Māris Zanders: Vai demokrātija Latvijā ir apdraudēta?  (17)

Viens no mūsdienu interesantākajiem politikas ekspertiem, bulgārs Ivans Krastevs, nesen intervijā [2] telekompānijai ARTE atjokoja, ka demokrātijas iezīme esot tā, ka demokrātija vienmēr esot krīzes posmā. Krastevam raksturīgā aukstasinība tomēr neatceļ jautājumu par to, kā savlaicīgi saprast, vai demokrātija ir sabrukuma priekšā. Tas nav triviāls jautājums, jo šķietami loģiskas atbildes nereti nav pareizas. Piemēram, ir viedoklis, ka sabrukumu var izraisīt smaga ekonomiskā krīze. Tomēr tad jājautā, kādēļ globālā ekonomiskā krīze (t.s. Lielā depresija) 20. gadsimta divdesmito gadu nogalē vienlīdz smagi skāra gan ASV, gan Vāciju, tomēr ASV – atšķirībā no Vācijas – demokrātiskā iekārta nesabruka.

Ņemot vērā, ka citā nesenā publiskas izteikšanās reizē [3] ("Presseclub Concordia", Vīne) Krastevs vairākkārtīgi atgādināja par vēstures nozīmi šodienas saprašanai, veiksmīga sakritība, ka šogad Oksfordas Universitātes izdevniecība laida klajā pētnieku rakstu krājumu [4] ar skaidru nosaukumu "When Democracy Breaks...", kurā tiek analizēti 11 dažādu valstu un laikmetu gadījumi. Sākot no Atēnu demokrātijas antīkajā Grieķijā un Japānas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, beidzot ar Turciju un Venecuēlu mūsdienās.

Neredzu jēgu pārstāstīt ekspertu tekstus, tādēļ iezīmēšu tās pazīmes, kuras var vēstīt par drīzu demokrātiskās iekārtas krīzi, kuras, manuprāt, ir relevantas Latvijas situācijai. Lasītāju pašu ziņā ir spriest un izdarīt secinājumus.