Zeme kā investīcija ir kļuvusi par jaunu tendenci, un daudzi vadošie Eiropas fondi vēlas iegādāties arvien plašākas zemes platības, tostarp arī Latvijā. Lai gan varētu šķist, ka tas nav jaunums un Ziemeļvalstu investori aktīvi iegādājās zemi Latvijā arī 90. gados un 2000. gadu sākumā, kad tas bija abpusēji izdevīgs darījums – vietējie zemes īpašnieki ieguva līdzekļus, savukārt skandināvi – īpašumus par ievērojami zemākām cenām, nekā Rietumeiropā, šobrīd situācija ir mainījusies un zemes īpašniekiem ir daudz plašākas iespējas saglabāt savu zemi un tās vērtību nākotnē. Šobrīd, kad nozīmīgas Latvijas platības pieder ārzemniekiem, mēs varam prognozēt un ietekmēt tendences attīstību nākotnē.
Atšķirībā no laika pirms divdesmit un trīsdesmit gadiem, šobrīd interese par Latvijas zemi vairs nav saistīta tikai ar kokmateriāliem vai lauksaimniecību, bet arī ar nepieciešamību risināt klimata pārmaiņas. Klimata krīze kļūst arvien nopietnāka, un mēs to skaidri redzam vairākās valstīs tepat Eiropā, piemēram, Grieķijā šogad vasaras meža ugunsgrēku skaits ir par 50% nekā pirms gada, karstuma viļņi Itālijā, Grieķijā un Spānijā prasa aizvien vairāk cilvēku dzīvību. Eiropas Savienība ievieš aizvien stingrāku normatīvo regulējumu, lai cīnītos ar problēmām, un lielajiem uzņēmumiem ir jāsāk risināt problēma ar to radītajām oglekļa pēdām. Lai to izdarītu, ir nepieciešami partneri, kas var nodrošināt pozitīvu ietekmi uz oglekļa emisijām.
Daba ir viens no labākajiem instrumentiem šajā procesā – gan jaunu mežu stādīšana, gan esošu mežu uzturēšana rada pozitīvu oglekļa efektu, un uzņēmumi ir gatavi par to maksāt. Investīcijas vienmēr ir vērstas uz nākotni, un šobrīd vairāki lielie Eiropas zemes fondi izrāda interesi par zemes platību palielināšanu. Latvija viņiem ir ļoti pievilcīga – sakārtots normatīvais regulējums, dalība Eiropas Savienībā un zemes cenas, kas bieži vien ir 4–5 reizes zemākas nekā Vācijā.
Tomēr lielākā daļa tirgus dalībnieku pagaidām vēl neapzinās, ka brīdī, kad oglekļa ieņēmumi kļūs populārāki un izplatītāki, tādas zemes platības, kas būs izmantojamas šim mērķim, vairāk nebūs tik lētas. Tāpēc lielie zemes fondi jau šobrīd vēlas iegādāties vairāk teritoriju Latvijā.
Šoruden Vīnē norisinājās mežsaimniecības nozares konference, kurā situācija tika salīdzināta ar kādu ļoti vienkāršu piemēru – konferenču zāles īpašnieks var pelnīt, izīrēt telpas pasākumiem dienā, bet, ja rastos iespēja izīrēt telpas arī naktī, tas neprasītu papildus pūles, bet sekmētu lielākus ieņēmumus. Līdzīgs efekts novērojams ar mežiem – mēs varam turpināt gūt ienākumus no koksnes, bet varam tiem pievienot arī oglekļa tirgus iespējas.
Jau šobrīd varam uzskatāmi redzēt, kā saules parki maina zemes cenas – ja zeme atrodas tuvu elektrotīkla pieslēgumam, dažos darījumos cena sasniegusi pat vairāk nekā 20 000 eiro par hektāru. Līdzīgs process drīz notiks arī ar tām platībām, kas piemērotas oglekļa tirgum – ogleklis maina zemes vērtību – tā pieaug, un tas nozīmē, ka Latvijas zemes īpašnieki no tā var iegūt labumu. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks uzdot sev jautājumu – vai tiešām es vēlos pārdot savu zemi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!