Agita Baltbārde: Cik sver pieci miljardi plastmasas maisiņu?  (1)

Lineārais ekonomikas modelis "ņem-ražo-lieto-izmet" ir sevi izsmēlis līdz ar planētas resursiem, kas ir galīgi un kuru ieguve kļūst arvien dārgāka. Tā vietā jānāk aprites ekonomikai, kurā viens no svarīgākajiem aspektiem ir gudra un efektīva resursu pārvaldība. Tas pieprasa izmaiņas itin visos līmeņos – valsts, pašvaldības, biznesa vidē un katra personiskajā dzīvē.

Domājot par aprites ekonomiku, prātā nāk sarežģīti jēdzieni – izmaiņas ražošanā, zaļais publiskais iepirkums, taču, ja atminamies aprites ekonomikas pamata baušļus: lieki netērēt, pārstrādāt un lietot atkārtoti, tad caur šo prizmu varam analizēt katrs savus mazos ikdienas ieradumus, piemēram, iepirkšanos un tos pašus plastmasas maisiņus.

Varētu šķist, ka mums ik dienu atgādina un mudina samazināt plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņu, šķirot atkritumus, un ar katru gadu sabiedrībai tiek radīts arvien vairāk iespēju to darīt, piedāvājot un izdomājot arvien jaunas alternatīvas, taču statistika rāda pretējo.

Ja 2021. gadā Latvijā 58 % iedzīvotāju atzina, ka cenšas samazināt nepārstrādājamu materiālu, tai skaitā plastmasas maisiņu, izmantošanu, tad 2024. gadā to darīja 49 % aptaujāto, liecina "CleanR Grupa" iniciētā Latvijas Aprites ekonomikas indeksa dati.

To apstiprina arī Eiropas aprēķini, kas rāda Latvijai neglaimojošu ainu. Lai arī neesam pašā pēdējā vietā ES attiecībā uz plastmasas maisiņu patēriņu, jo šo ailīti aizņem Lietuva ar 249 maisiņiem uz cilvēku gadā, arī Latvijas rādītājs – 193 maisiņi – nav gluži tas, ar ko lepoties. Īpaši, ja salīdzina ar līderu trijotni – Beļģiju (četri maisiņi uz cilvēku gadā), Poliju (7) un Portugāli (13). Igaunija gan nav starp labākajiem, taču viņu 124 plastmasas maisiņi uz iedzīvotāju gadā ir labāks rādītājs nekā Latvijai.

ES mērķis paredz līdz 2025. gada 31. decembrim plastmasas maisiņu izmantošanu samazināt vismaz līdz 40 vienībām gadā uz personu¹. Pagaidām šo statistiku sasniegušas vien astoņas ES valstis – jau pieminētais līderu trio, kā arī Austrija (14), Zviedrija (20), Luksemburga (23), Vācija (35) un Islande (36). Pārējām, arī Latvijai, būs nopietni jāstrādā ar saviem iedzīvotājiem, lai atteikšanās no plastmasas maisiņu izmantošanas kļūtu par viegli dabisku, nevis uzspiestu paradumu. Lai tas būtu tikpat pašsaprotami, kā izmest gružus atkritumu tvertnē nevis mājās istabas kaktā.

Sekojot ES nostādnēm, biezāku plastmasas maisiņu izmantošanu ierobežosim arī Latvijā – no 2025. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās vairs nebūs pieejami maisiņi, kuru biezums ir no 15 līdz 49 mikroniem, tos aizstās maisiņi no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Taču uz visplānākajiem maisiņiem šis ierobežojums neattiecas, un šī statistika joprojām paliek uz katra paša sirdsapziņas. "Eurostat" dati liecina, ka tieši šie īpaši plānie maisiņi veido absolūti lielāko izlietoto plastmasas maisiņu apjoma daļu – Latvijā tie ir 150 no augstāk minētajiem 193 maisiņiem uz personu gadā. Kā būtu izaicināt sevi un neskarties klāt plāno maisiņu rullim lielveikala stendā? Lūk, te arī pirmais solis katram uz savu mazo, personisko aprites ekonomiku!

Gadu mijā mēs labprāt nosakām sev jaunus mērķus, formulējam, ko nākamajā gadā darīsim labāk, citādi. Sakiet godīgi – cik auduma maisiņu esat saņēmuši dāvanā vai kopā ar materiāliem konferencēs, prezentācijās, konkursos? Un cik daudziem tie stāv aizmirsti atvilktnē? Šis turklāt ir "bezmaksas" ieradums – atcerēties turēt somā auduma iepirkšanās maisiņu, lai nav pie kases steigā jāpērk plastmasas, kur salikt pirkumus.

Noslēgumā, pārfrāzējot "Menueta" dziesmu "Par četriem baltiem krekliem", – stāsts jau nav tikai par plastmasas maisiņiem, bet par sirdsapziņu. Par mūsu kopējo pieeju gan personiskajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldē. Kā no vārdiem pārejam pie darbiem.

1 https://environment.ec.europa.eu/topics/plastics/plastic-bags_en