Jānis Bergs: Par to, kur mūs var aiznest Straume

Tā vien šķiet, ka Latvijas pastāvēšanas vēsturē animācijas filma "Straume" varētu kļūt par starptautiski visaugstāk novērtēto kultūras sasniegumu. Filmas panākumi slēpjas tajā, ka gandrīz katrs var sevi asociēt ar tās varoņiem. Arī mana dzīve ir negaidītu pavērsienu pilna, piemēram, uznāk Covid-19 vai kāda cita liksta un visi privātie un biznesa plāni sagriežas kājām gaisā! Kāds liels klients bankrotē, palicis parādā ievērojamu naudas summu, un ej nu izkārpies, domā, kā nenogrimt dzelmē, vai gaidi kādu vali, kurš tevi varbūt izglābs! Tāpat kā kaķītis, arī mēs nākotni paredzēt nevaram, bet svarīga ir uzņēmība, spēja pielāgoties, ķepuroties un komandas atbalsts! Mūsu ģimene nesen sarīkoja kino vakaru, un pat mana divus gadus vecā mazmeita ar neatslābstošu interesi noskatījās visu filmu, lai arī ļoti pārdzīvoja par pārbaudījumiem, kuri skāra kaķīti. Mana mamma, viņas vecvecmāmiņa, gan mūs sabāra un teica, ka filma neesot domāta tik maziem bērniem.

Gintam Zilbalodim ir izdevies radīt neiedomājami skaistu un interesantu darbu, kurš ir aktuāls gan jaunam, gan vecam un pilnīgi jebkuras tautības un ticības cilvēkam. Turklāt, baudot filmu otrreiz, pamanīju vairākas detaļas, kuras palaidu garām, skatoties to pirmoreiz uz lielā ekrāna. Jau decembrī "Straumi" rādīja arī visos lielajos Denveras kinoteātros, kas ASV ir nebijis notikums. Vairāki Denveras kaimiņi filmu noskatījās, un mēs saņēmām cildinošas atsauksmes. Es turēšu īkšķi, lai martā "Straume" kļūtu par pirmo latviešu "Oskara" laureāti, bet arī ar "Zelta globusu" un vairāk nekā piecdesmit citām balvām filma nešaubīgi jau ir sasniegusi Latvijas kino virsotnes. Tagad tikai jāprot izmantot šo unikālo iespēju valsts atpazīstamības veidošanā un jāpaceļ kino nozare jaunā līmenī.

Es strādāju ar dažādu tautību darbiniekiem, bet līdz šim darba iekšējos pasākumos esmu izvairījies uzbāzties ar Latvijas kultūras pērlēm, vienīgi ilgus gadus saviem amerikāņiem rīkoju novusa turnīrus, bet tas laikam īsti nepieder pie kultūras pērles definīcijas. "Straume" ir izņēmums – iepazīstināšu ar to mūsu ASV darbiniekus un izmantošu iekšējās apmācībās un kolektīva saliedēšanas pasākumos.

Jau iepriekš esmu rakstījis, ka viens no Latvijas izaicinājumiem ir valsts atpazīstamības veicināšana ārzemēs. Ar pārliecību varu runāt par ASV, jo tur dzīvoju. Pajautājiet uz ielas "random" cilvēkam, ar ko viņam asociējas Latvija, un lielākajā daļā gadījumu saņemsiet pretī apmulsušu un tukšu skatienu. Visi var pateikt kaut ko par Zviedriju – ABBA, "Ericsson", skandināvu dizains, labklājība un brīvais sekss, un katrs varēs atbildēt pēc savas gaumes un pieredzes. Bet Latvija vairuma apziņā vienkārši neeksistē.

Atbraucot uz Latviju, mani vienmēr sajūsmina mūsu mākslinieku augstais līmenis un arī milzīgā dažādo kultūras notikumu pieejamība. Mūsu zemē netrūkst izcilu talantu, valsts bagātīgs atbalsts kultūrai ir nacionālās identitātes un latviskās dzīvesziņas jautājums. Bet pasaules virsotnes sasniedz vien retais, un visbiežāk jau, pārceļoties vai nu uz ASV, vai kādu turīgu Eiropas valsti, redzamākie piemēri ir operdziedātāji un mūziķi, bet nekļūdīšos, teikdams, ka ārzemes ir pilnas ar latviešu māksliniekiem, jo Latvijā viņiem ir par šauru – tirgus ir mikroskopisks. Un pat visizcilākais augstu pacelties nevar. Ja Latvijas kino ir viens burbulis, tad vienā pašā Losandželosā to ir vismaz desmit – tā man stāstīja kāds man ļoti labi zināms Ņujorkā dzīvojošs latviešu kinomākslinieks. Latvijā karjeras kāpnēm vien daži pakāpieni, kamēr ASV var kāpt un kāpt bez gala.

Latvijā valsts atbalsts kultūrai ir ļoti liels – cilvēki mācās un apgūst dažādas mākslinieciskās prasmes no bērnības līdz augstskolai pilnīgi uz valsts rēķina, turklāt mums arī ir kritiskā masa ar kultūras cilvēkiem, lai nodrošinātu patiešām augstu līmeni.

Es domāju, ka valstij vajadzētu meklēt veidus, kā veicināt uz eksportu orientētu mākslas darbu radīšanu, t.i., tādu, kuri uzrunātu pasaules auditoriju un būtu saprotami ne tikai mums pašiem. Šeit labs piemērs ir "Straume". Vairāk "straumju" veicinātu Latvijas atpazīstamību, ļautu Latvijai un iesaistītajiem māksliniekiem pelnīt naudu ārzemēs un kopumā nestu Latvijai lielāku pārticību. "Straumes" panākumi ir "vienradzis" un vienreizēja iespēja, lai kaut ko darītu šajā virzienā. Ja es būtu valdības vadītājs, noteikti pacenstos kopā ar Ekonomikas un Kultūras ministriju un LIAA izveidot plānu, lai šo mirkli izmantotu Latvijas mākslas eksporta veicināšanai, ārzemju investīciju piesaistei kino nozarei un Latvijas vārda nešanai pasaulē. Arī Dienvidkoreja pirms 50 gadiem bija Āzijas nabadzīgais un tālais stūris, bet tagad ir labas gaumes, "cool" filmu, mūzikas un tehnoloģiju citadele. Tas nenotika nejauši, tas bija mērķtiecīgs un ilgstošs daudzu viņu valdību darbs.

Gintu Zilbalodi nešaubīgi gaida lieliskas karjeras iespējas, un mēs ar nepacietību gaidīsim nākamo filmu, taču jāņem vērā, ka "Straumes" radītā iespēja var arī būt unikāla, un kurš gan šogad atceras pagājušo pāris gadu "Oskaru" nominantus un pat laureātus?