Delfi 25 podkāsts
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Šodien, braucot uz redakciju, Rīgā ielas bija gandrīz tikpat tukšas kā parastā sestdienas rītā. Trolejbusos, autobusos un tramvajos sēdvietu nebūtu jāmeklē, elkoņus varētu izplest, cik vien plaši vēlaties. Kāds jau kaut kur brauc – kāds pie radiem uz laukiem, kāds iepirkties un varbūt var gadīties, tikai un vienīgi teorētiski, ka kādam arī jāstrādā.

Es negribētu šeit ieslīgt nopietnībā un sākt rēķināt, kādā mērā šāda pārceltā brīvdiena ir māžošanās, bet kādā – ekonomiski pamatots gājiens, kuram ir vai varētu būt konkrēta ietekme uz IKP. To, protams, var rēķināt un esam to darījuši.

Kā medija galvenais redaktors uz šo dienu raugos citādi. No rīta pustukšajā redakcijā uzvārīju kafiju (ar parasto pienu), atvēru portāla pirmo lapu un priecājos, ka ir kvalitatīvs, labs un dažāds saturs. Šis gads medijiem ir bijis ļoti skarbs, vairāki pat paziņojuši par darba beigšanu (uz īsu brīdi apdraudēts bija pat Anatolija Kreipāna darbs!), taču mēs, tajā skaitā arī es, šķiet, nepietiekami bieži novērtējam, ka aiz visādiem negatīviem apsvērumiem, arī kļūdām auditorijai Latvijā ir pieejama kvalitatīva žurnālistika, kas piedāvā iepazīties ar dzīvi mūsu valstī un pasaulē. Piedāvā pētīt, izklaidēt, piedzīvot. Piedāvā uzlādēt. Man kā Latvijas patriotam un cilvēkam, kam rūp mūsu mediju vide, tas šķiet neizmērojami svarīgi.

Tad nu, atceroties par cilvēkiem, kam, iespējams, jāatrodas šodien pie datoriem, jo tā vienkārši ir sanācis, bet vienlaikus gribas paskatīties, kas vēl notiek Latvijā un pasaulē, nolēmu apkopot Top 8 šodien "Delfi" pirmajā lapā atrodamus rakstus, kas palīdzēs tikt galā ar vēl priekšā esošajām darba stundām. Lai izdevusies diena!

"Ja mirt, tad ar godu – formastērpā." Saruna ar pulkvedi Antoņinu Bļodoni

Foto: DELFI, Privātais arhīvs

Viņa jau bērnībā nebija nekāda leļļu meitenīte, labprātāk ar lielajiem puikām skrēja pa pagalmu un jau tad mammai teica, ka būs karavīrs. "Labi, labi, meitēn, nestāsti pasaciņas!" Tomēr tās nebija maza bērna fantāzijas, un tagad Antoņina Bļodone no špicbuka mazā ciematā Latgalē kļuvusi par pulkvedi, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba bataljona komandieri. Tas ir vēsturisks notikums, jo nekad iepriekš sieviete nav komandējusi kādu no NBS regulārajām vienībām.

Lasīt tālāk.

"Straumes" kases ieņēmumi šobrīd ir ap pieciem miljoniem eiro, atklāj filmas producents

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Filmas "Straume" šā brīža kases ieņēmumi tiek lēsti ap pieciem miljoniem eiro, tā sarunā ar "Delfi Kultūra" atklāja filmas producents Matīss Kaža. Tiesa, "Straume" joprojām turpina savu ceļu kinoteātros dažādās valstīs pasaulē, tāpat ir teritorijas, par kuru kases ieņēmumiem vēl statistikas nav, tāpēc nosauktais skaitlis jau drīz mainīsies.

Lasīt rakstu un skatīties video tālāk.

Vēl veiksmīgāka nekā pirmā. Brāļu Kļaviņu videospēle atkal izpelnās starptautisku atzinību

Foto: Publicitātes foto

Brāļi Andrejs un Ernests Kļaviņi pirms apmēram diviem gadiem izveidoja videospēli "The Case of the Golden Idol", kas iekaroja videospēļu tirgu starptautiskā līmenī. Spēle bija ārkārtīgi veiksmīga un saņēma gūzmu pozitīvu atsauksmju. Lai arī pasaules līmenī brāļu Kļaviņu detektīvspēli tur godā un cieņā, Latvijā viņu radītais turpina būt "apslēptais dārgums". Pirms dažiem mēnešiem iznāca arī otra viņu radītā spēle – "Rise of the Golden Idol". Tomēr... "Kopš tā iznāca, jau ir pārdoti gandrīz 50 000 spēles vienību, Latvijā – vien 44 kopijas," atzīst Andrejs. Kāpēc tā, un kas ir brāļu panākumu atslēga ceļā uz starptautisku atzinību? Par to stāsta viņi paši!

Lasīt tālāk.

Bēgšana no PSRS, kas beidzās ar septiņiem līķiem un četriem nāvessodiem

Foto: Kadrs no video

1983. gada 17. novembrī Gruzijas PSR galvaspilsētā Tbilisi 21 gadu vecais aktieris Germans Kobahidze un 19 gadus vecā studente Tinatina Petviašvili nosvinēja krāšņas kāzas, bet nākamajā dienā viņi kopā ar vairākiem draugiem devās ceļojumā ar lidmašīnu uz Batumi. Jaunlaulāto un viņu viesu mērķis gan nebija skaistā kūrortpilsēta, bet gan lidmašīnas nolaupīšana un mukšana uz Turciju. Tomēr plānu neizdevās realizēt, kā iecerēts, un Turcijas vietā bēgļi nonāca nāvinieku kamerās.

Lasīt tālāk.

Video. "Kara nenosodītāji" pret "pieminekļu gāzējiem" – partijas velk sarkanās līnijas vēlēšanām Rīgā

Foto: DELFI

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk kā pusgads, bet raidījuma "Kāpēc" diskusijā par gaidāmajām Rīgas domes politiķi jau neskopojās ar "sarkano līniju" vilkšanu. Vilnis Ķirsis (JV) labprāt pēc vēlēšanām saglabātu gan Rīgas mēra krēslu, gan pašreizējo koalīciju. Oļegs Burovs (GKR/ZZS), ja tiks Rīgas domē, sadarbosies tikai ar tiem, kas nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā. Regīnai Ločmelei ("Saskaņa") un Edvardam Ratniekam (NA) nebūs pa ceļam vienam ar otru dēļ balsojuma par tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa" gāšanu. Edvards Smiltēns (AS) vēl vērtēs, vai Ainārs Šlesers (LPV) darbojas nacionālajās interesēs un ar viņu var veidot koalīciju, kamēr Viesturam Kleinbergam (Progresīvie) ar Šleseru nekādi nebūšot pa ceļam. Tikai Šlesers pauda, ka par sadarbību runās ar visiem, kas tiks ievēlēti Rīgas domē.

Lasīt rakstu un skatīties video.

Foto: "Sasildies ar mākslu!" – durvis ver LMA studentu darbu tirgus "JAUNmarka"

Foto: Linda Siliņa/DELFI

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā no 2024. gada 14. decembra līdz 2025. gada 5. janvārim būs apskatāma studentu darbu lielizstāde – tirgus "JAUNmarka 2024", kas ikgadēji norisinās akadēmijā decembrī jau kopš 2003. gada. Šogad lielizstādē iesniegti vairāk nekā 6000 dažādas formas mākslas darbi.

Lasīt rakstu un skatīties foto.

Ko iesākt ar bagātniekiem? Kā filma "Cildenie" portretē mūsdienu Latvijas eliti

Foto: Publicitātes foto

Atminos, kā pirms krietna laika sprīža vienā no baltu filoloģijas maģistrantūras kursiem pasniedzēja izvirzīja tēzi, ka jaunāko laiku latviešu māksla īsti nezina, ko iesākt ar turīgiem cilvēkiem, – visbiežāk tie attēloti klaji negatīvi, kariķēti, pat kā ļaundari, bet tikai retumis – kā normāla mūsu sabiedrības daļa. Vai Jurim Kursietim savā jaunākajā filmā "Cildenie" izdevies izvairīties no šīs problēmas? Bet varbūt tāds nemaz nav bijis sākotnējais mērķis?

Lasīt rakstu tālak.

Naudas bedre, uzvaras un emocijas – kāds bija 2024. gads?

Foto: DELFI

Emocijas, uzvaras, zaudējumi, taisnības un netaisnības – "Delfi" atskatās uz spilgtākajiem 2024. gada notikumiem. Kaimiņu okupants aizvien plosa Ukrainu, kā arī mūsu pašu politiskās ķildas un nolaidības lielu pamatu ovācijām nedod, bet nav arī viss tikai drūmās krāsās. Šis bija mūsu kino triumfa gads, sportisti pasaulei atgādināja, kur kartē meklēt Latviju, bet "Printful" un "Printify" parūpējās par lielāko pārsteigumu biznesā.

Lasīt rakstu tālāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!