Anna Litvina: Kāds ir augstākā līmeņa vadītājs Latvijā?
Foto: Publicitātes foto

Ik gadu gan Latvijā, gan arī citās valstīs tiek publicēti ekonomiski vērtīgāko uzņēmumu un to patieso labuma guvēju reitingi. Lai arī mūsdienās arvien retāk vērtīgāko uzņēmumu operatīvo pārvaldību veic to īpašnieki, līdz šim publiski mazāk uzmanība ir pievērsta uzņēmumu vadītājiem jeb personām, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt uzņēmuma akcionāru un īpašnieku iecerēto finanšu un citu uzdevumu izpildi, kā arī rūpēties par pārvaldītā uzņēmuma atrašanos dažādo konkurences topu augšgalā. Ņemot vērā, ka mana profesionālā darbība vairāk nekā desmit gadu garumā ir saistīta ar Latvijas privāto un publisko kapitālsabiedrību valdes locekļu un vadītāju atlasi, kopā ar "Fontes Executive Search" komandu esam veikuši pētījumu par to, kādas personības iezīmes piemīt augstākā līmeņa vadītājiem Latvijā.

Vadītāju personības iezīmes Latvijā

Tas, ko pētījums parāda, – uzņēmumu vadītāji Latvijā ir izlēmīgi, turklāt domā ilgtermiņā. Atlases projektos arī redzam, ka pēdējos gados pieprasījums pēc izlēmīgiem vadītājiem ir bijis liels gan biznesa sektorā, gan arī publiskajās kapitālsabiedrībās. Šī ir viena no pamata kompetencēm, kuru identificējot kandidātiem atlases procesā ir augstākas iespējas iegūt iecerēto amatu. Tomēr būtiski atšķiras ilgtermiņa redzējuma nepieciešamības tendences privātajā un publiskajā sektorā. Ja publiskajās kapitālsabiedrībās jau vairākus gadus no vadītājiem tiek sagaidīta vidējā un ilgtermiņa stratēģijas izstrāde, tad privātajos uzņēmumos iezīmējas tendence no vadītājiem sagaidīt stratēģijas īsākam laika posmam (1–2 gadi). Tas varētu būt saistīts gan ar tirgus dinamiku, gan arī nenoteiktajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.

Pozitīvi, ka arī gatavība pielāgoties pārmaiņām parādās kā izteikta iezīme vadītājiem Latvijā. Šī iezīme ir kritiski svarīga ekonomiskās turbulences laikmetā, kad var nākties strauji mainīt pakalpojumus, produktus, optimizēt resursus. Vadītāji bieži intervijās stāsta, kā viņiem ir izdevies adaptēt labo praksi vai risinājumus no citiem uzņēmumiem gan lokālā, gan starptautiskā mērogā, kas norāda uz pielāgošanos jaunām tehnoloģijām un tendencēm. Turklāt nereti jaunu ideju atrašana notiek proaktīvi, tādējādi ļaujot ieviest labākos globāli pieejamos risinājumus, iespēju robežās tos lokalizējot vietējiem tirgus apstākļiem.

Salīdzinot ar citu valstu uzņēmumu vadītājiem, vadītājiem Latvijā piemīt lielāka vēlme kontrolēt darba kolēģus. Uzskatu, ka ar samērīgu darbinieku uzraudzību, kombinējot to ar skaidru mērķi un iedvesmojošu pieeju, var gan panākt labus rezultātus, gan arī laikus sniegt atbalstu, ja kolēģu risināmie jautājumi nevirzās uz priekšu. Taču bieži kontrole var tikt uztverta kā uzticības trūkums no vadītāja puses, kas var novest pie būtiskas motivācijas un iesaistes pazemināšanās, ilgtermiņā nenesot gaidītos rezultātus un zaudējot darbiniekus, kuri novērtē brīvību un autonomiju. Tādēļ, jo īpaši ieviešot jaunus kontroles mehānismus, vadītājiem būtu proaktīvi jāskaidro visiem darbini

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!