2024. gada nogalē ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ekonomikā ir iestājusies recesija. Vairs tikai Buratino tipa sapņotājs vai sapņotāja var apgalvot, ka ka tās nav vai tā tikai tuvojas. Ekonomiskā situācijā Latvijā ir ļoti sarežģīta, ko ietekmē ārējo un iekšējo faktoru kombinācija, tostarp nestipra globālā ekonomika, kā arī nespēja pieņemt neizbēgamo lēmumu par valsts pārvaldes izmaksu būtisku samazināšanu, un haotiskas pašmāju reformas. Lai mēs visi kopā nenonāktu vēl dziļākā ekonomiskajā bedrē, valstiskā līmenī ir svarīgi ne tikai vairāk domāt, bet konkrēti rīkoties eksportējošo nozaru un uzņēmēju atbalstam, vai vismaz nesabotēt to darbību. Diemžēl farmaceitiskās aprūpes nozarei, kas Latvijas ekonomikai sniedz patiesi nozīmīgu pienesumu, kārtējo reformu dēļ 2025. un turpmākie gadi solās būt ļoti izaicinoši.
Latvijas iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc mūsu ekonomiskā izaugsme ir jābalsta uz eksportu. Pozitīvi, ka to apzinās arī Ekonomikas ministrija, kas mūsu valsts attīstības stratēģijā to ielikusi kā galveno pīlāru. Lai to realizētu, ministrijas ieskatā ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, lai tas sniegtu atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai. Lai gan šajā stratēģijā viss it kā ir teorijā pareizi, praksē redzam, ka valdības kuģis ar saviem pieņemtajiem lēmumiem "stūrē" pilnīgi pretējā virzienā, ko uzskatāmi apliecina arī tikko pieņemtais 2025. gada valsts budžets, kur budžeta lāpīšana notiek uz uzņēmēju attīstības rēķina.
Jāmaina īstermiņa domāšana
2025. gada valsts budžetā jau ļoti skaidri redzam, ka notiek aktīvi centieni lāpīt budžeta "caurumus" uz uzņēmumu izaugsmes rēķina un tiek īstenotas pārsteidzīgas un nepārdomātas reformas, tā vietā, lai pieņemtu nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus, piemēram, kardinālāk samazinātu liekus procesus, darbības un arī štatu valsts pārvaldē. Politiķi, ierēdņi un attiecīgi arī visa sabiedrība kopumā domā un dzīvo tādā kā četrgades rāmī jeb viena vēlēšanu cikla ietvarā, ko ik pa laikam pamaina sociālajos tīklos izraisītas viedokļu vētras, kurām politiķi aizrautīgi lec līdzi un lēmumus sāk balstīt atsevišķu bezatbildīgu bļauru ierakstos. Akūti trūkst vīzijas kāda būs mūsu valsts pēc 10, 15, 25 gadiem.
Vai pēc 70 gadiem mēs vispār eksistēsim kā nācija – latvieši? Es nesaskatu, ka politiķiem būtu šāds redzējums. Var būt konkurējoši politiskie spēki, var būt dažādas partijas, bet ir jātop skaidrai vīzijai par valsts stratēģiskajiem mērķiem. Neder jau gluži tā, ka viens ekonomikas ministrs paziņo, ka tuvākajā desmitgadē dubultosim ekonomiku. Ja tas ir pateikts un valdībā pielemts, tad jābūt arī skaidram rīcības plānam, kas un kā ir jāpaveic, lai tas notiktu. Politiķu lēmumi vairumā gadījumu nav balstīti datos, tie ir emocionāli un nereti arī nesaistīti starp valsts pārvaldes institūcijām. Līdz ar to gadās arī tā, ka šie lēmumi ir pretrunīgi vai konkurējoši. Īstermiņa domāšana vai domas trūkums, un tā sekas ir jūtamas uz katra soļa.
Tā vietā, lai kārtējo reizi aizpildītu budžeta deficītu uz privātā sektora izaugsmes rēķina, es aicinu politisko eliti piespiest sevi raudzīties ilgtermiņā, sākt izmaksu konsolidāciju, samazinot valsts pārvaldi par 20%-30%. Ir daudz dažādu absurdu, kur jau tagad varētu ietaupīt, lai nebūtu kārtējo reizi jāpagrābjas lielākā nodokļu slogā, kas ietekmē visu eksportējošo un ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Nejēdzīgu regulējumu likvidācija, uzņēmējdarbības veicināšana – tie ir mehānismi, kas reāli var palielināt nodokļu ieņēmumus, jo vai nu tiek palielināta naudas aprite vai arī tā tiek paātrināta. Izņemot naudu nodokļu veidā no ekonomikas, apjoms tiek mazināts un aprites ātrums bremzējas. Līdzībās tas ir kā ar krāvēju, kuram jāaiznes simts kastes no punkta A uz B. Viņš nes pa vienai, jo var pacelt un ātri pārvietoties. Liekam nest uzreiz trīs kastes, jo izskatās, ka varēs taču panest, bet krāvējs beigās knapi kustas, jo trīs kastes viņam vienam gājienam ir par daudz. Ar nodokļu nastu ir līdzīgi, ja uzliek par daudz, tad finišā ir lēnāk un mazāk. Un šobrīd ir acīmredzams, ka Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai valdības vingrinājumi nozīmē gan lēnāk, gan mazāk arī ilgtermiņā nodokļu ieņēmumos.
No šādas nepārdomātas īstermiņa politikas cieš teju visas uzņēmējdarbības jomas, arī tās, kuras vēsturiski ir bijušas ar ļoti augstu eksporta potenciālu, un kuras šajos apstākļos vajadzētu atbalstīt, nevis censties tām sarežģīt dzīvi. Viena no šādām jomām ir farmācija, kas ir perspektīva un strauji augoša nozare visā pasaulē, un ko vairākas mazās valstis ir veiksmīgi izmantojušas, lai panāktu izrāvienu visā ekonomikā.
Nekost rokā, kas baro
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai ir saglabājusies sava nacionālā farmācijas un zāļu ražošanas nozare. Tā ir vērtība! Ja pēdējos gadus esam igauņus apskauduši par IT nozares izrāvienu, tad igauņi jau vismaz 30 gadus mūs apskauž par to, ka mums ir sava zāļu ražošanas nozare, kas iegūst vēl fundamentālāku nozīmi esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Mēs attīstām un ražojam Latvijā produktus ar augstu pievienoto vērtību un lielu eksporta potenciālu. Turklāt arī iekšējā tirgū ir veiksmīgi strādājoši farmācijas jomas uzņēmumi, kur turklāt atšķirībā no daudzām citām Latvijas vadošajām nozarēm, ir plaši pārstāvēts arī vietējais Latvijas kapitāls. Kāpēc tas svarīgi? Jo nopelnītā nauda paliek mājās, tā tiek ieguldīta atpakaļ Latvijas ekonomikā. Perspektīvā farmācijas nozare ir pievilcīga arī jaunu starptautisko investīciju piesaistei, taču šī brīža ģeopolitiskā situācija, nebeidzamas nozares reformas, populistiskie aicinājumi pēc sociālistiskā vienlīdzīguma, banku nozares pārregulācija un vājā konkurence finanšu sektorā par to šobrīd īsti neļauj runāt. Par panākumu varēsi uzskatīt to, ja esošajā situācijā izdodies saglabāt un noturēt nozares uzņēmumu jau plānoto investīciju tempu.
Viena jauna reforma nozari gaida jau no 2025. gada 1. janvāra. Šobrīd diezgan droši varam teikt, ka Veselības ministrijas izstrādātā zāļu cenu reforma negatīvi ietekmēs Latvijas zāļu ražotāju pozīciju ne tikai vietējā, bet arī eksporta tirgos. Nav noslēpums, ka medikamentu cenas visos tirgos nav vienādas, un to ietekmē daudz un dažādi apstākļi, taču šīs reformas dēļ eksporta tirgos mūsu produktiem noteiktā ražotāju cena, visticamāk, vairs nevarēs būt augstāka, nekā tā ir Latvijā. Tas mūs nostāda ļoti sliktā pozīcijā, jo principā varam zaudēt gan tirgu, gan produktus, gan iespējas attīstīties.
Otrs, ne mazāk būtisks aspekts. Tādi vietējie zāļu ražotāji kā "Opha" ir arī valsts un sabiedrības noturības garants, jo tie var nodrošināt iedzīvotājus ar vismaz daļu medikamentu X stundā, brīdī, kad piegādes ķēdes ir paralizētas. Mēs jau to pieredzējām Covid-19 pandēmijas sākumā, 2020. gadā. Piegādes ķēdes vienkārši sabruka. Latvijas farmācijas uzņēmumiem vienā brīdī pietrūka pat tāda elementāra lieta kā spirts. Tāpēc valstij ir jāveido zāļu rezerves un jāpalīdz veidot spēcīgus vietējos ražotājus, aptiekas, apgādes uzņēmumus, kas var minimizēt riskus arī X stundā, nodrošinot pacientiem gan zāles, gan to apgādi un farmaceitisko aprūpi. Tajā pašā laikā mūsu Veselības ministrijas aktivitātes 2024. gada garumā ir vērstas uz ārvalstu ražotāju un tirgotāju stiprināšanu, un vietējo uzņēmumu vājināšanu, apzināti lobējot un veidojot mehānismus, kas vērsti, nevis uz lētāku zāļu ienākšanu tirgū, bet tieši dārgākiem medikamentiem un to ražotājiem.
Nākamie gadi – izaicinoši
Jaunu oriģinālo medikamentu izstrāde un reģistrācija aizņem līdz pat 15 gadiem, patentbrīvo medikamentu reģistrācija - no diviem līdz sešiem gadiem. Šis process prasa milzīgas, miljonos mērāmas, investīcijas. Mēs, "Olpha", savu produktu portfeli plānojam pat 20 gadiem uz priekšu un jau tagad investējam desmitiem miljonus šajos projektos, kas savu dienasgaismu labākajā gadījumā ieraudzīs pēc vairākiem gadiem. Latvijas zāļu ražotāji un, es ticu, ka arī citu nozaru uzņēmumi, atšķirībā no politiķiem, nedzīvo no četrgades uz četrgadi un savu stratēģiju nebalsta vēlētāju balsu zvejošanā. Mēs plānojam, rēķinām, ieguldām, efektivizējam un, ja vajag arī optimizējam.
Lai samaksātu darbiniekiem algas un valstij nodokļus, lai investētu attīstībā, šī nauda vispirms ir jānopelna. Un katru nopelnīto eiro mēs, "Olpha", investējam uzņēmuma attīstībā, konkurētspējā un Latvijas ekonomikā. Mēs gribam un varam strādāt un investēt, tāpēc no valsts puses arī gaidām skaidrību par nozares ilgtermiņa attīstību kaut vismaz tuvākajai desmitgadei, kas jau tā nesolās būt viegla. "Ja tomēr nevarat palīdzēt, tad vismaz netraucējiet strādāt, un beidziet apkarot vietējos uzņēmumus!" tāds ir mans galvenais aicinājums valdībai 2025. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!