Maija Āboliņa
Foto: Privātais arhīvs

Tehniskie palīglīdzekļi ir būtisks valsts finansēts sociālais pakalpojums, ko katru gadu saņem vairāk nekā 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Turklāt tehniskos palīglīdzekļus var saņemt ne tikai cilvēki ar invaliditāti, bet ikviens iedzīvotājs, kuram trauma, slimība vai vecums izraisa ilgstošus vai nepārejošus traucējumus, kas ierobežo spēju sevi aprūpēt, strādāt un iekļauties sabiedrībā un ko var novērst vai mazināt ar speciālām ierīcēm un aprīkojumu (sākot ar vannas un dušas krēsliem, pretizgulējumu matračiem, ortopēdiskiem apaviem, taktiliem spieķiem un dzirdes aparātiem līdz sarežģītām ortozēm un riteņkrēsliem).

Valsts kontrole tehnisko palīglīdzekļu jomā noslēgusi visaptverošu revīziju, kurā vērtēta visu atbildīgo Labklājības ministrijas līgumorganizāciju – Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra (Vaivaru TPC) – darbība. Pēc revīzijas nopietni uzlabojumi nepieciešami Vaivaru TPC, kas atbild par lielāko daļu tehnisko palīglīdzekļu un apkalpo lielāko daļu (69%) klientu.

Tehnisko palīglīdzekļu "grozs" kopumā atbilst iedzīvotāju vajadzībām

Revīzija ļauj kliedēt mītu, ka tehnisko palīglīdzekļu "grozs" ir nepilnīgs. Pie publiskajā telpā izskanošajām sabiedrības sūdzībām nav vainojams tehnisko palīglīdzekļu piedāvājums, jo pašlaik funkcionāli tas nosedz iedzīvotāju dažādās vajadzības.

Turklāt tehnisko palīglīdzekļu "grozu" papildina līdzmaksājuma mehānisms. Proti, katrs pats var iegādāties tehnisko palīglīdzekli – gan vēlamo modeli, gan ar paaugstinātu funkcionalitāti –, savukārt valsts kompensē iegādes izmaksas. Tomēr jāatzīst, ka 20 % no revīzijā vērtētajiem gadījumiem tehniskā palīglīdzekļa iegādes izmaksas divas reizes pārsniedza valstī noteiktās kompensācijas apmēru.

Tā kā tehniskie palīglīdzekļi pastāvīgi attīstās, tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas iespēju vajadzētu padarīt elastīgāku, ieviešot vienlīdzīgu mehānismu, kādā palīglīdzekli var saņemt individuālā izņēmuma gadījumā, kad tas nav iekļauts standarta "grozā", bet cilvēkam ir objektīvi nepieciešams. Vienlaikus jāpilnveido kompensācijas noteikšanas kārtība – tas jādara regulāri un atbilstoši ekonomiskajai realitātei.

Problēma nav arī finansējums, bet arhaiskais tehnisko palīglīdzekļu administrēšanas process

Sākot revīziju un redzot garās rindas, Valsts kontroles revidentus pārsteidza pārpildītās noliktavas, kas saglabājās līdz revīzijas beigām. Turklāt finansējums katru gadu pieaug, 2023. gadā sasniedzot 17,1 milj. eiro, taču rindas diemžēl nemazinājās. Tai pašā laikā Vaivaru TPC no šī finansējuma neizlietoja vismaz 3,14 milj. eiro, savukārt saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsēm vairāku revīzijā konstatēto problēmu atrisināšanai bija nepieciešami tikai 179 tūkst. eiro. 2024. gadā situācija ir līdzīga.

Revīzijā konstatēts, ka "sastrēgums" veidojas tieši pēc tam, kad klients ir iesniedzis nepieciešamos dokumentus un jau ir uzņemts tehnisko palīglīdzekļu rindā. Rindu un noliktavu pārvaldību veic manuāli, bet citas iespējas nemaz nav, jo informācijas sistēma ir tehnoloģiski novecojusi. Diemžēl situāciju neuzlabos arī jaunais informācijas tehnoloģiju risinājums, kuru ievieš jau no 2023. gada. Nepilnības galvenokārt saistītas ar to, ka Labklājības ministrija kā projekta virzītāja pirms tā izstrādes neveica pietiekamu procesa izpēti un optimizāciju, bet nekritiski digitalizēja līdzšinējo manuālo procesu.

Proti, informācijas sistēmā nav iespējams uzzināt, vai noliktavā jau ir pieejams personai nepieciešamais palīglīdzeklis. Manuālās pieejas dēļ rindu katrai tehnisko palīglīdzekļu grupai izskata periodiski – retāk nekā vienu reizi mēnesī vai pat tikai reizi ceturksnī. Turklāt rindas izskatīšana nenozīmē, ka šajā reizē noliktavā pieejamos tehniskos palīglīdzekļus izsniedz maksimāli visiem rindā gaidošajiem klientiem. Revīzijā konstatēti gandrīz 900 gadījumi, kad klienti turpināja gaidīt rindā, lai gan tehniskie palīglīdzekļi bija pieejami noliktavā. Saziņa ar klientu notiek ar vēstulēm, kuru sagatavošana var aizņemt vairāk nekā mēnesi, un par katru palīglīdzekli atsevišķi, kas vēl vairāk paildzina procesu un var radīt klientam nepieciešamību ierasties klātienē vairākas reizes.

Tiesiskajā regulējumā ir paredzēti gadījumi, kad tehnisko palīglīdzekli ir tiesības saņemt steidzamības kārtībā. Tomēr līdz dienai, kad pienāk attiecīgās rindas manuālā izskatīšana, arī šie klienti gaida vienotajā rindā, savukārt pēc rindas izskatīšanas uzaicinājuma vēstuļu sagatavošanā steidzamības statusu atkal neņem vērā. No 2020. līdz 2023. gadam steidzamības kārtībā tehnisko palīglīdzekli varēja saņemt pēc vidēji 71 dienas, kamēr parastajā kārtībā – pēc 110 dienām.

Process nav pārskatīts vismaz 10 gadus, un nav arī izvērtēts, kur vajag un kur nevajag administratīvajos pienākumos iesaistīt jau tā trūkstošās ārstniecības personas (ergoterapeitus).

Iespēju saņemt tehnisko palīglīdzekli apgrūtina arī kārtība, ka neatkarīgi no funkcionalitātes un sarežģītības to izsniedz tikai klātienē – centrālajā birojā, reģionālajās filiālēs un izbraukuma vietās. Turklāt izbraukumi aptver tikai daļu pašvaldību un to regularitāte atšķiras – no reizes mēnesī līdz dažām reizēm gadā. Revīzijā konstatēts, ka no 2020. līdz 2023. gadam jau pēc uzaicinājuma saņemt tehnisko palīglīdzekli līdz tā piegādei bija jāgaida vēl vidēji 57 dienas.

Valsts kontroles ieskatā, šī problēma steidzami jārisina, vienkāršo tehnisko palīglīdzekļu, kas neprasa apmācību to lietošanā (piemēram, vannas dēļa, dušas vai tualetes krēsla, zeķu uzvilcēja vai atbalsta roktura), piegādē izmantojot mūsdienu iespējas – sūtīt pa pastu, ar kurjerpastu vai izmantojot pakomātu. Saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm gaidīšanas laiks samazinātos par vidēji 79 dienām.

Ne mazāk būtiski ir atvieglot lielgabarīta tehnisko palīglīdzekļu (piemēram, funkcionālo gultu un elektropiedziņas riteņkrēslu) saņemšanu, nodrošinot piegādi uz personas dzīvesvietu un nepieciešamības gadījumā arī uznešanu, kas pašlaik ir slogs klientiem un viņu tuviniekiem.

Būtiski uzsvērt, ka vienkāršie un lielgabarīta tehniskie palīglīdzekļi veido 51 % no visiem izsniegtajiem rūpnieciski ražotajiem palīglīdzekļiem. Samazinot cilvēkresursus, kas piedalās vienkāršo palīglīdzekļu izsniegšanā klātienē, būtu iespējams organizēt vairāk izbraukumus un mājas vizītes, ko pieļauj arī finansējums.

Tehnisko palīglīdzekļu joma nav izņēmums – trūkst speciālistu

Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, ir nepieciešams ārstniecības personas – ārstējošā ārsta vai funkcionālā speciālista – atzinums.

Revīzijā konstatēts, ka gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu vizīti pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, ergoterapeita un fizioterapeita ir vidēji 103 dienas un var sasniegt pat gadu. Īpaši kritiska ir tehnisko ortopēdu pieejamība, kuru kompetencē ir novērtēt nepieciešamību pēc protēzes, ortozes un ortopēdiskajiem apaviem, kā arī tos izgatavot un pielāgot. Revīzijas laikā valsts apmaksātus pakalpojumus sniedza tikai septiņi šādi speciālisti (seši – Rīgā un viens – Jūrmalā).

Sarežģītos gadījumos papildus var būt nepieciešama multiprofesionālas komandas veikta padziļināta funkcionēšanas novērtēšana, ko pašlaik var saņemt tikai Vaivaru TPC un tikai Rīgā. Tādēļ cilvēkiem no visiem Latvijas reģioniem ir jāmēro ceļš līdz galvaspilsētai. Turklāt Vaivaru TPC kapacitāte ir ierobežota un gaidīšanas laiks ir no 93 līdz 183 dienām.

Valsts kontroles ieskatā, beidzot ir jāievieš pētījumos jau iepriekš piedāvātā iespēja tehniskos palīglīdzekļus grupēt pēc to sarežģītības un katrai grupai noteikt speciālistu loku, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu, sākot ar ģimenes ārstiem un pat sociālo dienestu speciālistiem (kuriem jau pašlaik funkcionēšanas novērtēšana nav sveša, piešķirot sociālos pakalpojumus) līdz multiprofesionālajām speciālistu komandām, paplašinot to pieejamību ārstniecības iestādēs Rīgā un citviet Latvijā. Tāpat speciālistus varētu atslogot, neprasot ārstniecības personas atzinumu gadījumos, kad klients tehnisko palīglīdzekli pieprasa atkārtoti jeb "nomaina" nolietoto pret jaunu, kā tas sekmīgi jau darbojas tiflotehnikas un surdotehnikas gadījumā.

Pēc Valsts kontroles revīzijas sagaidāmie uzlabojumi tehnisko palīglīdzekļu jomā

Valsts kontrole sniegusi Labklājības ministrijai sešus ieteikumus un atzinīgi vērtē, ka līdz ar vadības maiņu 2024. gada maijā Vaivaru TPC jau revīzijas laikā uzsāka aktīvu darbu konstatēto problēmu sakārtošanai.

Ieviešot ieteikumus, ne vēlāk kā 2028. gadā (1) uzlabosies ārstniecības personu atzinumu kvalitāte un iedzīvotājiem būs iespēja tos saņemt ērtāk un ātrāk; (2) noliktavā pieejamos tehniskos palīglīdzekļus izsniegs uzreiz, samazināsies rindas un gaidīšanas laiks; (3) vienkāršos tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt, neierodoties klātienē; (4) sistemātiski aktualizējot kompensācijas apmērus, būs plašākas iespējas iegādāties tehnisko palīglīdzekli ar līdzmaksājumu; (5) būs ieviests individuāls mehānisms, lai nodrošinātu iespēju saņemt tehnisko palīglīdzekli gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams, bet nav iekļauts standarta "grozā"; (6) būs nodrošināta racionāla lietoto tehnisko palīglīdzekļu aprite un utilizācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!