Kā teica viens pasaku personāžs: "Atmiņā paliek pēdējais teikums. Ir svarīgi pareizi uzsākt sarunu, bet vēl svarīgāk – pareizi to pabeigt." Pielaikojot šo citātu Krievijas kodolvēstījumu sērijai šī gada rudenī, var ne tikai labāk izprast, ko Kremļa režisors gribēja pateikt skatītājiem, bet arī prognozēt, kāds var būt nākamais cēliens.
Nevienam nav noslēpums, ka Krievija jau ilgstoši un ar mainīgiem panākumiem cenšas ietirgot "kolektīvajiem Rietumiem" neproporcionālas bailes no saviem kodolieročiem vai, precīzāk, no to izmantošanas reģionālā konfliktā vai karā, kas šādus ekstraordinārus līdzekļus neprasa pēc definīcijas.
Tā kā iepriekšējos trīs gados Krievijas draudi un gatavība eskalēt konfliktu Ukrainā (un vispār domstarpības ar NATO) līdz kodolieroču pielietošanai tika pasniegta galvenokārt kā dažādu augsti stāvošu vai prominentu personu izteikumi, raksti vai intervijas, pilnīgi loģiski bija jāpienāk brīdim, kad idejas autori, izvērtējot panākto propagandistisko efektu, konstatē, ka tas ir nepietiekams, – stāvoklis "bailes un naids Vegasā" Rietumos neiestājās, kā arī cerība noslēgt karu Ukrainā pēc saviem noteikumiem un ar maziem zaudējumiem attālinājās.
Attiecīgi gluži tikpat loģisks un sagaidāms bija Krievijas lēmums pāriet no draudēšanas ar vārdiem pie draudēšanas ar darbiem, kas apvīti ar vārdiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv