Pēdējā laikā ir daudz runāts par to, ka bankas neizsniedz pietiekami daudz kredītu, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi. Lai papildinātu diskusiju par šo tēmu, vēlējos sniegt savu artavu šajā jautājumā, kam ir vairāki aspekti – kāpēc bankas nekreditē, kādas ir alternatīvas banku kreditēšanai, kas būtu darāms Latvijā. Uz pirmajiem diviem jautājumiem sniegšu atbildi no starptautiskās pieredzes skatpunkta, savukārt uz pēdējo mēģināšu atbildēt, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju.
Kāpēc bankas nekreditē?
Banku vēlmi kreditēt nosaka vairāki faktori. Turpinājumā iztirzāšu šos iemeslus un sniegšu nelielu komentāru par katru no tiem.
Polarizēts potenciālo aizņēmēju loks (gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības). Tam aizņēmēju lokam, kam finansiālais stāvoklis (veselība) ir ļoti labs (ir labi ienākumi, stabilas/augstas peļņas maržas), nav nepieciešama aizņemšanās no bankām. Viņi var paši finansēt savu izaugsmi ar iekšējiem vai citiem resursiem (parasti lētākiem, arī dažādojot finansēšanas avotus). Tam aizņēmēju lokam, kam finansējums ir nepieciešams, finanšu veselība bieži ir vāja, tāpēc bankas bieži nosaka striktus noteikumus, lai izsniegtu aizņēmumu, – spēja atmaksāt procentus un pamatsummu ar EBIT un noteikts parāda pret aktīviem vai EBITDA rādītājs (saukts par "leverage"). Pasaules Bankas nacionāla līmeņa pētījumi (diemžēl nav publiski pieejami konfidencialitātes dēļ) bieži uzrāda situāciju, ka zināma daļa banku kredītu ir izsniegta finansiāli sliktiem aizņēmējiem, kam naudu nevajadzēja dot vispār. Bankas bieži liek lietā argumentu, ka nav pietiekami daudz labu aizņēmēju, kam naudu aizdot. Šim argumentam var daļēji piekrist. Saskaņā ar VID datiem 2022. gadā 34% no visiem Latvijas uzņēmumiem strādāja ar negatīvu pašu kapitālu.
Banku riska apetīte. Katra banka definē, kādu riska līmeni tā vēlas un var uzņemties. To parasti definē bankas akcionāri un vadība. Ja akcionāri nevar vai negrib palielināt kapitālu, lai attīstītu kredītu portfeli (palielināt risku), kreditēšanas pieaugums vienkārši izpaliks. Bankas kā privātas institūcijas pašas nosaka šo riska līmeni un sagaida adekvātu atdevi par uzņemto risku. Ņemot vērā, ka Latvijas banku sektorā dominē divas skandināvu bankas (56,6% no kredītiem un 54,7% no aktīviem – 2024. gada jūnija dati), ir jāanalizē šo banku akcionāru vēlme palielināt riskus Baltijas reģionā. Šīs bankas pašas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem savās mītnes zemēs, un būs grūti sagaidīt, ka tās pašreizējā situācijā vēlēsies palielināt risku ekspozīciju (kreditēšanu) Latvijā.
Vāja konkurence banku sektorā. Jaunu spēlētāju ienākšana spētu uzlabot banku konkurenci, jo jaunie tirgus dalībnieki censtos iekarot savu tirgus daļu, kas palielinātu kreditēšanas apjomus. Pašlaik viena Latvijas banka un viena Baltijas līmeņa banka ir iesaistītas sarunās par jaunu investoru piesaisti. Piesaistot investorus, kuru ambīcijas būtu būtiski palielināt to tirgus daļas, konkurence "lielo" banku starpā būtiski palielinātos. Tas nāktu par labu patērētājam (salīdzinājumam – "Lidl" veikalu ķēdes ienākšana Latvijā).
Kā palielināt kreditēšanu?
Pastāv vairākas iespējas, kā veicināt kreditēšanas pieaugumu Latvijā.
No banku regulatora un uzrauga puses pastāv vairākas iespējas, kā stimulēt banku vēlmi kreditēt. Viens no efektīvākajiem instrumentiem ir kapitāla prasību mīkstināšana noteiktiem finanšu instrumentiem, ieskaitot noteiktas kategorijas kredītus. Otrs instruments ir rezervju prasības. Trešais instruments ir ierobežojumi (rekomendējoši vai obligāti) banku dividenžu izmaksā (ECB to pielietoja Covid-19 laikā), bet šis instruments vairāk piemērots kā īstermiņa risinājums.
No valsts puses pastāv iespējas stimulēt bankas ar nodokļu instrumentiem. Valdības vērtētais instruments par papildu peļņas nodokli, ja netiek sasniegts noteikts kreditēšanas apjoms, ir viens no piemēriem. Tomēr šis instruments ir jāskata kontekstā ar konkurences palielināšanu tirgū (jaunu spēlētāju piesaisti). Jaunu lielu spēlētāju piesaiste Latvijas tirgum būs apgrūtinoša, ja papildu nodokļu slogs tiks uzlikts banku sistēmai.
Piesaistīt kredītus no starptautiskajām finanšu institūcijām (Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka), lai finansētu lielos valsts infrastruktūras projektus. Šajā virzienā jau tiek strādāts un ir daudz veiksmīgu piemēru. Šis instruments var tikt veiksmīgi izmantots lieliem projektiem, kur ir iesaistīta valsts vai tās kapitālsabiedrības. Papildus var tikt izmantotas garantijas no šīm institūcijām, lai pašu finansējumu veiktu ar Latvijas banku palīdzību.
Specializēto attīstības banku izveide. Šis instruments tiek izmantots dažādās valstīs (gan attīstītās, gan attīstības), un to galvenais uzdevums ir nodrošināt finanšu resursu pieejamību aizņēmējiem nozarēs, kuras valsts izvirzījusi kā atbalstāmas un svarīgas. Šo institūciju darbība var veicināt ekonomikas attīstību pie nosacījuma, ka ir stingrs kredītrisku novērtējuma "rāmis" un ļoti augsti pārvaldības principi, lai izvairītos no interešu konflikta un lobēšanas, izsniedzot kredītus. Latvijā šāda institūcija jau pastāv – "Altum". 2024. gada 9 mēnešos "Altum" atbalsta instrumentu portfelis bija 1,2 miljardi eiro.
Nebanku finanšu sektora aktīvāka iesaiste. Tagad nebanku aktīvi Latvijā veido aptuveni 24% no banku aktīviem (aptuveni 4,5 miljardi eiro), kur galvenokārt dominē līzinga un citi aizdevumu sniedzēji. Pašlaik notiek aktīva diskusija pasaulē (ASV un Eiropā) par to, vai šis sektors būtu aktīvāk jāregulē un jāuzrauga, lai samazinātu dažādus slikto prakšu gadījumus un, sektoram augot, neradītu draudus finanšu stabilitātei un ļautu precīzāk kalibrēt naudas politiku. Papildus līzinga un faktoringa kompānijām Latvijā darbojas arī citi kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Tiesa, to izsniegto kredītu apjoms ir mazs (aptuveni 800 miljoni eiro 2022. gadā), tomēr to kredītu apjomi strauji aug mājsaimniecību, bet jo īpaši nefinanšu sabiedrību (uzņēmumu) griezumā. Lielākais mīnuss šī sektora kredītiem ir augstās procentu likmes, ko kompensē elastīgāki kreditēšanas noteikumi.
Specializētas krājaizdevu sabiedrības vai mikrokredītu aizdevumu sabiedrības. Zināmā mērā šos aizdevējus var klasificēt kā nebanku finanšu aizdevējus, tomēr bieži šo aizdevēju darbību regulē speciāli likumi vai tiem ir speciāls uzraudzības "rāmis", kas padara tos par atsevišķu aizdevēju grupu. Latvijā ir sākušās diskusijas par šīs darbības formas aktīvāku izmantošanu, tomēr ir jāsaprot, ka šie aizdevēji nespēs izsniegt lielus kredītu apjomus un paliks nišas spēlētāji, kas nodrošinās kredītu pieeju mazāk nodrošinātajiem sabiedrības slāņiem.
Balstoties uz minēto instrumentu klāstu kreditēšanas uzlabošanai Latvijā, būtu apsveramas sekojošas rekomendācijas prioritārā secībā: (i) palielināt konkurenci banku sektorā, piesaistot jaunus spēcīgus starptautiskos tirgus spēlētājus (ģeopolitika un valsts politika, tostarp fiskālā, ir nozīmīgi faktori šo spēlētāju piesaistei), (ii) aktīvāk izmantot starptautisko finanšu institūciju sniegtās aizdevumu iespējas lielo un vidēji lielo projektu finansēšanai, (iii) palielinot uzraudzību pār nebanku finanšu aizdevējiem, izmantot šo tirgus spēlētāju sniegtās iespējas, (iv) apsvērt iespēju paplašināt valsts atbalstāmo programmu loku, kas īstenotas ar "Altum" starpniecību, ja valsts budžeta situācija to atļauj, un nodrošināt augstu lēmumu caurskatāmību un atskaitīšanos akcionāram, un (v) izvērst diskusiju par plusiem un mīnusiem speciālā regulējuma "rāmja" izveidē specializētajām krājaizdevu sabiedrībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!