Kaspars Rožkalns: Digitalizācija būvniecībā. Vai nozare ir gatava jaunajām BIM prasībām?

BIM ir tehnoloģiska pieeja, kas ļauj pārnest būvniecības procesus digitālajā vidē. Izmantojot 3D modeļus, vienkopus tiek apvienota visa projekta arhitektūras un inženiertehniskā informācija, turklāt šādā veidā ir iespējams novērst kļūdas jau projektēšanas posmā. Tā ir vienota darba vide, kas veicina efektīvu sadarbību starp visiem projekta dalībniekiem un palīdz pārvaldīt ēkas visā to dzīves ciklā – no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.

Lai veicinātu būvniecības procesu caurskatāmību un uzlabotu efektivitāti, ir jāveic stratēģisks solis – pilnībā pāriet uz projektēšanu 3D vidē un ieviest BIM. Tas ne tikai paātrina būvdarbus, bet arī ļauj precīzāk prognozēt izmaksas, kas ir viens no izplatītākajiem izaicinājumiem. Šie procesi vairs nav tikai nākotnes risinājumi, bet gan neatliekama nepieciešamība, kas var kļūt par atslēgu tirgus izaugsmei.

Pretēji Latvijas būvniecībai, ārvalstīs BIM tiek pielietots jau vairākus gadu desmitus un ir kļuvis par ierastu un pat obligātu prasību. Piemēram, UPB grupa, kas eksporta tirgos darbojas kopš 2006. gada, jau agrīni apguva 3D projektēšanas prasmes, lai spētu konkurēt starptautiskā līmenī. Šodien uzņēmums iegūtās zināšanas izmanto pilnā apmērā, piedāvājot klientiem detalizētus un precīzus projektus.

BIM ieviešana ne tikai attīstīs nozari, bet pavērs plašas iespējas Latvijas būvniecības uzņēmumiem iekļūt starptautiskajos tirgos. Turklāt tā ir vērā ņemama priekšrocība arī ārvalstu investoru piesaistē, jo to prasības bieži vien pārsniedz vietējā tirgus standartus.

Jau 2019. gadā Latvijas Ekonomikas ministrija uzsvēra būvniecības informācijas modelēšanas nozīmi nozares digitalizācijā, paredzot, ka no 2025. gada BIM kļūs par obligātu prasību trešās grupas ēku būvniecībā, kas tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Lai gan tas šķiet neizbēgams solis, BIM ieviešana Latvijā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.

Galvenais izaicinājums šobrīd ir uzņēmumu spēja pielāgoties jaunajām prasībām. Ja lielie būvnieki apzinās BIM nozīmi un ir gatavi to ieviest, tad mazākiem uzņēmumiem bieži pietrūkst resursu, un jaunās prasības tiek uztvertas kā papildu slogs.

Turklāt ģenerālbūvniekiem jau tagad nākas risināt sarežģījumus, saistītus ar BIM ieviešanu projektos un apakšuzņēmēju apmācību, jo saskaņā ar pašreizējo regulējumu tieši viņi ir atbildīgi par šo prasību izpildi.

Lai BIM ieviešana noritētu veiksmīgi, valstij ir jānodrošina ne tikai prasību definēšana, bet arī atbalsta mehānismi un apmācību iespējas, kas sekmētu vienmērīgu nozares attīstību. Savukārt pasūtītājiem jāapzinās BIM priekšrocības un jāizmanto tā pilnais potenciāls, tostarp ēku apsaimniekošanā.

Ir svarīgi saprast, ka BIM ir būtisks rīks nozares izaugsmei un digitalizācijai. Lai gan prasības ieviešana prasa investīcijas un pārmaiņas darba procesos, tās ieguvumi ir nepārprotami: precīzāki un kvalitatīvāki projekti, lielāka caurskatāmība un efektīva resursu izmantošana. Tagad ir īstais brīdis apgūt jaunās prasmes un virzīt Latvijas būvniecību modernākas un ilgtspējīgākas nozares virzienā.