Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami
Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām.
Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas "Erasmus+" projektā "Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā" jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.
Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas
IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.
Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte
21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.
Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību
Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?
Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!