Liene Voroņenko: Ar ko patiesībā riskējam, nespējot jēgpilni investēt ES fondu līdzekļus?

Nespējot izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai īstenotu programmu un apgūtu visus līdzekļus, daļa finansējuma ir pārdalīta Kultūras ministrijai. Vienlaikus darba devēji jau vairākkārt norādījuši - pārdales bez izvērtējuma rada vieglprātīgu attieksmi pret mūsu valsts attīstības plānošanu. Ņemot vērā, ka investīcijas projektu īstenošanas termiņš ir nākamā gada jūnijs, ir pēdējais brīdis piesaistīt nozares nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus, lai rastu piemērotāko risinājumu. Tāpat vērts palūkoties citu valstu labās prakses piemērus un pielāgot tos Latvijas apstākļiem.

Ministrijai trūkst kapacitātes

Programmā "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība", kas ir IZM atbildībā, šobrīd pieejami vairāk nekā 3 miljoni eiro, tomēr šīs programmas īstenošana ir apdraudēta. Lai gan jau pirms gada uzņēmēji tikās ar atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem un diskutēja par sasniedzamajiem rezultātiem un reāliem ieviešanas risinājumiem, līdz pat šim brīdim nav sekojusi nekāda rīcība. Ministrijai acīmredzami trūkst kapacitātes uzsākt šo programmu, tāpēc līdzekļi tika pārdalīti, tomēr tas nav labākais risinājums.

Smagnēja birokrātija demotivē uzņēmējus

Sākotnēji plānotie 7 miljoni eiro bija paredzēti konkrētu problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai - jaunas pieejas ieviešanai, lai IT prasmes apgūtu arī tie cilvēki, kuri nevar piedalīties mācībās konkrētos laikos, piemēram, arī jaunās māmiņas, kuras vēlas mainīt savu profesionālo darbību. Ar šo summu bija jāsagatavo noteikts skaits jaunu IT speciālistu un jāizveido pašvadītu mācību pieejas risinājums, kas ļautu arī sniegt atbalstu mācību dalībniekiem, lai viņi ne tikai uzsāktu mācības, bet arī varētu veiksmīgi pabeigt un atrast darbu IT nozarē. Ja programmas realizēšana tiek novilcināta, kā tas ir šobrīd, pēdējā brīdī top formāli risinājumi. Būtībā tas nozīmē investēt projektos, kuru izstrādei nepietiks laika, tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu un nevalstisko organizāciju zaudē motivāciju. Diemžēl smagnējais birokrātiskais process un nenoteiktība ar termiņiem, demotivē uzņēmējus. Šāda situācija vērojama daudzās fondu apguves programmās. Kad tiekam līdz brīdim, kad beidzot var pieteikt idejas, lielai daļai uzņēmēju pacietība ir beigusies, un beigās nereti piesakās vien tie, kuri ir gatavi iesniegt formālas un līdz galam neizstrādātas idejas. Pēc pāris gadiem brīnāmies, ka ekonomikas uzrāviens nav noticis.

Labās prakses piemēri no ārvalstīm

Eiropas Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļi varētu būt sēklas nauda pārdomātiem, jēgpilniem ilgtermiņa risinājumiem, nevis sasteigtiem projektiem, kuros finansējums tiek apgūts apgūšanas pēc. Turklāt risinājumi nav jāizdomā no nulles, ārpus Latvijas ir ļoti daudz pozitīvo piemēru, ko varam pielāgot mūsu apstākļiem. Arī ASV jau šobrīd tiek īstenotas pieejas un teholoģijas, kas ietver t.sk., adaptīvo mācīšanos – programmas, kas pielāgojas dalībnieku dzīves ritmam un mācīšanās tempiem, ļaujot apgūt jaunas prasmes ikvienā karjeras posmā. Šādas programmas būtu nepieciešamas izmēģināt arī Latvijā, saprotot, ka ar klasiskiem mācīšanās paņēmieniem vairs nesasniedzam tik plašu mērķa grupu, kā nepieciešams mūsu ekonomikai.

Nozares uzņēmēju un nevalstisko organizāciju iesaiste

Ministrijas novilcinātā darbība mudina domāt, ka fondu līdzekļi netiek uztverti kā svarīga investīcija, un trūkst izpratnes par to, cik kritiskā situācijā šobrīd esam. Par to liecina arī fakts, ka ministrija plāno izmantot fondu līdzekļus ne tikai konkrētiem risinājumiem, bet arī administrēšanas, komunikācijas u.c. funkcijām, aizmirstot par prioritāti - reālu rezultātu. Fondu līdzekļi savdabīgi kļūst par ministrijas funkciju izpildes finansējumu. Var saprast vēlmi saglabāt kontroli un pārraudzīt visas programmas, taču tam trūkst kapacitātes, jo nepieciešams gan ģenerēt idejas kopā ar uzņēmējiem, gan izstrādāt atbilstošus normatīvos aktus, lai tās realizētu. Šo problēmu varētu risināt arī citādāk, piemēram, Igaunijā inovatīvo ideju atlase tiek uzticēta arī nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas nozarē, piemēram, tehnoloģiju vai jaunuzņēmumu asociācijām, biznesa inkubatoriem u.tml. Tiek iesaistīti cilvēki, kuri ikdienā strādā ar uzņēmumiem, kuri rada inovācijas. Iespējams, tieši sadarbībā sadalot kompetences, Latvijas sabiedrībā pievienotā vērtība mūsu darbam būtiski pieaugtu.

Atlicis tikai pusotrs gads

Investējot fondu līdzekļus, būtu vairāk jākoncentrējas uz sasniedzamajiem rezultātiem, uz konkrētām mērķa grupām, ko vēlamies sasniegt. Šobrīd, kad attiecībā uz pašvadīto IT mācību programmu atlicis tikai pusotrs gads, nepieciešams atkāpties soli atpakaļ un neieslīgt birokrātijā. Finansējumu iespējams sadalīt starp nevalstiskajām organizācijām un inovāciju grupām, pretī saņemot dažādus risinājumus, ko pārbaudīt praksē un noteikt efektīvākos. Ja mēģināsim inovācijas radīt valsts pārvaldē - laiku, kas tik svarīgs pašu risinājumu izstrādē, veltīsim skurpuloziem MK noteikumiem bez pārliecības, ka būs, kāds, kas gada laikā atnesīs piedāvājumu pašvadītu mācību pieejas izveidē. Vai varam cerēt, ka tik īsā termiņā iegūsim vērtīgus un izstrādātus risinājumus?

Valsts ir uzņēmusies atbildību sasniegt noteiktus mērķus. Ja tas netiks izdarīts vienā programmā, riskējam arī visu kopējo finansējumu, ne tikai ar šo vienu programmu. Kāds risinājums vēl ir iespējams? Pirmkārt, ir jābūt vēlmei sasniegt pašu izveidoto programmu sākotnējos mērķus. Šobrīd ministrijai būtu jāaicina pie viena galda gan nozares uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas, lai kopīgu rastu risinājumu. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka ministrija izstrādās ļoti smagnējus un birokrātiskus noteikumus, bet neviens nepieteiksies. Diemžēl, bet aizvien biežāk redzam, ka uzņēmēji neiet tur, kur ir ES fondu līdzekļi – to ietekmē gan birokrātija, gan motivācijas trūkums, ko nereti rada arī nesamērīgi termiņi. Domājot par ES fondu apguvi kopumā, jāveido daudz elastīgāki MK noteikumi un jāizvairās no pārlieku smagnējas birokrātijas, jo tas neveicina inovācijas. Noslēgumā - būtu svarīgi arī spēt atbildēt, vai konkrēto inovācijas radīšanu mēs būtu gatavi īstenot arī par valsts budžeta resursiem, jo ES finansējums nav dāvana - tā ir mūsu pašu nodokļu maksātāju nauda. Arī uzņēmēju.