Reinis Vecbaštiks: Stratēģiskā autonomija ikdienas maksājumos – kādēļ tas ir aktuāli?

Mūsdienās bezskaidrās naudas maksājumi tiek izmantoti visdažādākajos veidos: savstarpējos pārskaitījumos, norēķinos ar valsts iestādēm, maksājumos klātienē tirdzniecības vietās un iepērkoties internetā.

Taču, bezskaidrās naudas maksājumi atšķiras pēc to lietošanas formas, piemēram, vai veicam pārskaitījumu starp diviem bankas kontiem (kredīta pārvedums un tiešā debeta maksājums), vai izmantojam maksājumu karti un viedtālruni norēķiniem veikalos un e-komercijā.

Katrai no šīm izpildes formām ir savas priekšrocības un atšķirības, tostarp iesaistīto pušu lokā, kas validē un izpilda maksājumu. Atsevišķos gadījumos šie iesaistītie pakalpojumu sniedzēji ir bāzēti ārpus Eiropas Savienības.

Maksājumos starp diviem bankas kontiem iesaistītās puses, galvenokārt, ir maksājuma veicējs, tā apkalpojošā banka, maksājuma saņēmējs un maksājuma saņēmēja apkalpojošā banka. Tomēr, svarīgākā loma jebkura maksājuma izpildē ir maksājumu sistēmai – infrastruktūrai, kas nodrošina drošu un efektīvu maksājumu apstrādi un norēķinu starp bankām.

Maksājumu sistēma ir centralizēta platforma, ko bankas izmanto, lai sasniegtu maksājuma saņēmēja apkalpojošu banku un veiktu faktisko naudas ""nodošanu"".

Pirms vairāk nekā 20 gadiem eiro zonas dalībvalstīs bezskaidrās naudas maksājumi pārsvarā tika veikti valsts mērogā, izmantojot maksājumu sistēmas, kas savienoja bankas tikai nacionālā vai šaurā reģionālā līmenī. Pārrobežu maksājumi Eiropā bija sarežģīti, prasīja starpnieku (korespondentbanku) iesaisti, kā rezultātā tie bija dārgi, lēni un necaurskatāmi. Savukārt, tiešā debeta maksājumi pārsvarā darbojās tikai nacionāli, un starptautisko maksājumu automatizācija bija ierobežota.

Lai risinātu šīs problēmas un veicinātu vienotā tirgus integrāciju maksājumu jomā, 2008. gadā tika ieviesta Vienotā Eiro Maksājumu Telpa (SEPA). Tā izveidoja vienotus maksājumu sistēmu standartus, kas samazināja starpnieku nepieciešamību un vienkāršoja pārrobežu maksājumus. Pateicoties SEPA, bankas var veikt maksājumus tieši caur centralizētām Eiropas līmeņa sistēmām, piemēram, TARGET (Eiropas Centrālās Bankas (ECB) sistēma) un STEP2 (Eiropas Banku Asociācijas sistēma), tādējādi uzlabojot maksājumu ātrumu, izmaksas un caurspīdīgumu visā eiro zonā.

Raugoties no Latvijas perspektīvas, arī Latvijas Banka pārvalda un uztur nacionālu maksājumu sistēmu – Elektronisko Klīringa Sistēmau (EKS) – kas nodrošina banku savstarpējos norēķinus, tostarp mazumtirdzniecības segmentā arī reģionālā līmenī. Pašlaik EKS ir dalībnieks ECB uzturētajā TARGET sistēmā, sniedzot EKS dalībniekiem tūlītēju piekļuvi centralizētajai Eirosistēmas maksājumu sistēmai un, turklāt piedāvājot izdevīgus dalības nosacījumus un izmaksas, kas sniedz pozitīvu ieguvumu arī sabiedrībai.

Savukārt, maksājumi, izmantojot maksājumu karti, ir vispopulārākais norēķinu veids eiro zonā. Saskaņā ar ECB publicētajiem datiem, karšu maksājumi veido 54% no kopējiem bezskaidrās naudas norēķiniem.

Joprojām kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem eiro zonā nav vienoti standarti un infrastruktūras karšu maksājumiem, kas nozīmē, ka šajā maksājumu segmentā ir izteikta tirgus fragmentācija, kurā dominē trešo valstu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kā "Visa" un "MasterCard". Šīm starptautiskajām karšu shēmām ir izveidots globāls tīkls, kas nodrošina, ka maksājumi uz šīs shēmas balstītiem risinājumiem var tikt veikti teju jebkurā vietā pasaulē. Eiropas nacionāla mēroga maksājumu risinājumiem ir milzīgs izaicinājums konkurēt ar šīm starptautiskajām kompānijām.

Turklāt, Latvijā un visā eiro zonā pakāpeniski pieaug norēķinu skaits izmantojot viedtālruņus un ražotāju piedāvātās bezkontakta maksājumu iespējas.

Šo viedtālruņu maksājumu pamatā ir šie paši karšu maksājumi, taču ar vēl vienas papildus iesaistītās puses starpniecību, kas nodrošina drošu maksājumu kartes digitalizāciju, jeb tokenizāciju, viedtālrunī (Apple Pay, Google Pay, u.c.). Nav arī noslēpums, ka šo tehnoloģiju jomā globāli dominē vien neliels skaits ne-Eiropas kompāniju, kuras vēlas savas pozīcijas noturēt, tādējādi ierobežojot iespējas trešajām pusēm patstāvīgi izmantot viedtālruņos iestrādāto tehnoloģiju maksājumu veikšanai.

Lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana maksājumu segmentā ne vien piedāvā ērtākas norēķinu iespējas, bet arī rada jaunus izaicinājumus, tostarp tirgotājiem attiecībā uz bezskaidrās naudas pieņemšanas izmaksām. Jebkuras papildus puses dalībnieka iesaistīšana maksājuma izpildē veido izmaksu pieaugumu.

Maksājumos, izmantojot maksājumu karti, tirgotājam jāsedz komisija, ko piemēro tā apkalpojošā banka un, ar tās starpniecību, arī – maksājumu shēmas īpašnieks. Savukārt, izmantojot viedtālruni bezkontakta maksājumiem, papildus komisiju piemēro arī šīs funkcionalitātes sniedzējs. Šis izmaksu pieaugums tiek kompensēts visbiežāk caur tirgotājam piemēroto bezskaidrās naudas pieņemšanas komisiju, kas, nereti, tiek atspoguļotas arī preču un pakalpojumu cenās.

Ierobežotas konkurences apstākļos rodas riski, kas saistīti ar negodprātīgu tirgus pozīciju izmantošanu, tādēļ stratēģiskās autonomijas stiprināšana ir ne vien nepieciešamība rast Eiropas pārvaldītu alternatīvu šiem risinājumiem, bet arī nepieciešamība stiprināt tirgus konkurenci, atvieglojot iespējas ienākt šajā tirgus segmentā jauniem spēlētājiem.

Tādēļ, primārais Eirosistēmas mazumtirdzniecības maksājumu stratēģijas mērķis ir atbalstīt privātās iniciatīvas, kas tiecas uz risinājumu izstrādi klātienes bezskaidrās naudas norēķiniem ar Eiropas tvērumu un Eiropas pārvaldību. Pašlaik Eiropā ir neliels skaits šādu iniciatīvu, kas ir uzstādījušas ambīcijas šo mērķi sasniegt.

Eiropas Maksājumu Iniciatīva (EPI) un Eiropas Maksājumu Alianse (EMPSA) ir divas būtiskas iniciatīvas, kas ir izveidotas, lai veicinātu stratēģisko neatkarību Eiropas maksājumu jomā. Eiropas Maksājumu Iniciatīva EPI apvieno vadošās Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Francijas bankas un finanšu iestādes, lai izstrādātu vienotu Eiropas maksājumu shēmu, kas spētu piedāvāt alternatīvu globālajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā piemēram, "Visa" un "MasterCard". Šī iniciatīva koncentrējas uz universāla digitāla maksājumu risinājuma izveidi, kas aptver maksājumus klātienē, tiešsaistē un starp personām. Savukārt EMPSA ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju partnerība, kas veicina sadarbību starp dažādām Eiropas maksājumu shēmām (pašlaik – starp Spānijas, Itālijas un Portugāles risinājumiem), ar mērķi, lai uzlabotu šo risinājumu sadarbspējību, īpaši koncentrējoties uz pārrobežu maksājumiem.

Šīs iniciatīvas ir būtiskas no Eirosistēmas perspektīvas, jo tās spētu varētu stiprināt Eiropas autonomiju maksājumos un mazinātu atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus, Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas turpina darbu pie potenciālā digitālā eiro ieviešanas. Digitālais eiro ir ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku projekts, lai Eirosistēmas ambīcija izveidotu publiskās naudas, kas sabiedrībai pašlaik pieejama vien skaidrās naudas formā, digitālu ekvivalentu. Digitālais eiro tiek paredzēts primāri kā norēķinu instruments, kas nodrošinātu alternatīvu pašreizējiem privātajiem risinājumiem visos lietojumu gadījumos – kredīta pārvedumiem, tiešā debeta maksājumiem, klātienes maksājumiem tirdzniecības vietās un e-komercijā.

Tā darbībai tiktu veidota infrastruktūra un standarti, kā arī piemērots likumiskā maksāšanas līdzekļa statuss, nosakot par pienākumu to pieņemt tirgotājiem visā eiro zonā. Turklāt, standarti, kas tiktu izmantoti digitālā eiro darbībai, būtu atvērti, ļaujot privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tos izmantot, lai izvērstu savu, piemēram, nacionāla līmeņa pakalpojumu darbību visā eiro zonā.

Apkopojot iepriekš minēto, stratēģiskā autonomija eiro zonas ikdienas maksājumos nozīmē spēju nodrošināt stabilu, drošu un izmaksu ziņā efektīvu maksājumu infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta Eiropas līmenī. Tas ir svarīgi, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem var būt citi stratēģiski mērķi vai kuri var būt pakļauti ģeopolitiskajiem konfliktiem.

Savukārt, atbildot uz raksta sākumā uzdoto jautājumu, "vai eiro zonas maksājumos esam atkarīgi no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem", atbilde ir -– pašlaik daļēji.

Lai gan SEPA ieviešana ir uzlabojusi pārrobežu maksājumu vienkāršību un efektivitāti, klātienes maksājumu un e-komercijas segments joprojām saskaras ar ievērojamu tirgus fragmentāciju un dominējošu ārvalstu tehnoloģiju kompāniju klātbūtni. Tāpēc ir svarīgi saglabāt stratēģiskās autonomijas jautājumu aktuālajā darba kārtībā, lai turpinātu veidot politiku, kas stiprina Eiropas konkurētspēju un neatkarību arī maksājumu jomā. Šajā darbā ir iesaistīta arī Latvijas Banka, līdzdarbojoties eiro zonas līmeņa iniciatīvās.

* Kā viss saturs, kas tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.

** Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gada ietvaros. Par saturu atbild AS "DELFI".