

Noslēgumā visai sabiedrībai vēlos atgādināt 2023. gadā sākumā PVO pausto nostāju – nav tādas alkohola devas, kas būtu droša un nenodarītu kaitējumu veselībai. Tāpēc vislabākā izvēle ikviena veselībai ir pilnīga atteikšanās no alkohola lietošanas.

1 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022. https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18708/download?attachment