Mārtiņš Kazāks: Latvijas Banka strādā Latvijas labā – uzticami un tālredzīgi

Jau 2020. gadā tika rasts risinājums norakstīt 2008. gada krīzes bezcerīgos parādus 150 miljonu eiro apjomā, kas ļāva turpat 4000 iedzīvotāju iznākt no ēnu ekonomikas un atgriezties normālā dzīvē. 2021. gadā ar bankām parakstījām vienošanos par bankomātu tīklu, kam nu jau ir likuma spēks. Bankomātu tīkls ir nosargāts, un ir izveidots jauns kritisko bankomātu tīkls.

LB izveidotā zibmaksājumu infrastruktūra ikvienam ļauj droši, ātri un lēti veikt starpbanku maksājumus.

Ir izveidoti krīzes risinājumi bezskaidras naudas norēķiniem gan bankām, gan iedzīvotājiem – pašlaik tiek veikti pēdējie darbi, lai jau nākamā gada sākumā interneta pārrāvumu gadījumos iedzīvotāji spētu ar maksājumu kartēm 200 eiro apmērā norēķināties par pārtiku, zālēm un degvielu. Veikt maksājumus skaidrā naudā un digitāli ir un būs iespējams arī krīzes situācijās.

Šajā jomā esam līderi – citas valstis mums seko, no mums mācās. 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto inflāciju sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ātri nodzinām lejā, kas ir pamats iedzīvotāju pirktspējas kāpumam un ekonomikas izaugsmei. Tas ļauj mazināt procentu likmes, kas palīdz kredītņēmējiem.

2023. gadā LB tika pievienota Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pirms tam LB ne attiecīgu instrumentu, ne ietekmes uz finanšu sektora regulējumu un uzraudzību nebija. Līdzīgi ar kreditēšanu – problēmas identificēšana, analītiska izpēte par to, kas darāms, bez instrumentiem to izdarīt. Līdz 2023. gadam bijām kā hokejists bez nūjas – slidot var, bet ripu vārtos iemest nevar. Šo nepilnu divu gadu laikā esam panākuši, ka zemākais punkts ir aiz muguras gan kreditēšanā, gan banku attieksmē pret klientu.

Kapitālā remonta blaknes lielā mērā ir novērstas, no grāvja esam atpakaļ uz ceļa – regulējums ir vienkāršots, rokasgrāmatas ir pārskatītas, visi premjeres vadītās Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) identificētie šķēršļi ir noņemti, kontu pieejamība ir aizejoša problēma, sūdzību skaits strauji rūk. Mani LB kolēģi ir padarījuši milzu darbu bankām skaidrojot regulējuma būtību, tomēr reizēm tās joprojām ir pārspēlēti piesardzīgas – no riskiem izvairās, nevis tos vada. Lai šādus "niķus" izskaustu, veicam pārbaudes, aizrādām un pieprasām pret godprātīgiem klientiem izturēties cieņpilni un nepiemērot pārmērīgas prasības.

Kreditēšana nu jau aug krietni straujāk par ekonomiku. Kredīti kļūst pieejamāki – ja 2020. gadā banku pievienotā likme jauniem hipotekāriem kredītiem bija vidēji 2,5%, tad pašlaik tā ir zem 1,5% un turpina sarukt. Pēc LB iniciatīvas veiktie vienkāršojumi hipotekāro kredītu pārkreditēšanā kredītņēmējiem dos vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu. Būtiski ir mazinājušās banku pievienotās likmes mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Lai kreditēšana augtu vēl straujāk, ministrijām nepieciešams pilnībā izpildīt FSAP 2023. gada pavasarī dotos uzdevumus. LB to izdarīja jau pērn. Kreditēšana ir kā pulkstenis – ja ķeras kaut viens zobrats, ķeras viss pulkstenis.

Lai uzlabotu mājokļu kredītu pieejamību reģionos, jau šī gada pirmajā pusē sniedzām konkrētus priekšlikumus "Altum" iesaistei kreditēšanā, kurus esam pārrunājuši arī ar pašvaldībām. Paldies Saeimai par atbalstu un izmaiņām likumdošanā, kas LB dod tiesības prasīt bankām palielināt to klātbūtni reģionos – bankas būs tuvāk, palīdzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vēl pērn atbildīgajām ministrijām iesniedzām priekšlikumus, kā uzlabot 2. pensiju līmeņa ienesīgumu. Pēc mūsu vērtējuma, fiksēto komisiju samazinājums vien iedzīvotājiem dos 10 miljonus eiro ieguvumu ik gadu.

Šogad ECB Padomē esmu izcīnījis, ka maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm būs ļauts pieslēgties LB maksājumu sistēmām. Tas uzlabos konkurenci, pakalpojumu kvalitāti un cenu, un dod iespēju Latvijai kļūt par vārtiem uz eiro zonu – izveidot starptautiski konkurētspējīgu fintech sektoru un pelnīt ar finanšu pakalpojumu eksportu.

Kā LB prezidentam pirmajos gados mans galvenais uzdevums bija izveidot kvalitatīvi jaunu un jaudīgu institūciju. Tika izstrādāts moderns centrālās bankas likums. Ieviests vienkāršāks, demokrātiskāks un efektīvāks pārvaldības modelis, likvidēta valde, augstākās vadības skaits samazināts teju uz pusi. Stājoties amatā, samazināju sev algu, padomei vairs nav dienesta auto. Pirms FKTK pievienošanas LB darbinieku skaits tika samazināts par vairāk nekā 20 % ar vienlaikus augošu funkciju tvērumu un apjomu. Darām vairāk un labāk ar mazākiem resursiem. Esam stiprinājuši savu analītisko kapacitāti, spējot apjomīgāk kā iepriekš palīdzēt valdībai un Saeimai ar aprēķiniem Covid-19 atbalsta pasākumu, nodokļu politikas, Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latviju, tirdzniecības sankciju un daudzu citu jautājumu izvērtēšanā. Pastiprinātu uzmanību pievēršam tam, kā ekonomikas izaugsmi darīt straujāku – mūsu analīze bija viens no balstiem, kas veidoja Saeimas pirmās ekonomikas debates šī gada maijā. Te gan jāuzsver, ka likumā noteiktā LB loma ir ieteikt labākos risinājumus, bet izvēle un politiku praktiska īstenošana ir politiķu un attiecīgo ministriju uzdevums.

Ar 2023. gadu ir sekmīgi pievienots FKTK un sinerģijas rezultātā 30 darbinieku skaita samazinājums ir sasniegts pusotra, nevis plānoto piecu gadu laikā. Tas ir izdarīts pašu spēkiem, bez dārgu konsultantu piesaistes. Divu institūciju integrācija prasīja laiku vienota viedokļa izveidošanai par uzraudzības un citiem darbības jautājumiem – tas tika izdarīts, rezultātā iegūstot plašāku analīzes kapacitāti un ieviešanas jaudu, ko iedzīvotāji un uzņēmumi iegūst kā labāku finanšu pakalpojumu pieejamību. Saeimas lēmums pievienot FKTK pie LB bija stratēģiski pareizs, ļaujot nu jau vienai spēcīgākai institūcijai labāk tikt galā ar iepriekšējā desmitgadē finanšu sektorā radīto "smago mantojumu". Māja ir sakārtota un tagad varam veidot nākotnes attīstību.

Man ir patiess gandarījums, ka sabiedrība novērtē LB padarīto. Par to saku paldies savai komandai. LB uzticas divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, mūs vērtē kā TOP5 institūciju valstī. Tas ir nesalīdzināmi ar to reputācijas bedri, kurā pārņēmu LB vadību 2019. gada nogalē. Starptautiskā reputācija ir augstāka kā jebkad. Tieku aicināts piedalīties konferencēs, intervēts un citēts tādos medijos kā "Bloomberg", "Reuters", CNBC, BBC un "Politico". Mūsos ieklausās, ar mūsu viedokli rēķinās, tas ļauj aizstāvēt Latvijas intereses. Paralēli saviem tiešajiem pienākumiem esmu nepārtraukti starptautiski uzvēris nepieciešamību nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju un tās atbalstītājiem. Piecus gadus atpakaļ Saeimas uzdotais – atjaunot reputāciju, izveidot mūsdienīgu un efektīvu centrālo banku un sniegt labumu sabiedrībai – ir izpildīts ar uzviju.

Šo piecu gadu laikā LB ir uzņēmusi labu ātrumu, ir daudz labas iestrādes, bet darāmā vēl gana. Nākamajos piecos gados LB darbi, manuprāt, jākoncentrē trīs blokos.

Pirmkārt, drošība. Inflācija ir zema, iedzīvotāji un uzņēmēji ir droši par eiro pirktspēju. Finanšu sektors ir drošs, noturīgs pret krīzēm un kiberuzbrukumiem. Bezskaidras naudas maksājumi ir lēti, ātri un droši; bankomātu tīkls raiti darbojas un skaidras naudas pieejamību par labu joprojām uzskata vairāk nekā 80 % iedzīvotāju. Latvijas finanšu iestādes un to klienti ir gatavi izmantot digitālā eiro priekšrocības, uzlabot savu drošību un konkurētspēju līdz ko tas tiek ieviests. Krievijas iebrukums Ukrainā un globālas ģeopolitiskas pārbīdes drošību padara jo īpaši svarīgu.

Otrkārt, pieejami finanšu pakalpojumi. Tie ir lētāki, tie ir mūsdienīgi un dažādām klientu grupām pielāgoti ar labu reģionālu pārklājumu, attieksme pret klientiem ir cieņpilna, finanšu sektors ir daudzveidīgs, kapitāla tirgus aug un banku dominance ir mazāka. Kredītu cena ne augstāka kā eiro zonā vidēji.

Ja pašreizējās tendences turpināsies, hipotekāro kredītu cena saruks līdz eiro zonas vidējam līmenim jau 2025. gadā. Lai līdzīgu rezultātu panāktu uzņēmumiem, strādājam pie juridisko personu pārkreditēšanas vienkāršošanas un ķīlu prasību samazināšanas. Esam izstrādājuši, pārrunājuši ar Finanšu ministriju (kas ir par finanšu sektora politiku atbildīgā institūcija) un pašvaldībām jaunu regulējumu krājaizdevu sabiedrībām, kas ļaus tām kreditēt juridiskas personas. Nākamā gada sākumā uzsāksim pilotprojektu, ko pēc tam varēs kopēt citās pašvaldībās. Lai stiprinātu konkurenci banku sektorā un veicinātu fintech sektora attīstību, esam izstrādājuši priekšlikumu par "mazās bankas" jeb viena miljona eiro licences izsniegšanu, ko ieviesīsim nākamgad. Tas dod iespēju jau tuvāko gadu laikā Latvijai radīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru un savu fintech vienradzi. Mazināsim barjeras kredītu un citu finanšu pakalpojumu pārrobežu pieejamībai no citām Eiropas Savienības valstīm. Piecu gadu laikā kredītu attiecībai pret iekšzemes kopproduktu jāsasniedz 40 % (pašlaik 28 %) – ambiciozi un bez burbuļa.

Treškārt, inovatīva un efektīva centrālā banka ar augstu reputāciju Latvijā un starptautiski. LB ir vēl stiprāks analītisks centrs, kas palīdz valdībai un Saeimai veikt scenāriju analīzi, uztur ilgtermiņa skatu un ir sabiedrības interešu sargs, kļūstot vokālai, ja politiķu lēmumi neatbalsta ilgtspējīgi strauju ekonomikas izaugsmi. Jau pāris gadus sekmīgi strādājam pie mākslīgā intelekta instrumentu un pasaules labākās prakses ieviešanas datu pārvaldībā – tas būs ieguvums ne tikai finanšu sektoram, bet arī plašāk ar mērķi uzlabot datu analīzi un ātru, kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu valstī kopumā. Uzraudzības izmaksas jāsaglabā zemas un reģionā konkurētspējīgas. Lai vienkāršotu uzraudzību un samazinātu izmaksas, ir mērķtiecīgi nebanku kreditētāju uzraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nodot LB.

LB prezidenta loma ir unikāla, jo tikai LB prezidents var aizstāvēt Latvijas intereses ECB Padomē, Starptautiskajā Norēķinu bankā, Starptautiskajā Valūtas fondā un virknē citu institūciju. Starptautiskie pienākumi aizņem vairāk nekā trešdaļu no LB prezidenta darba kārtības, kas ir krietni apjomīgāka par standarta 40 stundām nedēļā. Izcila reputācija veido ietekmi, kas nepieciešama, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Tas attiecas ne tikai uz monetārās politikas lēmumiem procentu likmes palielināt vai samazināt, bet uz ļoti plašu tēmu loku. Ar nesavtīgu un smagu darbu izcilu reputāciju esmu jau izveidojis. Uz ECB brauks jebkurš, kuru ievēlēs par LB prezidentu, bet pienesums Latvijai būs atkarīgs no prezidenta izglītības, pieredzes un ietekmes profesionāli veidot diskusiju un panākt rezultātu Eiropas līmenī. Prezidents nedrīkst būt "pasažieris" un pieļaut, ka par Latvijai svarīgiem jautājumiem lemj citi. Jo īpaši, kad kaimiņos ir Krievija.

Būt LB prezidentam ir gods, bet arī milzu atbildība.