Andris Teikmanis: Augstākās izglītības izaicinājumi 2025. gadā – no konkurētspējas līdz akadēmiskai brīvībai

Kritiski identificējis to, ka Eiropai nav pietiekami daudz vadošo akadēmisko institūciju pasaules līmenī, kā arī norādot uz vājo saikni starp akadēmisko institūciju pētniecību un komercializāciju, Mario Dragi rosināja veidot izcilībā balstītu "ERC for Institutions" finansēšanas programmu, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus izcilākajām akadēmiskajām institūcijām, jaunu finansēšanas modeli pasaules klases pētniekiem ("EU Chair" pozīcija), lai piesaistītu un noturētu labākos akadēmiskos zinātniekus, kā arī Izveidot jaunu ES ietvaru privātā finansējuma piesaistei, kas ļautu valsts universitātēm un pētniecības centriem veidot konkurētspējīgāku atalgojuma politiku augsta līmeņa talantiemⁱ.

Enriko Leta savukārt akcentēja nepieciešamību stiprināt Eiropas Universitāšu alianses, ieviest Eiropas grādu, īstenot Eiropas grāda programmas Eiropas attīstībai kritiski svarīgās jomās un nostiprināt Eiropas Savienības regulējumā "Piekto brīvību" – proti, papildināt esošās četras ES pamatbrīvības (preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu kustību) ar pētniecības, inovāciju, datu, kompetenču, zināšanu un izglītības brīvu kustībuⁱⁱ.

Tomēr, ja Eiropa saskaras ar šiem izaicinājumiem globālā mērogā, Latvija atrodas vēl sarežģītākā situācijā. Latvijas augstākās izglītības sistēma saskaras ar būtisku finansējuma deficītu un ierobežotu kapacitāti inovāciju jomā. Kamēr Lietuva un Igaunija konsekventi palielina ieguldījumus izglītībā un pētniecībā, Latvija joprojām cīnās, lai atgrieztos finansējuma līmenī, kāds tas bija pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. Šī situācija rada draudus gan Latvijas akadēmiskajai videi, gan tās konkurētspējai plašākā Eiropas kontekstā.

"Piektās brīvības" – pētniecības, inovāciju, zināšanu un izglītības brīvas kustības – ieviešana Eiropas Savienībā varētu palīdzēt mazināt Latvijas resursu trūkumu, veicinot labāko prakšu apmaiņu, piekļuvi starptautiskai zinātniskajai infrastruktūrai un sadarbības iespējām ar Eiropas augstākā līmeņa universitātēm. Tā varētu radīt arī jaunas iespējas talantu piesaistei, kas ir būtisks faktors, lai Latvija spētu noturēties inovāciju un zināšanu radīšanas priekšplānā. Tomēr nepietiekama finansējuma apstākļos Latvija ne tikai nevarētu izmantot "Piektās brīvības" piedāvātās iespējas, bet varētu piedzīvot talantīgāko pētnieku un pasniedzēju aizplūšanu uz citām valstīm, kur viņiem tiktu piedāvāti labāki darba apstākļi, augstāks atalgojums un pieejamāki resursi pētniecības veikšanai.

Akadēmiskā brīvība un pamatvērtības

Enriko Letas ziņojumā minētā "Piektā brīvība" nav jauna koncepcija, Eiropas Komisijas publicētajos tekstos tā ir atrodama kopš 2008. gada ( piemēram, 2008. gada ekspertu grupas ziņojumā Lisabonas stratēģijas īstenošanai - "Knowledge for Growth European Issues and Policy Challenges"ⁱⁱⁱ ). Tiesa, tāpat kā Enriko Letas ziņojumā, "Piektā brīvība" parasti ir tikusi uzlūkota tikai Eiropas pētniecības telpas konkurētspējas aspektā. Tomēr augstākās izglītības uzdevumi neaprobežojas tikai ar konkurētspējas nodrošināšanu.

Kā to 2007. gadā formulēja Eiropas padome, četri augstākās izglītības mērķi ir:

Neviens no šiem mērķiem, bet, jo īpaši studējošo sagatavošana aktīvai pilsoniskai dzīvei demokrātiskās sabiedrībās, nav sasniedzams, ja augstākajā izglītībā netiek nodrošināta akadēmiskā brīvība. Lai arī, kā tas atspoguļojās Eiropas Parlamenta akadēmiskās brīvības monitoringa ziņojumā 2024. gadam, akadēmiskā brīvība Eiropas Savienībā kopumā tiek respektēta. Tiesa, draudi akadēmiskajai brīvībai ES dalībvalstīs nāk no dažādiem avotiem vienlaicīgi.

Reaģējot uz akadēmiskās brīvības mazināšanās riskiem 2024. gada 13. – 14. novembrī Strasbūrā Eiropas padome rīkoja ekspertu konferenci "Academic Freedom in Action", kuras ietvaros tika atgādināts, ka akadēmiskā brīvība ir augstākās izglītības pamatvērtība, kas ir nepieciešama, lai augstākā izglītība pildītu savu sociālo misiju: veicinot aktīvu pilsonisko līdzdalību, pētniecību un inovācijas, personības attīstību un nodarbinātību. Akadēmiskā brīvība ir atzīta un aizsargāta vairākos starptautiskos dokumentos, tai skaitā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Neskatoties uz atšķirīgajiem formulējumiem dažādos dokumentos un to, ka Eiropas padome tā arī neizstrādāja iecerēto Akadēmiskās brīvības konvenciju, Akadēmiskās brīvības pamatu veido:

Turklāt tieši izteiksmes un informācijas izplatīšanas brīvība visbiežāk tiek pakļauta ierobežojumiem, tāpēc Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar akadēmiskās brīvību saistītie jautājumi tradicionāli tika skatīti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta, proti izteiksmes brīvības, kontekstā. Konferences laikā tika atzīts, ka galvenie faktori, kas ietekmē akadēmiskās brīvības pašreizējo stāvokli Eiropā, veicinot tās eroziju, ir:

Vienlaikus tika uzsvērts akadēmiskās kopienas pienākums aizsargāt un veicināt akadēmisko brīvību. Kā svarīgi priekšnoteikumi akadēmiskās brīvības nodrošināšanai tika minēta augstskolu institucionālā autonomija, akadēmiskās kopienas, tai skaitā studējošo, līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, atbilstoši darba apstākļi, kas veicina akadēmisko brīvību un neatkarību, kā arī pietiekams un stabils augstākās izglītības finansējums, kas nodrošina akadēmiskās brīvības īstenošanu.

Akadēmisko brīvību kā būtisks Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošu principu Romas komunikē, tam īpaši veltītā pielikumā, atzina Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri 2020. gadā^v. Četrus gadus vēlāk Turīnā Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri vēlreiz atzina akadēmiskās brīvības nozīmi un jau ietvēra papildinājumu, akadēmisko brīvību uzlūkojot kā vienu no sešām augstākās izglītības pamatvērtībām:

• akadēmiskā brīvība,

• akadēmiskā integritāte,

• institucionālā autonomija,

• studējošo un akadēmiskā personāla līdzdalība augstskolu pārvaldībā,

• sabiedrības atbildība augstskolām, nodrošinot tām nepieciešamos darbības apstākļus,

• un augstskolu atbildība sabiedrībai, kuras daļa ir augstākās izglītības kopiena. ^vi

Augstākās izglītības jēgas un ilgtspējas meklējumos

3. un 4. oktobrī Helsinku universitāte tika organizēts Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) augstskolu un augstākās izglītības finansējuma jautājumiem veltīts forums ar nosaukumu "Jēga un ilgtspēja: universitāšu finansējuma nākotnes ceļi". Foruma mērķis bija veicināt diskusiju par augstskolu finanšu ilgtspēju mainīgā un nestabilā vidē, analizējot finansēšanas modeļu ietekmi uz augstākās izglītības nākotni.

Būtiska foruma darba daļa bija jauna finansēšanas modeļa meklējumi. Tika konstatēts, ka tradicionālie finansēšanas modeļi vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Formulās balstītie finansēšanas modeļi nespēj pielāgoties studentu un darba tirgus mainīgajām vajadzībām. Tajos neatspoguļojās jaunās augstskolu lomas, piemēram, nepieciešamība veidot augstskolas "zaļākas" un iekļaujošākas, īstenot kopienu un reģionālās attīstības uzdevumus. Diskusijās tika uzsvērts, ka, lai radītu nākotnes prasībām atbilstošus modeļus, nepieciešama holistiska pieeja, kas ņemtu vērā ārējās tendences, atzītu augstskolu un to lomu daudzveidību. Kā atskaites punkts, tika minēts Nīderlandes valdības uzdevumā 2023. gadā veiktais pētījums "Vandaag is het 2040"^vii par dažādiem augstākās izglītības nākotnes attīstības scenārijiem un ar tiem saistītajiem finansēšanas modeļiem. Īpaši tika izcelti potenciālie modeļi, kas risina lielus sabiedrības izaicinājumus, piemēram, ilgtspēju.

Šāda modeļa, kurš varētu atbilst nākotnes izaicinājumiem, lomā tika minēts dialogā balstīts finansēšanas modelis. Tas ļauj augstākās izglītības iestādēm aktīvi iesaistīties finansēšanas principu izstrādē un pielāgot tos savām specifiskajām vajadzībām. Tika minēti Austrijas, Dānijas, Somijas un Flandrijas piemēri, kur šāda dialogā balstīta pieeja sekmē augstskolu daudzveidību un spēju reaģēt uz dažādām vajadzībām. Raksturojot dialogā balstīta finansēšanas modeļa ieviešanu, īpaši tika uzsvērta nepieciešamība šo dialogu īstenot atklātu, iekļaujot tajā visas iesaistītās puses, lai izvairītos no sajūtas, ka naudas pārdale tiek īstenota necaurspīdīgi, "aiz slēgtām durvīm", kas tikai vairotu sabiedrībā jau tā pieaugošo uzticības plaisu akadēmiskajām aprindām. Dialogam, kura rezultātā augstskolas iegūtu finansējumu, būtu jābūt savā ziņā permanentam, nodrošinot gan augstskolu spēju elastīgi reaģēt uz pārmaiņām un izaicinājumiem, gan līdz ar augstskolu autonomiju, veicinot arī to sociālo iesaisti un atbildību sabiedrības priekšā. Iespējams, ka viens no dialogā balstīta finansēšanas modeļa būtiskākajiem mehānismiem būtu atbilstošas dialoga platformas izveide.

Šāda jauna platforma ļautu augstskolām ne vien iezīmēt un īstenot to autonomos mērķus, bet arī atrast savstarpēju līdzsvaru starp to konkurenci un sadarbību, veicinot gan teritoriālo ekosistēmu attīstību, gan pasaules līmeņa izcilību. Tā ļautu arī dažādot finansējuma avotus, piesaistot līdzekļus ne tikai no valsts budžeta, bet arī no citiem avotiem, piemēram, filantropijas, privātā sektora un uzņēmējdarbības, vienlaikus nodrošinot godīgu piekļuvi visu veidu un visu dibinātāju augstskolām. Dialogā balstītais finansēšanas modelis tieši sasauktos ar 2024. gadā Turīnas komunikē uzsvērtajām augstākās izglītības pamatvērtībām, tai skaitā ar augstākās izglītības un sabiedrības savstarpējo atbildību.

Akadēmiskā brīvība un augstākās izglītības finansējums Latvijā

Akadēmiskās brīvības līmenis Latvijā ir augsts. Akadēmiskās brīvības jomā Latvija ir starp desmit procentiem brīvāko pasaules valstu. Pēdējā dekādē akadēmiskās brīvības jomā nav bijušas būtiskas izmaiņas. Vienīgā akadēmiskās brīvības erozija ir saistāma ar studiju valodu ierobežojumiem, tomēr tā nav atstājusi būtisku ietekmi uz kopējo vērtējumu.^viii Tiesa, iepriekš minētie riski, kuri apdraud akadēmisko brīvību, ir klātesoši arī Latvijā. Tai skaitā, viens no būtiskākajiem akadēmiskās brīvības apdraudējumiem ir nepietiekamais augstākās izglītības finansējums, kurš tieši ietekmē akadēmiskā personāla darba apstākļus, radot nestabilitātes un nedrošības risku (saskaņā ar Eurostat datiem mazāk nekā 20 procentu akadēmiskā personāla ir nodarbināti pilnā darba slodzē).

Augstākās izglītības finansējums joprojām ir viens no sāpīgākajiem Latvijas attīstības jautājumiem. Lai arī 2025. gada valsts budžetā, ir paredzams neliels pieaugums, aptuveni 10% apmērā, tam sasniedzot nedaudz vairāk nekā 193 miljonu eiro ( tai skaitā ieskaitot 2025. gada 7. janvāra Ministru kabinetā lemto apropriācijas pārdali augstākai izglītībai ), tas tomēr nesasniegs to Latvijas augstākās izglītības finansējumu, kurš bija 2008. gadā pirms iepriekšējās krīzes. Latvija arī 2025. gadā būs vienīgā Rietumu pasaulei piederošā valsts, kuras augstākās izglītības finansējums nebūs atgriezies līmenī pirms krīzes laiku "pagaidu griezieniem".

Diemžēl 2025. gadā Latvijas augstākās izglītības finansējums joprojām būtiski atpaliks no Igaunijas un Lietuvas augstākās izglītības finansējuma, turklāt augstākās izglītības finansējuma plaisa Baltijas valstu kontekstā tikai pieaugs. 2025. gadā Igaunijas budžetā augstākās izglītības finansējumam ir paredzēti vairāk nekā 299 miljonu eiro, paredzot pieaugumu aptuveni 25 miljonu eiro apmērā. Lietuvas budžetā valsts finansējums augstākai izglītībai ir paredzēts finansējums vairāk 554 miljonu eiro apmērā. Paredzamais Lietuvas augstākās izglītības finansējuma pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, būs vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

Arvien pieaugošā augstākās izglītības finansējuma plaisa, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, draud padarīt Latvijas konkurētspējas problēmas ilgtermiņā permanentas. Tās ne vien mazina valsts konkurētspēju, bet arī ietekmē sabiedrības ilgtspēju. 2025. – 2028. gadā Latvijas augstskolās un koledžās ienāks 2006. – 2008. gadā dzimušie jaunieši. Tie bija vieni no pēdējiem labajiem Latvijas demogrāfijas gadiem. Salīdzinot 2008. gadā piedzima vairāk nekā 24 tūkstoši bērnu, tātad ir aptuveni par 10 tūkstošiem vairāk nekā 2024. gadā. Paredzamās demogrāfiskās problēmas nākotnē liek ar īpašu atbildības sajūtu attiekties pret mūsu labāko cilvēkresursu, kurš mums vēl joprojām ir pieejams.

Tomēr, ja 2025. gadā un turpmākajos pāris gados šos jauniešus sagaidīs nevis plašākas studiju iespējas, labākas tehnoloģijas, tai skaitā mākslīgā intelektā balstītas tehnoloģijas, labāki studiju apstākļi un pasniedzēji, kuri varēs veltīt visu savu laiku studējošajiem, bet budžeta vietu samazinājums vai to daļēja aizstāšana ar līdzmaksājuma finansētām studiju vietām, mēs, kā sabiedrība būsim iztērējuši savu svarīgāko nākotnes resursu. Jau šobrīd Latvijā valsts budžeta finansētās studiju vietās studē mazāk nekā puse studējošo. To turpmākā samazināšanās apdraudēs sociālo kohēziju, nostādīs Latviju daudz neizdevīgākā pozīcijā, to salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, jo īpaši Igauniju, kurā visi pilna laika klātienē igauņu valodā studējošie studē par Igaunijas valsts budžeta līdzekļiem.

Savukārt politiķu izteiktie mudinājumi augstskolām trūkstošo finansējumu nopelnīt pašām, tai skaitā piesaistot arvien vairāk ārvalstu studējošos no ārpus ES valstīm, var izraisīt sabiedrībā sociālo spriedzi, kuru jau tuvākajās vēlēšanās varētu izmantot dažādi populistiski politiskie spēki, radot draudus demokrātijai. Augstākās izglītības internacionalizācija ir būtisks augstskolu konkurētspējas veicināšanas instruments, tomēr mēģinājums to izmantot kā alternatīvu pietiekamam finansējumam var apdraudēt sabiedrības drošumspēju.

Dialogā balstīts finansēšanas modelis un jauns sabiedrības līgums

Viena no izejām no minētajiem riskiem būtu jau minētais dialogā balstītais finansēšanas modelis. Turklāt dialogs augstskolām būtu jāīsteno ne tikai ar izglītības jomas politisko vai administratīvo vadību, bet ar plašāku sabiedrību, pārliecinot par atbilstoša augstākās izglītības finansējuma nepieciešamību. Analizējot iecerēto institucionālās finansēšanas modeli^ix, kura izmēģinājuma projekti ir aizsācies vairākās Latvijas augstskolās, to varētu raksturot kā tikai daļējā dialogā balstītu.

Latvijas iecerētajā institucionālās finansēšanas modelī pietrūkst paša galvenā elementa – atklāta, visu ieinteresēto pušu dialoga, kas padarītu sabiedrībai skaidrus augstākās izglītības finansējuma piešķiršanas un nākotnes ilgtermiņa ieguldīšanas nosacījumus. Domājot par potenciālo dialogu, kuru būtu jāveido šāda ideāla modeļa ieviešanas gadījumā, būtu jāatzīmē, ka no tā augstskolām noteikti nebūtu jāvairās.

Ļoti iespējams, ka atklāts, sabiedrību par augstskolu lomām, mērķiem un uzdevumiem informējošs dialogs potenciāli varētu izrādīties daudz veiksmīgāks veids, kā pārliecināt sabiedrību par augstākās izglītības finansēšanas nepieciešamību Latvijā, nekā sarunas ar dažiem politiskās elites pārstāvjiem aiz slēgtām durvīm. Kā obligātu šī potenciālā dialoga partneri noteikti būtu jāmin studējošie, kurus nedrīkstētu izstumt no augstskolu finansēšanas jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas, atstājot studējošajiem tikai iespēju maksāt studiju maksas vai līdzmaksājumus.

Tikai plašākā dialogā ar Latvijas sabiedrību ir iespējams pārliecināt, ka iekļaujoša, visām sociālajām grupām pieejama kvalitatīva augstākā izglītība, tai skaitā mainoties nodarbinātības apstākļiem, atkārtoti iegūstama augstākā izglītība, kuru ir iespējams iegūt atbilstošos un tehniski nodrošinātos apstākļos, kuru īsteno akadēmiskais personāls, kuram ir droši nodarbinātības apstākļi, ir priekšnoteikums konkurētspējīgas un zināšanās balstītai radošai sabiedrībai, kurā ir vērts ieguldīt valsts līdzekļus. Attīstīta, atbilstoši finansēta, akadēmiskajā brīvībā un pamatvērtībās balstīta augstākā izglītība ir ne vien Latvijas konkurētspējas priekšnoteikums, bet būtiskākā Latvijas sabiedrības demokrātisko vērtību un drošumspējas garantija jau tuvākajā ģeopolitisko, ekonomisko un tehnoloģisko satricinājumu, tai skaitā mākslīgā intelekta sistēmu attīstības rezultātā radīto satricinājumu, pilnā nākotnē.

Kā to savā 2024. gada ziņojumā uzsvēra Eiropas universitāšu asociācija^x, augstskolām ir izšķiroša nozīme Eiropas sabiedrības noturības un labklājības nodrošināšanā, pateicoties to unikālajai misijai apmācībā, pētniecībā, inovācijā un kultūrā. Īpaši krīžu un konfliktu laikā augstskolas var sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas vērtību attīstībā un saglabāšanā. Šādai augstākās izglītības lomas izpratnei un Latvijas sabiedrības un augstākās izglītības jomas savstarpējai sadarbībai un savstarpējai atbildībai ir jākalpo par jauna augstākās izglītības un sabiedrības līguma pamatu.

i Mario Draghi Report "The future of European competitiveness" (2024) 33. https://commission.europa.eu/topics/strengthening-european-competitiveness/eu-competitiveness-looking-ahead_en#paragraph_47059

ii Enrico Letta Report "Much More Than a Market" (2024) 21 – 24. https://european-research-area.ec.europa.eu/documents/letta-report-much-more-market-april-2024

iii Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Knowledge for growth : European issues and policy challenges, Publications Office (2008) https://data.europa.eu/doi/10.2777/36515

iv Recommendation CM/Rec(2007)6 of the Committee of Ministers to member States on the

public responsibility for higher education and research https://rm.coe.int/16805d5dae

v Rome Ministerial Communiqué - Annex I - Statement on Academic Freedom (2020) https://ehea.info/Upload/Rome_Ministerial_Communique_Annex_I.pdf

vi Tirana Communiqué (2024) https://ehea.info/Immagini/Tirana-Communique.pdf

vii Eimers, T., Den Boer, P., Leest, B., Raaijman, J., Van der Vegt, J., Van den Berg, D., Vereijken, I., Vloedbeld, C., Van der Meulen, B., Jongbloed, B., Kaiser, F., Buisman, M., Van Binsbergen, M., De Wit, M., Van Casteren, W., Van den Broek, A., Lodewick, J. "Vandaag is het 2040" (2023) https://kohnstamminstituut.nl/rapport/vandaag-is-het-2040/

viii EPRS | European Parliamentary Research Service "EP Academic Freedom Monitor 2023" (2024) 67 – 70. https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document/EPRS_STU(2024)757798

ix Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments "Konceptuālais ziņojums "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" (2024) https://www.vestnesis.lv/op/2024/120.20

x European University Association "A renewed social contract for Europe and its universities" https://www.eua.eu/publications/policy-input/a-renewed-social-contract-for-europe-and-its-universities.html