Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Šobrīd, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
Līdz 2030. gadam vismaz 30% ES teritorijas jābūt aizsargātai
Bioloģiskā daudzveidība un biotopi ir neatsverams resurss cīņā pret klimata pārmaiņām un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija nosaka, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% ES teritorijas jābūt aizsargātai. Latvijā šobrīd stingri aizsargāti ir tikai aptuveni 6% sauszemes teritorijas.
Vai iespējama atteikšanās no kailcirtēm?
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir nepieciešams ieviest jaunas prakses, piemēram, alternatīvo mežsaimniecību. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kas ne tikai samazina negatīvo ietekmi uz dabu, bet arī sekmē ekonomisko izaugsmi. Šī pieeja ietver ciršanas ciklu pagarināšanu, atteikšanos no kailcirtēm un dabisko procesu veicināšanu mežu apsaimniekošanā. Piemēram, veco mežu saglabāšana ne tikai nodrošina sugu dzīvesvietas, bet arī palielina meža spēju uzņemt un uzkrāt oglekli, kas ir kritiski svarīgi klimata regulēšanai.
Latvijas biotopi ir nacionālās identitātes sastāvdaļa
Vecie meži ir ne tikai ekosistēmu mugurkauls, bet arī sabiedrības identitātes daļa. Bioloģiskie biotopi, tostarp seni – 80, 100, 120 gadu un vecāki – meži, ir mājvieta tūkstošiem augu, dzīvnieku un mikroorganismu sugu. Šīs ekosistēmas ieņem būtisku lomu bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Tostarp veicinot klimata regulāciju, uzlabojot ūdens kvalitāti, kā arī filtrējot dabas piesārņojumu. Biotopu apdraudēšana un sugu izzušana var novest pie ekosistēmu sabrukuma, radot gan ūdens resursu samazināšanos, gan vēl straujākas klimata pārmaiņas. Turklāt Latvijas biotopi, īpaši meži, ir svarīga nacionālās identitātes un vēstures daļa. Veicinot sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, varam sniegt iespēju nākamajām paaudzēm izbaudīt to dabas bagātību, ko šodien uzskatām par pašsaprotamu.
Atbilde klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem
Oglekļa tirgus ir perspektīvs instruments, kas var motivēt zemes un mežu īpašniekus ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Piesaistot privāto sektoru un sniedzot finansiālus stimulus, ir iespējams nodrošināt gan ekonomisku atdevi, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Balanss starp ekonomiskajām interesēm un dabas daudzveidības saglabāšanu ir izšķirošs, domājot par Latvijas un visas Eiropas ilgtspējīgu nākotni. Vienlaikus tā ir iespēja atbildēt uz klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ieguldījums nākotnē, kas nodrošinās dabas bagātību un labklājības pamatu arī turpmākajām paaudzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!