Oļegs Krasnopjorovs: Vai Latvijas kafija ir dārgākā Eiropā?  (13)

Vairāk nekā pusi no bezalkoholisko dzērienu patēriņa Latvijā veido kafija. Tas nozīmē: ja bezalkoholisko dzērienu cenu starpvalstu atšķirības tiešām pastāv, tās, visticamāk, būs redzamas kafijas cenās. Šajā rakstā salīdzināju lielāko mazumtirdzniecības tīklu – "Rimi" un "Maxima" – kafijas produktu cenas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas internetveikalos¹. Salīdzināju nevis vienkārši "vidējo kafijas cenu par kilogramu" vai "lētākās kafijas cenu katrā valstī", bet katra zīmola cenas visa pieejamā sortimenta klāstā.

Kā pirmo apskatīju maltās kafijas cenas "Rimi" internetveikalā. Mani pārsteidza, ka identiska zīmola un iepakojuma maltā kafija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā maksā visai atšķirīgi; turklāt parasti dārgākā cena novērota tieši Latvijā. Daži piemēri:

Nav tā, ka visi maltās kafijas zīmoli Latvijas "Rimi" maksā dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā – dažreiz tieši Latvijā ir zemākās cenas. Salīdzinot vien dažu zīmolu cenas, patiesu priekšstatu par maltās kafijas cenu starpvalstu atšķirībām iegūt nevar.

Tāpēc veicu sistemātisku analīzi - salīdzināju cenas visā sortimentā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas "Rimi" internetveikalos vienlaicīgi pieejams 41 maltās kafijas zīmols. No tiem 35 gadījumos augstākā pilnā cena starp Baltijas valstīm ir tieši Latvijā; tikai divos gadījumos Latvijā ir zemākā cena (salīdzinājumam – Lietuvā zemākā cena fiksēta 17 reizes, Igaunijā – 25 reizes; 2. tabula). Tādējādi maltās kafijas pilnā cena Latvijas "Rimi" vidēji ir par 17% lielāka nekā Lietuvā un par 22% lielāka nekā Igaunijā.

Līdzīga aina vērojama, salīdzinot maltās kafijas faktiskās cenas, tas ir, ņemot vērā atlaides un akcijas. Latvijas "Rimi" malto kafiju var nopirkt vidēji par 16% dārgāk nekā Lietuvā un par 19% dārgāk nekā Igaunijā. Tādējādi maltā kafija Latvijas "Rimi" tiešām maksā sistemātiski dārgāk (nevis starpvalstu cenu atšķirības radās nejauši, jo Latvijas "Rimi" cenu novērošanas dienā bija salīdzinoši vairāk vai mazāk akciju nekā kaimiņvalstīs).

Tālāk ķeros klāt "Maxima" internetveikalam "Barbora". Pirmā lieta, kas piesaistīja manu uzmanību, - maltās kafijas cena internetveikalos "Barbora" un "Rimi" ir aizdomīgi līdzīga. Piemēram, visai populārs maltās kafijas zīmols "Paulig Classic 500g" "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" maksā pilnīgi vienādi – 10.15 eiro (3. tabula). Tirdzniecības tīkli monitorē viens otru un, nosakot cenas, vērtē arī konkrētā produkta cenu konkurenta veikalā. Latvijas internetveikalā "Barbora" šis kafijas zīmols arī maksā visdārgāk – tās pilnā cena Lietuvā ir mazāka par piektdaļu, Igaunijā – par trešdaļu; bet akcijas dēļ faktiski Igaunijā to var nopirkt pat divreiz lētāk nekā Latvijā.

Un tas nav vienīgais gadījums, kad maltās kafijas cena Latvijas internetveikalos "Rimi" un "Barbora" sakrīt. No 16 maltās kafijas zīmoliem, kas vienlaicīgi pieejami internetveikalos "Rimi" un "Barbora" katrā no Baltijas valstīm, 12 gadījumos Latvijas "Rimi" un Latvijas "Barborā" pilnās cenas ir identiskas. Lietuvā un Igaunijā šādu cenu sakritības gadījumu ir krietni mazāk – attiecīgi 6 un 7. Tas, ka šīs cenu sakritības nav nejaušas, redzams arī pēc to sadalījuma pa maltās kafijas ražotājiem. Piemēram, Latvijā internetveikalos "Rimi" un "Barbora" cenas sakrita visiem Dallmayr, Davidoff, Lavazza, Merrild un Paulig ražotiem 12 maltās kafijas zīmoliem, bet atšķīrās tikai Jacobs ražotāja maltās kafijas 4 zīmoliem. Līdzīgi pa maltās kafijas ražotājiem strukturētas arī "Rimi" un "Barboras" cenu sakritības Lietuvā un Igaunijā, tikai cenu sakritības gadījumu ir mazāk (4. tabula).

Kopumā arī Latvijas internetveikalā "Barbora" maltā kafija maksā ievērojami dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Maltās kafijas vidējā pilnā cena Latvijas internetveikalā "Barbora" ir par 13 % lielāka nekā Lietuvas internetveikalā "Barbora" un par 20 % lielāka nekā Igaunijas "Barbora". Savukārt vērtējot pēc faktiskās cenas, maltās kafijas pārcenojums Latvijas internetveikalā "Barbora" ir vēl lielāks – cenas vidēji ir par 31 % lielākas nekā Lietuvā un par 33 % lielākas nekā Igaunijā (5. tabula).

Arī kafijas pupiņu cenas Latvijas veikalos "Barbora" un "Rimi" parasti ir augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Lūk, daži piemēri:

Sistemātiski salīdzinot kafijas pupiņu cenas, skaidri redzams, ka Latvijā tās parasti maksā visdārgāk, Igaunijā – vislētāk. Piemēram, salīdzinot 47 kafijas pupiņu zīmolu pilnās cenas "Rimi" veikalos, redzam, ka 34 no tām visdārgāk maksā Latvijā un tikai 1 gadījumā Latvijā ir zemākā cena. Salīdzinājumam – Igaunijā kafijas pupiņu pilnā cena ir viszemākā 40 reizes, un nevienu reizi tā nav augstākā Baltijā. Kopumā kafijas pupiņu cena "Rimi" veikalā Latvijā vidēji ir par 9 % lielāka nekā Lietuvā un par 13-21 % lielāka nekā Igaunijā (atkarībā no tā, vai cenu starpību vērtējam pēc faktiskās vai pēc pilnās cenas; 7. tabula). Savukārt veikalā "Barbora" lielākās kafijas pupiņu cenu starpvalstu atšķirības vērojamas faktiskajās cenās. Kafijas pupiņu faktiskā cena Latvijas "Barborā" ir par 31 % lielāka nekā Lietuvā un par 44 % lielāka nekā Igaunijā (8. tabula).

Turklāt tieši Latvijā kafijas pupiņu cenas internetveikalos "Rimi" un "Barbora" ir aizdomīgi līdzīgas. No 21 kafijas pupiņu zīmola, kas vienlaicīgi pieejams "Rimi" un "Barboras" internetveikalos katrā no Baltijas valstīm, Latvijā cenas ir identiskas pat 18 gadījumos. Lietuvā un Igaunijā šādu cenu sakritība ir daudz retāka – attiecīgi 6 un 5 gadījumos. Biežāk redzamā kafijas pupiņu cenu līdzība starp Latvijas "Rimi" un Latvijas "Barboru" var atspoguļot to, ka tieši Latvijā cenu konkurence starp šiem veikaliem ir vājākā Baltijā² (9. tabula).

Cenu veidošanās ir sarežģīts process – vairumā gadījumu ir grūti pateikt, vai pie augstas cenas veikalā ir vainīgs ražotājs, tirgotājs vai patērētājs. Turklāt cenu starptautisku salīdzināšanu bieži apgrūtina atšķirīgs zīmolu sortiments – ir grūti atrast pat dažus maizes vai piena zīmolus, kas noteiktā mazumtirdzniecības tīklā vienlaicīgi būtu pieejami katrā Baltijas valstī. Zīmolu sortiments būtiski atšķiras pat dažiem bezalkoholiskiem dzērieniem – tējai, minerālūdenim, augļu un dārzeņu sulām; katrā valstī ir šo produktu vietējie ražotāji, kas starptautiski nav plaši pazīstami. No šīs puses raugoties, kafija ir ideāls produkts starptautiskam cenu salīdzinājumam, jo visa kafija ir importēta³ un zīmolu sortiments ir visai līdzīgs gan starp mazumtirdzniecības veikalu tīkliem, gan arī starp valstīm.

Kāpēc tā pati importētā maltā kafija un kafijas pupiņas Latvijā maksā par 10-40 % dārgāk nekā Igaunijā? Iedomājos sešus faktorus, kāpēc tas tā varētu būt, no kuriem pirmie četri man nešķiet ticami.

1. Atvest kafiju uz Latviju ir dārgāk nekā uz Igauniju. Man tas nešķiet ticami, jo:

(a) kafijas pupiņu lielākie eksportētāji atrodas Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā – trīs Baltijas valstis no šiem reģioniem atrodas vienlīdz tālu. Attiecīgi – gan "liels sausums un slikta raža", gan arī "loģistikas problēmas" jeb tas, ka, citējot Ingunu Gulbi, "kafija nenāk vairs no šīm valstīm pa taisno cauri Sarkanai jūrai, tur ir nemierīgi, kari, kuģi brauc riņķī Āfrikai, tas nozīmē, ved lielāku gabalu, tas atkal ir dārgāk" trīs Baltijas valstīm ir kopīgs izaicinājums;

(b) Baltijā populārākie kafijas zīmoli nāk no dažādām Eiropas valstīm, daļa no kurām Latvijai atrodas tuvāk nekā Igaunijai.

Piemēram, "Vespucci" maltā kafija ir Nīderlandes zīmols Vjetnamas izcelsmes kafijas pupiņām. Grūti iedomāties, cik reizes lielākām būtu jābūt transporta izmaksām uz Latviju nekā uz Igauniju, lai pamatotu 1. tabulā redzamās šī produkta cenu atšķirības. It īpaši tāpēc, ka degviela Rīgā nemaksā dārgāk nekā Tallinā.

2. Latvijā ir lielākas kafijas pārdošanas izmaksas. Nešķiet ticami, jo gan vidējā alga, gan minimālā alga (kas mēdz būt aktuāla veikalu darbiniekiem), tieši pretēji, Igaunijā ir lielāka nekā Latvijā. Savukārt iedzīvotāju blīvums Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs – nav pamata uzskatīt, ka Latvijas veikaliem vajadzīga lielāka veikalu pārdēvēju / pircēju attiecība.

3. Atšķirīgie kafijas krājumu apjomi, dažāda noliktavu ietilpība. Proti, cenu atšķirība varētu rasties, ja Igaunijā kafija tiek tirgota vēl no veciem krājumiem, kurus pirka par zemāku cenu, savukārt Latvijas veikalos tirgotā kafija pirkta jau par augstākām globālām cenām? Arī tas man nešķiet ticami, jo šis faktors nepaskaidro, kāpēc:

4. Veikalos pārdoto produktu šķērssubsidēšana. Šajā gadījumā skaidrojums cenu atšķirībai Latvijas un Igaunijas veikalos būtu, ka augstāka cena kafijai ļauj Latvijas veikaliem noturēt zemāku cenu citiem, t.sk. pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem kā gaļai un makaroniem?⁵ Taču arī šo hipotēzi noraidu, jo:

(a) neesmu pamanījis, ka citi produkti Latvijas veikalos maksā lētāk nekā kaimiņvalstīs. Lai arī neviena cita produktu grupa Latvijā nemaksā tikpat dārgi (salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm) kā bezalkoholiskie dzērieni (kafija), nevienā produktu grupā Latvijas cenu līmenis nav arī zemākais Baltijā (10. tabula);

(b) pats fakts, ka veikali var nodarboties ar šādu šķērssubsidēšanu, var atspoguļot vāju cenu konkurenci preču grupās ar augstāku uzcenojumu.

5. Nodokļu likmju atšķirības. Igaunijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir par vienu procentpunktu augstāka nekā Latvijā (attiecīgi 22% un 21%), tāpēc šī faktora dēļ kafijai Latvijā būtu jāmaksā nedaudz lētāk. Taču Latvija ir viena no retām Eiropas valstīm un arī vienīgā Baltijas valsts, kur ir spēkā akcīzes nodoklis kafijai (1.42 eiro par kilogramu, kas ir otrais lielākais kafijas akcīzes nodoklis pēc Vācijas), kas būtiski sadārdzina kafiju Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos. Piemēram, kafijas akcīzes dēļ 500 gramu kafijas paciņa Latvijā var maksāt līdz pat 0.86 eiro dārgāk nekā kaimiņvalstīs (0.71 eiro akcīzei vēl jāpiemēro 21% PVN).

Pieņemot, ka kafijas patēriņa nodokļu (PVN un akcīze) nasta pilnībā uzlikta uz patērētāju,⁶ nodokļu likmju starpvalstu atšķirības var izskaidrot ap 10 procentpunktiem no kafijas cenu atšķirībām (11. tabula), kas ir būtiska daļa. Taču skaidri redzams arī tas, ka nodokļu atšķirības nav vienīgais kafijas cenu starpvalstu atšķirību noteicošais faktors.

6. Cenu konkurence starp mazumtirdzniecības veikaliem Latvijā ir vājāka. Juris Pūce netic, ka "kaut kur slepenās sanāksmēs "Rimi" un "Maxima" atbildīgie sēž un katru nedēļu saskaņo cenas tūkstošiem preču". Es arī tam neticu. Liela cenu līdzība vai pat sakritība, kā arī salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu vērojamā dārdzība, kuru kafijas produktiem parādīju šajā rakstā, var nebūt cenu saskaņošanas rezultāts; tas var atspoguļot arī Jura Pūces viedokļrakstā pieļauto iespējamību, ka "pārtikas preču mazumtirdzniecībā konkurence vienkārši ir par mazu. Tas ļauj preču tirgotājiem turēt augstākas cenas, jo vienkārši nav tāda konkurenta, kas agresīvi censtos ienākt tirgū un tādējādi spiestu cenas zemākas".

Vai tad veikali "Lidl" un "Depo" nav šādi konkurenti? Ja "Rimi" un "Maxima" kādu produktu Latvijā tirgo ievērojami dārgāk nekā kaimiņvalstīs, tas nozīmē, ka ar "Lidl" un "Depo" nav pietiekami⁷.

Ja kafija (un daži citi produkti) Latvijā maksā dārgāk, nekā tiem vajadzētu, ņemot vērā izmaksu, nodokļu un citu ietekmējošo faktoru starpvalstu atšķirības, tad tirgus mehānisms mums nestrādā, kā vajadzētu. Šajā gadījumā valsts iejaukšanās nevis kropļotu tirgu, bet tieši otrādi – labotu tirgus nepilnības, ja tam izvēlētos pareizus instrumentus. Kādi aspekti jāņem vērā, diskutējot par pieciem Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem pārtikas produktu cenu mazināšanai?

Nr. 1. Uzcenojumu griestu noteikšana.

Īslaicīgs uzcenojuma regulējums (ar uzcenojuma griestiem nospiežam cenu lejā un pēc laika atbrīvojam) var nodrošināt zemāku cenu arī vidējā termiņā, jo pacelt cenu pēc regulējuma atcelšanas, kad patērētājs būs pieradis pie jaunā cenu līmeņa, mazumtirdzniecības tīkliem varētu būt grūtāk. Taču, ja izvēlas uz laiku regulēt uzcenojumu, jāpatur prātā, ka:

Nr. 2. Zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Kafijas piemērā uzskatāmi redzējām, ka populārāki kafijas zīmoli Latvijā ir pārcenoti visai bieži, taču ik pa brīdim kādam mazāk pazīstamam zīmolam produkta cena Latvijā var izrādīties zemākā Baltijā. Samazinot cenu kādam eksotiskākam zīmolam pat līdz pašizmaksai, varēs formāli izpildīt Ekonomikas ministrijas prasību (lūk, veikala plauktā stāv produkts ar ļoti pievilcīgu cenu), taču patērētāji, kas nav pieraduši šo zīmolu iegādāties ikdienā, no šīs zemākās cenas iegūtu maz.

Nr. 3. Preču cenu salīdzināšanas digitālā rīka ieviešana. Tieši to savā rakstā izdarīju attiecībā uz malto kafiju un kafijas pupiņām, kas tiek tirgotas internetveikalos "Rimi" un "Barbora". Lai šīs rīks būtu efektīvs:

Nr. 4. Aizliegums iznīcināt nepārdoto pārtiku. Tieši šis priekšlikums, pirmo reizi to dzirdot, mani uzrunāja visvairāk.

Taču šis priekšlikums ir aktuāls produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, pienam. Neparedzu, ka šī priekšlikuma ieviešana nozīmīgi ietekmētu kafijas produktu uzcenojumu, jo to derīguma termiņš mērāms mēnešos – praktiski nav iedomājama situācija, ka kādu kafijas paciņu nepaspēj iztirgot, līdz tai beidzies derīguma termiņš.

Nr. 5. Aizliegums piemērot pārmērīgas atlaides. Situācijā, kad vairāku produktu pilnās cenas "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" ir identiskas, tieši ilgstošo atlaižu piemērošana var kalpot kā pirmais solis "cenu karam" starp mazumtirdzniecības tīkliem, no kura iegūtu patērētājs. Naivi gaidīt, ka, ierobežojot atlaižu piemērošanas iespējas, noteikti saruks produkta pilnā cena; vājas konkurences apstākļos pilnā cena var saglabāties tā pati, un atlaides atcelšana tikai palielinās produkta faktisko cenu.

1 "Maxima" internetveikals ir "Barbora".

2 Teorētiski tas varētu atspoguļot arī citus faktorus, piemēram, kafijas pieprasījuma elastība Latvijā varētu būt zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču pašlaik tam nav pierādījumu.

3 Kafijas pupiņas Baltijas valstīs neaug. Arī vairums Baltijas valstīs tirgotās kafijas zīmolu nāk no valstīm ārpus Baltijas.

4 Raksta apjoma dēļ neiekļāvu tajā šķīstošās kafijas un kafijas granulu starptautisko cenu salīdzinājumu.

5 Šajā gadījumā kāds var argumentēt, ka labāk ir pārcenot kafiju nekā gaļu un makaronus, jo kafija tomēr nav pirmās nepieciešamības produkts.

6 Visticamāk, tas tā nav – saskaņā ar mikroekonomikas teoriju, nodokli faktiski maksā ražotājs, tirgotājs un patērētājs apgriezti proporcionāli viņu piedāvājuma/pieprasījuma elastībai. To apstiprina arī uzņēmumu pārstāvju teiktais: "tirgotājam, nosakot produkta pārdošanas cenu, jāņem vērā arī patērētāju pirktspēja […] salīdzinot kafijas un tās produktu cenas mūsu kafejnīcās visā Baltijā, cenas Latvijā nav būtiski augstākas […] šāds biznesa lēmums atsaucas uz uzņēmuma peļņu – no visām trim valstīm […] Latvijā ir visaugstākā produkta pašizmaksa, kas ietekmē uzņēmuma peļņu."

7 Internetā nav pieejamas "Lidl" produktu cenas visā preču sortimentā. Tāpat arī "Depo" tiešsaistes veikalā nav pieejamas pārtikas produktu cenas. Tas apgrūtina "Lidl" un "Depo" veikalu cenu starpvalstu salīdzinājumu.