Agrā divtūkstošo sākumā, kad mācījos vēl pamatskolā, pēc stundām biju nonācis nevēlamā kompānijā – džeki no vecākām klasēm ar kaitīgiem ieradumiem, retinātām zobu rindām un džinsiem, kas ir tik neglīti, ka varētu būt laikmetīgās mākslas darbs. Balināti pleķi, padiluši pleķi, netīri pleķi un pleķi, par kuru eksistenci man bija bail vaicāt, bet priekšnojauta teica, ka tiem ir saistība ar žurnālu "Žirafe", ko tualetē garajā starpbrīdī atrada mācību pārzine.
Cerība, ka tikšu no jaunajiem draugiem vaļā, bija veltīga – liekot saprast, ka es varu mētāties ar piķi pa labi, pa kreisi, biju viņus piebarojis kā zīlītes ziemā, un nu tie spietoja man apkārt. "Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām," pie sevis nodomāju. Vispirms viņi piedāvāja kopīgi uzkurīt. No vienas puses jauki, jo tā "Monte Carlo" paciņa tomēr lielākoties ir mana investīcija. Aizvien nevēloties savā nepieklājībā dabūt pa galvu, piekritu viņiem piebiedroties, bet no smēķēšanas kaut kā izvairījos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
