Anželika Litvinoviča: Saikne starp futbola faniem, drošību un ģeopolitiku  (2)

Par to liecina Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta ziņojums par Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz sportistiem un sporta sacensībām, kas veikts 2022. gadā.¹ Konflikti pasaulē var būtiski ietekmēt futbola klubus un to spēlētājus, arī līdzjutējus. Tie var noteikt drošības situāciju fanu tribīnēs un spēļu laukumā, fanu savstarpējās attiecības un pašizpausmes veidus.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Krīzes vadības nodaļas vecākais speciālists Aleksandrs Bukēvičs uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā ir maz ietekmējis Latvijas futbola fanu savstarpējās attiecības un uzvedību: "Es to varu paskaidrot droši vien ar to, ka tomēr Krievijas izlase tagad nepiedalās starptautiskajos turnīros. Un Krievijas klubi nepiedalās." Viņš piebilst: "Karš Ukrainā kādreiz beigsies, un kādreiz droši vien Krievija atgriezīsies starptautiskajā arēnā. Un tad droši vien šis karš, kas būs jau beidzies, atstās savu iespaidu arī uz spēlēm."

"Globalizācija rada savu iespaidu – vienmēr, ja vienā vietā kaut kas notiek, tas rada iespaidu uz visu pasauli. Un, ja mēs runājam par konfliktiem kā tādiem, tad, protams, jebkurš konflikts pasaulē rada savu iespaidu arī uz futbolu. Mēs varam runāt par tādiem konfliktiem kā, piemēram, Tuvajos Austrumos. Tas, kas notika Amsterdamā pirms dažām nedēļām, bija tieši saistīts ar konfliktu Tuvajos Austrumos. Tāpat vēl nav aizmirsts konflikts bijušajā Dienvidslāvijā," reflektē Bukēvičs.

Par Amsterdamā notikušajām sadursmēm 8. novembrī ziņoja ASV raidorganizācija CNN – pilsētas ielās ir noticis vardarbīgs uzbrukums Izraēlas futbola faniem. Izraēla bija nosūtījusi divas lidmašīnas iesaistīto pilsoņu evakuācijai. Incidents noticis, kad simtiem Telavivas "Maccabi" komandas fanu ceturtdienas vakarā pametuši stadionu pēc Eiropas līgas spēles pret Nīderlandes "Ajax". Vietējā policija ziņoja, ka tika aizturēti 57 cilvēki saistībā ar palestīniešu atbalsta demonstrācijas dalībnieku mēģinājumu piekļūt stadionam. Šajā vietā protestēt viņiem bija aizliegts.

Čehu pētnieks un politologs Miroslavs Marešs (Miroslav Mareš) 2016. gadā ir analizējis futbola "kaislīgāko" fanu jeb futbola huligānu saikni ar Krievijas hibrīdagresiju, kas īstenota pēc Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijas sākuma Ukrainā. Pētījumā tika analizēts, kā Krievija izmanto Centrāleiropas un Austrumeiropas subkultūras, piemēram, vēsturisko kauju rekonstrukciju grupas, motociklistu klubus un futbola huligānus, lai veicinātu savu ģeopolitisko mērķu īstenošanu, īpaši Ukrainas invāzijas kontekstā.

Pētnieks norāda, ka nav korekti visu huligānu subkultūru uzskatīt par ekstrēmistisku. Neskatoties uz to, daudzi huligāni, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, ir labējo ekstrēmistu kustības ietekmē. Šie huligāni aizstāv galēji labējās vērtības gan futbola klubu, gan valsts līmenī, un vairākās valstīs viņu subkultūra ir izaugusi par bīstamu, vardarbīgu draudu.

Futbola huligāni var būt atšķirīgi vienas valsts, pat viena futbola kluba fanu kopienas ietvaros. Tie var pārstāvēt atšķirīgu politisko piederību un vērtības, kā arī mērķi, kāpēc vēlas piederēt šai cilvēku kopai. Piemēram, daļa futbola huligānu bija aktīvi Eiromaidana protestu laikā Kijivā 2013. un 2014. gada mijā. Viņi piedalījās sadursmēs pret prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča atbalstītājiem, veidoja pašaizsardzības vienības.

Daļa huligānu grupu kļuva aizvien agresīvākas arī pret mierīgajiem demonstrantiem. Šos huligānus atbalstīja arī ārvalstu galēji labējie huligāni, kas ceļoja uz Ukrainu, tostarp no tādām valstīm kā Čehija. Austrumukrainas prokrieviskie futbola huligāni piedalījās separātistu vardarbībā pret Maidana demonstrantiem, vēlāk arī pievienojoties separātistu militārajiem veidojumiem. Tie atklāti demonstrēja simpātijas pret Krieviju. 2014. gada 20. marta "The Daily Beast" rakstā bija citēts 26 gadus vecs Ukrainas futbola komandas Doneckas "Šahtar" atbalstītājs Saša: "Pienāks diena, kad "Šahtar" spēlēs Ļeņingradas "Zenit" Krievijas līgā."

Miroslavs Marešs norāda, ka Maidana laikā huligānu grupējumu dalībnieki masveidā pievienojās militārajiem un paramilitārajiem spēkiem abās pusēs, tostarp ārzemnieki, kas bija saistīti ar futbola huligānu vidi savās valstīs. Pētījumi par šo fenomenu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav veikti.

Krievijas valdība jau ilgstoši izmanto savas valsts futbola klubu aktīvākos fanus kā savus ietekmes aģentus. Spilgtas epizodes ir pieredzētas, piemēram, 2016. gadā, kad Krievijas huligāni masveidā pielietoja vardarbību Eiropas čempionātā futbolā Francijā. Medijs "The Guardian" ziņoja, ka Lielbritānijas valdība pauda bažas par iespējamo Krievijas huligānu tiešo saikni ar Putina režīmu. Liela daļa Krievijas huligānu piedalījās brutālos un koordinētos uzbrukumos Anglijas un citu valstu līdzjutējiem Francijas pilsētās Marseļā un Lillē. Vēlāk tika identificēts, ka daudzi huligāni strādā Krievijas specdienestos.

Uz saikni ar Kremli norādīja arī vairāku Krievijas amatpersonu atklāts atbalsts krievu huligānu rīcībai Francijā, nosaucot tos par "saviem puišiem". Pēc vardarbības Marseļā ziņots, ka viltus "Twitter" konti masveidā izplatīja naratīvu, ka Krievijas fani tika provocēti, tādā veidā noraidot apsūdzības par nepamatotu vardarbīgu rīcību.

Latvijā pagaidām ir veidots tikai viens pētnieciskais darbs, kurā iztirzāta futbola fanu uzvedības specifika un tās kriminoloģiskie aspekti. Tas ir Karinas Zalcmanes 2020. gadā aizstāvētais promocijas darbs tiesību zinātnē. Pētniece atteica interviju, pamatojot to ar laika trūkumu, – turpmākā informācija ir no autores veiktā pētījuma pirms 4 gadiem. Viņa aizstāv viedokli, ka atšķirības starp "ultrām" un futbola huligāniem ir būtiskas, galvenokārt, lai sabiedriskās kārtības sargi varētu nodrošināt vardarbības efektīvāku novēršanu.

Mūsdienu jēdziens "ultras", kurš tiek izmantots ne tikai futbola subkultūrā, bet arī zinātniskajā pasaulē, radās no termina "ultra" – persona, kurai ir galēji politiski vai reliģiski uzskati vai ekstrēmāki viedokļi, nekā citiem tās pašas politiskās partijas ietvaros. Termins "ultra" tika izmantots, lai kopumā (neatkarīgi no politiskās orientācijas) apzīmētu futbola fanus, kuri pārkāpj likumu. Toties mūsdienu Eiropas "ultras" būtībā ir futbola kustības aktīvisti. Tieši viņi gatavojas spēlei ilgu laiku, izmēģina uzstāšanos, saukļus un veido plakātus iecienītākā kluba atbalstam. Lai arī futbola fanu tips "ultras" parādījās Itālijā, tā pamatā bija britu fanu tradīcija.

Karina Zalcmane uzsver, ka "ultrām" ir lielāka interese par futbolu un savu komandu, to, kādi rezultāti tiek panākti. To pavada spilgtas emocijas, kopā būšana ar domubiedriem un aizstāvēšanās, ja ārējie apstākļi to pieprasa (piemēram, pretinieku futbola komandas fanu vardarbība). Toties huligāniem bieži vien fanošana par konkrētu futbola klubu nav prioritāte. Konfrontācija gan ar policiju, gan ar kādu citu fanu klubu tiek noteikta par pašmērķi.

"Jebkura subkultūra aug un attīstās kā ļaundabīgs audzējs, kam viegli veidojas metastāzes," – tā savā promocijas darbā par futbola faniem raksta pētniece Karina Zalcmane. Tāpēc ātri sākās veiksmīgs futbola fanu subkultūras un tās radītās agresijas eksports kontinentālajā Eiropā un vēlāk – PSRS. 20. gs. 80. gadu sākumā futbola vardarbības problēma pastāvēja jau visā Eiropā, arī Latvijā.

"Lai gan futbola huligānisms vēsturiski ir saistīts ar Lielbritānijas futbola klubiem, šodien tā ir pasaules problēma," uzskata pētniece. Neraugoties uz to, ka sabiedrībā pastāv viedoklis – ja vietējie fani ir pietiekami likumpaklausīgi vai valsts masu informācijas līdzekļos šis jautājums netiek atspoguļots, tad šī problēma konkrētajā valstī nav aktuāla, nebūtu pareizi piekrist šim viedoklim, apgalvo Zalcmane.

Mūsdienu posmā, piemēram, britu futbola huligāni ieguva skaidras tā saucamā "casual", t. i., parasta stila pazīmes. "Casuals" (parastie) ir britu huligānismam raksturīga kustība, kas izpaužas jaunā ģērbšanās stilā ar noteiktu dārgu zīmolu izmantošanu un kluba krāsu ignorēšanu, lai izvairītos no policijas uzmanības vai pret faniem vērstas vardarbības. Šī stila pazīmes var novērot arī pašmāju "Rīga FC" futbola kluba jaunāko fanu vidū, kas ir aptuveni 13 līdz 16 gadus veci jaunieši. "Parasto" pazīmes nav saistītas tikai ar konkrēta apģērba zīmola izvēli, bet arī ar specifisku uzvedības veidu, nodarbēm un interesēm.

"Riga Hooligans" ("Rīgas huligāni") ir neoficiāla kopiena, kuras pārstāvji asociējami ar t.s. "casual" jeb "parasto" subkultūru. Tas ir viens no atzariem daudzveidīgajai futbola fanu subkultūrai. To Eiropas valstīs visbiežāk asociē ar specifiska stila un ražotāju apģērba valkāšanu, kā arī huligānismu. Visbiežāk apģērbam izmantotie zīmoli šo pārstāvju vidū ir "Stone Island", "C.P. Company", "Lyle & Scott", "Fred Perry", "Weekend Offender", "The North Face", "adidas", "Ellesse", kā arī "Burberry". "Parastā" stila pārstāvji bieži vien cenšas slēpt savu identitāti, lai izvairītos no stadionu apmeklēšanas aizliegumiem.

Pirmie ar "casual" subkultūru saistītie sociālo mediju profili, kuros pārdeva tai raksturīgo zīmolu apģērbu, Latvijā tika manīti 2023. gadā. Tomēr kopienai piederīgo personu sociālo mediju profili, kuros viņi demonstrēja piederību gan "parasto" subkultūrai, gan "Rīgas huligānu" kopienai, sāka parādīties šī gada vasaras sākumā. Apskatot šo jauniešu "TikTok" un "Telegram" kontus, var spriest, ka "Rīgas huligāni" ir no 2009. līdz 2011. gadam dzimušas personas. Nav izveidojusies viena kopīga grupa, taču tās biedri dalās mazākās grupās un neregulāri tiekas. Visbiežāk šīs subkultūras pārstāvji, jaunieši, nāk no krievvalodīgās vides un ikdienā komunicē krievu valodā. Šie jaunieši visbiežāk praktizē cīņas sportu, nevis nodarbojas ar futbolu.

"Rīgas huligāni" atbalsta futbola klubu "Rīga FC". Viņi piedalījušies fanu gājienos, kā arī publiskās vietās palaiduši dūmu sveces. Starp aktivitātēm ir arī uzlīmju līmēšana publiskajā vidē. "Rīga FC" īpašnieks ir Krievijas pilsonis Sergejs Lomakins. Viņš ir iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Lomakins agrāk bijis arī Kipras pilsonis. Tomēr šogad novembrī Kipras valdība anulējusi viņa pasi.

VP Rīgas reģiona pārvaldes Krīzes vadības nodaļas vecākais speciālists Aleksandrs Bukēvičs gan uzskata, ka šo jauniešu grupa nav cieši saistīta ar vispārpieņemto izpratni par futbola huligāniem. Viņš stāsta: "Jebkurš nosaukums ir vārdu spēle. Ja mēs runājam tieši par Latviju, mēs varam sadalīt tos līdzjutējus Latvijā kaut kādās kategorijās. Un tad pateikt, ka ir cilvēki, kas ir vairāk agresīvi, tos nosaucot par huligāniem, un ir citi, kas ir mazāk agresīvi, tos nosaucot par "ultras"." Bukēvičs piebilst: "Es varu pateikt ar pilnu atbildību, ka Latvijā futbola huligānu nav. Jā, ir tie, ko mēs varam saukt par "ultras", – cilvēki, kas aktīvi pauž savu viedokli, aktīvāk piedalās fanu kustībā utt. Bet tādu huligānu kā, pieņemsim, Polijā vai Horvātijā mums, par laimi, nav."

Valsts policijas pārstāvis Aleksandrs Bukēvičs uzskata, ka futbola fanu iedalīšana "ultrās" un futbola huligānos praksē ir neefektīva. Atšķirība starp šiem jēdzieniem policijai ir zināma, tomēr tam neesot būtiska pienesuma kārtības nodrošināšanā. "Mēs varam nosaukt viņus vienalga, kā. Vispār starptautiskajā klasifikācijā tiek izmantoti citi termini. Tur ir izmantoti termini – A, B, C kategorijas līdzjutēji," uzsver Bukēvičs. A kategorija ir attiecināma uz "parastiem, mierīgiem līdzjutējiem". B kategorijā ir tie līdzjutēji, kas parasti uzvedas miermīlīgi, bet pie zināmiem apstākļiem varētu kļūt agresīvi. Savukārt C kategorijā ir agresīvie fani vai citādā izpratnē – huligāni.

Viņš skaidro, kā tiek nodrošināta drošība futbola spēļu laikā: "Katrā valstī ir speciāla Valsts policijas apakšvienība, ko sauc "National Football Information Point" (Nacionālais futbola informācijas punkts). Pirms katras spēles notiek datu apmaiņa starp divu valstu futbola federācijām. Ja mēs runājam par klubiem, tad tas notiek caur Valsts policiju un savu klubu. Šajā gadījumā mēs rūpīgi analizējam, kādi varētu būt fani, kā viņi var atbraukt, kā viņi var uzvesties utt. Ja mēs runājam terminiem "ultras" un "huligāni" – katrā valstī viedoklis būs absolūti atšķirīgs."

Nacionālais futbola informācijas punkts tika izveidots 2001. gadā pēc Beļģijas, Vācijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes iekšlietu ministriju un futbola policijas speciālistu iniciatīvas. Uz to mudināja vardarbība un nekārtību incidenti 1998. gada Pasaules kausa laikā Francijā un 2000. gada Eiropas čempionāta laikā Beļģijā.

Bukēvičs papildina: "Pieņemsim, tas, kas Polijā ir "ultras", kaut kur Norvēģijā nosacīti būtu absolūti huligāni. Cilvēki, kas pie mums [Latvijā] sevi sauc par huligāniem, es domāju, Polijā būtu vienkārši miermīlīgi skatītāji."

Futbola fanu subkultūras pētniece Karina Zalcmane savā promocijas darbā apgalvo, ka "futbola fanu vidū vērojams kriminalizācijas pieaugums". Šai tēzei daļēji piekrīt arī policijas pārstāvis Bukēvičs, kas iesaistās kārtības uzturēšanā pirms, pēc un futbola spēļu laikā.

"Tas, ko mēs redzam tagad Eiropā stadionos, nesenie notikumi, pieņemsim, Amsterdamā – nu, droši vien tas liecina par to. Latvija nedzīvo uz kaut kādas neapdzīvotas salas. Mēs arī esam globālās pasaules sastāvdaļa, līdz ar to ir skaidrs – jebkādi procesi, kas notiks uz mūsu planētas, ietekmēs arī Latviju. Bet šobrīd runāt par to, ka situācija Latvijā krasi pasliktinās vai kļūst kritiska... Es noteikti tā neteiktu," vērtē VP Rīgas reģiona pārvaldes Krīzes vadības nodaļas vecākais speciālists.

Viņš stāsta par policijas speciāli veiktiem drošības pasākumiem: "Policija gatavojas katrai konkrētai spēli un uzmanīgi vēro visas tendences. Ja mēs runājam par kaut kādu konkrētu izlasi vai par kādu konkrētu klubu, mēs neskatāmies, kā viņi uzvedās, pieņemsim, pagājušonedēļ. Policija vienmēr vērtē fanu uzvedību vairāku gadu griezumā, tieši konkrētas izlases vai konkrēta kluba fanu uzvedību, līdz ar to, pamatojoties uz visu šo informāciju, arī izdara secinājumus un gatavojas konkrētajai spēlei."

Latvijas faniem neesot raksturīgas naida runas izpausmes vai diskriminējošu vārdu izmantošana, tomēr pieaug pirotehnikas izmantošanas gadījumi. Bukēvičs atzīst: "Pirotehnika, nu, tas gan, pieaug gadījumu skaits pēdējā laikā. Bet – vai tika uzsākti administratīvie procesi sakarā ar to? Es domāju, ka ne. Vairāk, es domāju, ir uzsāktas tieši Futbola federācijas disciplinārās lietas, un klubi tika sodīti par pirotehnikas izmantošanu." Viņš papildina: "Tas pats arī ar Latvijas nacionālo izlasi – es domāju, ka ir sodi, ko ir uzlikusi UEFA mūsu Futbola federācijai par mūsu fanu dedzināto pirotehniku. Bet par administratīviem sodiem, man liekas, nav. Arī ļoti šaubos, ka kādam ir atsevišķa statistika."

Uz jautājumu, ar ko šis gadījumu pieaugums varētu būt saistīts, policijas pārstāvis atbild: "Mūsu fani nedzīvo kaut kādā vakuumā. Viņi skatās, kas notiek Eiropā. Un viņi grib atbalstīt savus klubus, savu izlasi kaut kādā līdzīgā veidā. Līdz ar to ir skaidrs – tas arī pie mums nāk."

Izmantotie avoti:

1 Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) (The Members’ Research Service of EPRS) nodrošina visus Eiropas Parlamenta deputātus ar neatkarīgu, objektīvu un autoritatīvu analīzi un pētījumiem par jautājumiem, kas saistīti ar ES politiku, lai palīdzētu deputātiem darbā.