Pie tirgus augļu un dārzeņu stenda šorīt stāv rinda – kamēr iepriekšējais pircējs liek mugursomā ābolu maisu, nākamā pircēja norēķinās par pirkumu, bet kungs, kurš stāv aiz viņas, jau izraudzījies trīs dzeltenus tomātus. Visi pircēji, kas stāv pirms manis, maksā ar karti vai telefonu, par laimi neviens negrābj makā pēc monētām vai banknotēm. "Ja būtu jāmaksā skaidrā, rinda izstieptos trīs reizes garāka," – es saku pārdevējai. Tam piekrīt arī pārdevēja: "Ja nevarētu nopīkstināt, šobrīd te nebūtu neviena paša." Pie bezskaidras naudas norēķiniem ir pieraduši "tirdznieki", nelielu ikdienas pakalpojumu veicēji un citi, kuri vēl nesen prasīja tikai skaidru naudu.
Ar mērķi īstenot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, Saeima pērnā decembra sākumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, nosaka, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem no 1. janvāra jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti.
Šāda prasība noteikta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Līdz šim mazumtirgotāji varēja izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti bija jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā.
Būtiskākais šajā jauninājumā – iedzīvotāji ir pieraduši pie bezskaidras naudas norēķiniem, un preču un pakalpojumu pārdevēji var palielināt biznesa apjomu, ja pieņem norēķinus ar karti
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!