
Pēdējā pusgada laikā Latvija soli pa solim iet valsts kapitālisma virzienā, kas nozīmē lielāku valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā, kropļojot konkurenci, padarot mūsu ekonomiku neefektīvāku un vājinot mūsu konkurētspēju. Latvija ir slavena ar "Latvijas Finiera" un "Stiga RM" saplāksni, "Elko" IT produktiem, "Primekss" betonu, "Printify/Printful" digitālo druku un daudziem citiem sekmīgi eksportējošiem uzņēmumiem. Tie visi ir privātās iniciatīvas izsapņoti un veidoti. To vidū nav neviens valsts uzņēmums! Kāpēc valsts pārvaldes līmenī Latvijā joprojām mēģinām jaukties uzņēmējdarbībā, kas faktiski bremzē valsts attīstību un mazina labklājību?
Kā Latvijas pilsonis un uzņēmējs es gribētu dzīvot ideālā pasaulē, kur uzņēmumi darbojas sekojošā īpašumtiesību secībā: vietējie privātie uzņēmumi, vietējie publiskie uzņēmumi (ar valsts kapitāla iesaisti), ārvalstu privātie uzņēmumi utt. Tomēr jāatzīst, ka publiskos uzņēmumus mēs nemākam un, šķiet, arī nemācēsim vadīt tā, lai tie pastāvīgi neiegrābtos mūsu pašu kabatās un regulāri neiekļūtu skandālos.
Man nav zināms neviens veiksmes stāsts, – labi pārvaldīts publiskais uzņēmumu, kas nebūtu dabisks vai mākslīgs monopols. Ir godīgi sev jāatzīst, ka nemākam tos pārvaldīt. Manuprāt, ir jāsaglabā vērtīgākie un stratēģiski nozīmīgie aktīvi (mežs, zeme), bet pārējos valsts kapitāla uzņēmumus jāiekļauj kapitāla tirgū, beidzot veicinot tā attīstību.
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 30. punktā teikts: "Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās." Kapitāla tirgus attīstības nepieciešamība bija minēta arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā, dažādas valdības par to ir runājušas plaši un nepārtraukti gan šīs Saeimas sasaukumā, gan iepriekšējos. Diemžēl valdības nedara neko, lai piesaistītu privāto kapitālu valsts kapitāla sabiedrībām un sekmētu kapitāla tirgu. Pat pretēji, – valsts kā akcionārs pārkāpj labas korporatīvās pārvaldības principus un dodas valsts kapitālisma virzienā.
Valsts kā akcionārs ir demonstrējusi nespēju sekmēt kapitāla piesaistes procesu. Visdrīzāk tādēļ, ka ministriju valsts sekretāri kā akcionāri un arī paši ministri turas pie to pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām kā pie lēņu muižām. Deklarācijās ir ietverti skaisti teksti iepretim ierēdņu un politiķu savtīgajām interesēm, kuras nosaka bezdarbību. Vienīgie, kas pēdējos gados ir sekmējuši kapitāla tirgus attīstību, ir pilnībā privātie uzņēmumi, kas piesaista kapitālu pārdodot akcijas vai obligācijas, piemēram, "Eleving", "DelfinGroup", "Grenardi", "Kalve", "Storent" un citi.
Minēšu trīs piemērus, kas parāda, ka valsts dodas pretējā virzienā deklarācijā rakstītajam. Pirmkārt, "airBaltic" sāga. Brīdī, kad "airBaltic" atceļ reisus dzinēju apkopes problēmu dēļ, politiķiem "neiztur nervi" un atbildīgā sarunu posmā koalīcija lemj par "airBaltic" vadības maiņu. Vai šāda rīcība uzlabo valsts kā akcionāra sarunu pozīciju?
Otrkārt, "Tet" un "LMT" stāsts. Valsts ir nolēmusi izstumt esošo nozares ieguldītāju "Telia" no abu uzņēmumu kapitāla, nespējot definēt, kāds ir turpmākais plāns? Radīsim vēl divas valsts akciju sabiedrības? Atpakaļ pie neefektivitātes un sliktākas pārvaldības? Valstij ir lieka nauda vai paaugstināsim nodokļus? "Telia" taču bija minējusi par abu uzņēmumu apvienošanu, paritāti īpašumattiecībās un mazākuma kotēšanu biržā. Kāpēc ir jāiet pretējā virzienā?
Treškārt, tādi uzņēmumi kā, piemēram, "Valsts Nekustamie īpašumi" (VNĪ), "Rīgas Siltums", "Latvijas autoceļu uzturētājs" un citi. Kāpēc tie netiek apspriesti kontekstā ar pārvaldības uzlabošanu un kapitāla piesaisti? Dažiem no tiem, piemēram, VNĪ vispār nebūtu jājaucas biznesā? Privātie attīstītāji ar nomas birojiem pilnībā var nodrošināt arī valsti. Kāpēc ir nepieciešams priviliģēts neefektīvs valsts īpašumu attīstītājs?
Pašu parakstītās valdības deklarācijas sabotāžas sekas būs daudzveidīgas un būtiski bremzēs Latvijas attīstību. Pirmkārt, mūsu uzņēmumu attīstībai neieplūdīs jauni līdzekļi. Otrkārt, saglabāsies problēmas korporatīvajā pārvaldībā, un valsts kā akcionārs turpinās izstarot nekompetenci. Valsts līdz šim nevienā uzņēmumā nav spējusi definēt uzdevumu padomei un to detalizēt valdei, un diez vai spēs to izdarīt turpmāk. Treškārt, Latvijā nebūs starptautisku institucionālo, finanšu vai nozares investoru, kuri dotu jaunas zināšanas un būtu papildus stimuls attīstībai. Ceturtkārt, mūsu visu apjomīgais pensiju kapitāls un citi privātie ieguldījumi atradīsies ārpus Latvijas, stimulējot citu ekonomiku attīstību. Piektkārt, arvien lielāks valsts akciju sabiedrību loks tiks pakļauts formālai iepirkumu procedūrai, kas faktiski nogalinās konkurenci un palielinās neefektivitāti Baltijas mērogā. Sestkārt, Latvija aizvien atradīsies starptautiskā kapitāla interešu loka pašā tālākajā perifērijā. Tas kaitē arī privātajam sektoram, kas nevar rēķināties ar lielo institucionālo investoru interesi, jo tie Latvijas kapitāla tirgu vienkārši nepamana. Lielo valsts uzņēmumu kotēšana biržā būtu iezīmējusi mūs šo investoru interešu "kartē".
Minētie apstākļi norāda uz akūtu nepieciešamību valsts pārvaldītos uzņēmumus iekļaut kapitāla tirgū, pārtraucot gadiem ilgušo neefektīvo valsts darbības imitāciju uzņēmējdarbībā.