Baltijas jūras kabeļu pārraušanas un citu risku kontekstā ir jābūt drošiem, ka esam gatavi dažādiem scenārijiem, viens no kuriem ir elektrības padeves pārtraukums jeb – angliski – "blackout". Liela mēroga un ilgstoši strāvas padeves pārtraukumi var būtiski ietekmēt sabiedrību un valsts iestāžu funkcionēšanu. Ja elektrība izdziest vienā dzīvoklī vai kāpņu telpā, tas ir viens gadījums, bet pavisam cits, ja bez elektrības uz ilgāku laiku paliek vesela pilsēta. Gan valsts un pašvaldību fiziskā, gan privātpersonu psiholoģiskā gatavība prasa nopietnu valsts, tās iedzīvotāju un privātā sektora uzmanību. Ne tik daudz pats notikums (vai notikumu sērija), drīzāk nepareiza reakcija uz to var izmaksāt ļoti dārgi.
Aptuveni pirms mēneša Šveicē bāzētais Drošības studiju centrs publicēja Leonarda Šlīsera (Leonard Schliesser) rakstu ""Blackout": izaicinājumi un gatavība"1, kurā analizēja gan Šveices, gan Eiropas Savienības gatavību elektroapgādes pārtraukumam un līdzīgiem iespējamiem satricinājumiem. Rakstā tiek konstatēts, ka šoziem ne Šveici, ne ES neapdraud liela mēroga un ilgstoši elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Ukraina pavisam nesen pārtrauca Krievijas dabasgāzes piegādi Eiropai caur savu teritoriju. Tas ir taisnīgs un racionāls solis, kas priecē.
Vienlaikus ir jāņem vērā Krievijas režīma atriebīgais raksturs. Latvija gatavojas fiziski atslēgties no BRELL tīkla, sākot ar 8. februāri, un kopā ar Lietuvu un Igauniju sinhronizēties ar Eiropas elektrosistēmu. Nevēlamies vairs būt atkarīgi no agresorvalsts noskaņojuma un noziedzīgajām avantūrām. Provokācijas ir iespējamas, un vienu no tādām nesen piedzīvojām jau pirms atslēgšanās. Arnis Kluinis šajā kontekstā nesen norādīja, ka "EstLink 2" pārraušana bijis eksperiments, kura mērķis bija noskaidrot, cik daudz enerģijas Baltija spējīga ģenerēt bez importa.2 Kluiņa rakstā ir minēts, ka minētais "eksperiments" apliecināja uz vietas ģenerētās elektrības pietiekamību Latvijas vajadzību nosegšanai.
Eiropas valstu pieredze
Ūdensapgāde, notekūdeņu apstrāde, telekomunikācijas, transports un cita infrastruktūra prasa nepārtrauktu elektroenerģijas plūsmu. Vienkārši runājot, "bez elektrības nekas nestrādā". Leonards Šlīsers, analizējot iespējamos scenārijus Eiropā, pagājušā gada decembrī norādīja, ka savstarpējo savienojumu un savstarpēji atkarīgās Eiropas elektrības sistēmas dēļ strāvas padeves pārtraukums varētu veidot kaskādes efektu, paplašināties reģionāli un noteiktu apstākļu sakritības dēļ skart gandrīz visu Eiropu.
Jo ilgāk elektrības padeve pārtraukta, jo grūtāk valsts un pašvaldību institūcijām tikt galā ar visdažādākajiem drošības, sociālas un saimnieciskas dabas izaicinājumiem.
Vācijā bāzētais Tehnoloģiju novērtēšanas un sistēmu analīzes institūts 2011. gadā publicēja pētījumu "Kas notiek strāvas padeves pārtraukuma laikā: ilgstoša un plaša strāvas padeves pārtraukuma sekas", kurā tika secināts, ka Vācijā jau pēc dažām dienām "blackout" skartajā teritorijā nevarētu tikt garantēta iedzīvotāju apgāde ar vitāli svarīgām precēm un pakalpojumiem. Vācu pētnieki uzsvēra, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai palielinātu Vācijas kritiskās infrastruktūras ilgtspējību un turpinātu uzlabot valsts katastrofu pārvaldības sistēmu.3
Pētnieki norādīja, ka kopumā indivīdi ir pārāk optimistiski par savām spējām tikt galā ar situāciju un dominē "optimisma aizspriedumi". Te gan jāņem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!