Viens no tiesiskas valsts pastāvēšanas pamatiem ir tiesas spriedumu izpilde. Jānodrošina, lai pieņemtie spriedumi nepaliek uzrakstīti tikai uz papīra.
Bez ātras un efektīvas izpildes pat vistaisnīgākais lēmums var zaudēt nozīmi, ja tas kļūst atkarīgs tikai no parādnieka gatavības labprātīgi to izpildīt. Jāņem vērā, ka parādu atgūšana ir priekšnosacījums tam, lai kāds vispār būtu gatavs izsniegt aizdevumus, tāpat kā sodu neizbēgamība ir neatrauti saistīta ar likumu un kārtības ievērošanu.
Tiesu izpildītāji ir noslēdzošais posms tiesiskuma un kārtības nodrošināšanā. Viņiem ir jāpanāk tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde arī gadījumos, kad parādnieks vai sodītā persona neizrāda gatavību sadarboties. Ir cilvēki, kas gadiem izvairās maksāt alimentus saviem bērniem, ir tādi, kas nevēlas atdot parādus, bet algo ietekmīgus advokātus. Ir arī cilvēki, kas mēģina izvairīties no sodu samaksas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai par dažādiem citiem administratīviem pārkāpumiem.
Tāpat ir arī gadījumi, kad iedzīvotāji dažādu apstākļu dēļ nav laicīgi saņēmuši informāciju par kādu uzliktu sodu vai veicamu maksājumu. Jāņem vērā, ka pasaule digitalizējas un mēs arvien biežāk saskaramies ar situāciju, kad pārkāpumi tiek fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem. Sodi šādos gadījumos parasti tiek izrakstīti neklātienē. Tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji laicīgi un pareizi norādītu veidu saziņai ar valsts institūciju pārstāvjiem. Ir svarīgi, lai cilvēki patiešām būtu sasniedzami deklarētajā dzīvesvietā, nevis norādītu to formāli. Ir svarīgi izmantot savu e-adresi, ja tā ir izveidota, vai arī pareizi noformēt e-pastu, uz kuru ir jāsūta paziņojumi. Ja šīs pamatlietas nav izdarītas, jārēķinās, ka informācija var pienākt novēloti un var rasties papildu maksājumi, kas saistīti ar piespiedu piedziņu.
Arī šādos gadījumos vienmēr ir ieteicams pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu tiesu izpildītāju, kurš palīdzēs nodrošināt līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm. Sadarbība un komunikācija ar tiesu izpildītāju ir galvenie faktori, lai izpildes process noritētu ātri, efektīvi un taisnīgi.
Diemžēl sadarbību dažkārt kavē mīti un stereotipi, kas laika gaitā ir izveidojušies ap tiesu izpildītāju profesiju, radot maldīgu priekšstatu par viņu darbu. Lai mazinātu aizspriedumus un bažas, apskatīsim populārākos mītus par zvērinātu tiesu izpildītāju darbu.
Mīts: Zvērināts tiesu izpildītājs bloķē kontus bankās
Patiesība: Tiesu izpildītājiem šādu tiesību nav. Tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei (bankai) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu tikai piedzenamās summas apmērā. Vienlaikus tiesu izpildītājs arī norāda parādnieka rīcībā saglabājamo summu (atbilstoši piedziņas lietas būtībai un saņemtajai informācijai par izņēmuma summām), ja kontā nepietiek līdzekļu rīkojuma izpildei. Ja bankas kontā ir pietiekami daudz naudas līdzekļu, lai izpildītu rīkojumu tajā norādītajā apmērā, konta īpašnieks nesaskaras ar konta lietošanas ierobežojumiem. Jāņem vērā: katrai kredītiestādei ir savi tehniskie risinājumi rīkojumu izpildes apstrādei, tāpēc maksājuma veikšanas ātrums praksē var atšķirties.
Mīts : Tiesu izpildītājs var veikt piedziņu, pamatojoties uz neapmaksātu rēķinu
Patiesība: Kreditors, piemēram, sakaru pakalpojumu sniedzējs, nevar iesniegt neapmaksātu rēķinu izpildei tiesu izpildītājam. Vispirms kreditoram jāvēršas tiesā un jāsaņem nolēmums par parāda piedziņu. Tikai pēc tam, kad tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā un nav izpildīts labprātīgi, tiesu izpildītājs, pēc piedzinēja lūguma, var uzsākt izpildes procedūru.
Mīts: Tiesu izpildītājs ņem vērā tikai kreditora viedokli
Patiesība: Tiesu izpildītājs nav kreditora pārstāvis, bet gan neitrāla amatpersona, kas rīkojas likuma noteiktajās robežās. Viņam ir pienākums nodrošināt abu pušu – gan kreditora, gan parādnieka – tiesību ievērošanu, lai izpildes process būtu efektīvs un samērīgs.
Mīts: Tiesas spriedums tiek izpildīts automātiski
Patiesība: Pat ja tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā, tā izpilde nenotiek automātiski. Ja zaudētāja puse spriedumu nepilda labprātīgi, pēc brīvprātīgās izpildes termiņa beigām piedzinējam ir jāiesniedz pieteikums tiesu izpildītājam, lai uzsāktu piespiedu izpildi.
Mīts: Nesaņemot tiesu izpildītāja sūtījumus, izpildi nevarēs veikt
Patiesība: Ja tiesu izpildītāja sūtījums netiek izņemts pastā un tādēļ tiek atgriezts kā nesaņemts, tas nav pamats neveikt piespiedu izpildi. Tieši pretēji – komunikācijas trūkums ar tiesu izpildītāju var radīt sarežģījumus parādniekam, jo tas kavē svarīgas informācijas apmaiņu, piemēram, par līdzekļiem vai mantu, uz kuriem nedrīkst vērst piedziņu, par apgādībā esošo personu skaitu u. tml.
Mīts: Tiesu izpildītājs vienmēr vērš piedziņu uz nekustamo īpašumu
Īpašuma atsavināšana tiek veikta tikai tad, ja saprātīgā laika periodā parādu nav iespējams piedzīt ar saudzējošākiem izpildes līdzekļiem, piemēram, ieturot daļu no parādnieka darba algas vai veicot maksājumus parāda apmaksai. Tiesu izpildītāji vienmēr nosūta paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu un aicina parādnieku sazināties par parāda apmaksas kārtību, deklarēt mantisko stāvokli un darīt zināmas summas, uz kurām nevar vērst piedziņu.
Pat ja tiesu izpildītāja darbības reizēm šķiet stingras, tās vienmēr ir vērstas uz likuma ievērošanu un samērīgumu. Nav tādas situācijas, kad parādniekam nebūtu lietderīgi laikus sazināties ar tiesu izpildītāju un saņemt informāciju par izpildes procesu, precizēt neskaidros jautājumus un vienoties par vispiemērotāko risinājumu.