Ziņu plūsma šogad rada sajūtu, ka latviešu tautai ir uzradies jauns ienaidnieks – Zaļais kurss, kas varbūt ir briesmīgāks pat par "Rail Baltica". Zaļā kursa politikas sasniedzamais ideālais rezultāts ir tā saucamā neto nulle jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, kas nepārsniedz tās, ko absorbē cilvēku saimnieciskā darbība un dabas norises. Šis mērķis ir panākams ar pasākumu kopumu, kam ir apzīmējums OMA jeb oglekļa mazietilpīga attīstība. Jā, tieši attīstība, nevis atgriešanās viduslaikos. Tāpat arī fosilo kurināmo resursu īpašniekiem veikto maksājumu samazināšana, tā vietā maksājot atjaunīgās enerģijas ražotājiem un iekārtu piegādātājiem Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs.
Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ietver plašu pasākumu kopumu, kuru ietekme uz Latvijas ekonomiku ir ļoti atšķirīga, pat pretēja, ja skatāmies no komerciālā izdevīguma viedokļa. Ir zaļā politika, kas palīdz pelnīt vai taupīt naudu, un ir tāda, kas liek to tērēt. Svarīgi skatīties uz pilno ainu, kā arī atzīt, ka nedzīvojam tikai, lai pelnītu naudu.
Zaļais kurss būs ļoti ilgs process, kurā izvēlētās metodes vēl noteikti tiks mainītas atbilstoši ekonomiskajai un tehnoloģiskajai realitātei. Arī galamērķis var mainīties. Nedomāju, ka šīs politikas sekmes ir jāvērtē tikai atbilstoši spējai panākt, ka neto izmešu apjoms 2050. gadā būs nulle, komats, nulle tonnu. Varbūt tās būs negatīvas, piemēram, Latvijā izaugušos kokos ietvertā oglekļa "iebūvēšana" ēkās ar uzviju kompensēs vēl atlikušo fosilo kurināmo sadedzināšanu. Varbūt tomēr nulle netiks sasniegta, jo pēdējie soļi radīs nesamērīgas izmaksas. Finansistiem ir teiciens, ka atrisināt problēmas pēdējos 5% var būt dārgāk nekā pirmajos 95% un labāk samierināties ar to, ka pasaule nav perfekta. Ideālisms un pragmatisms var būt labi draugi.
Enerģija nav par velti
Lielu satraukumu ir radījuši paziņojumi, ka ES klimata politikas mērķu izpilde Latvijai maksās kārtējos miljardus eiro. Nav šaubu par to, ka ekonomikas pārkārtošana atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem nebūs lēta. Taču šajā procesā ir gaidāmi arī ekonomiskie ieguvumi.
Zaļais kurss enerģētikā un transportā Latvijai ir izdevīgs. Elektriskā piedziņa ļaus samazināt importa izdevumus par naftas produktiem, aizstājot tos galvenokārt ar elektrību, kas ražota no vietējiem atjaunīgajiem resursiem. Latvija naftas produktu importam tērē apmēram miljardu eiro gadā, un to galvenais patērētājs ir transports. Tas aptver arī aviāciju un tālsatiksmes kravas auto, šajās jomās vēl nav ekonomisku alternatīvu (kravas automašīnām tās varētu būt pieejamas jau šajā desmitgadē), taču lielāko daļu naftas produktu ir iespējams ekonomiski izdevīgi aizstāt ar elektrību jau ar esošajām tehnoloģijām. Pāreja uz elektrisko piedziņu arī samazinās transportlīdzekļu apkopes izmaksas.
Ir vēl neizmantotas izdevīgas iespējas palielināt atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru elektrības ražošanā. Ieguldījumi vēja un saules iekārtās šobrīd notiek uz tīri komerciāla izdevīguma pamatiem, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) laiks ir beidzies. AER elektrības jaudu pieaugums dod iespējas mazāk dedzināt dabasgāzi. Nākotnē pavērsies iespējas elektrības jaudu pārpalikumu pārvērst ūdeņradī un uz to balstītos produktos.
Dārgi, bet izdevīgi
Nav šaubu, ka šo ieguvumu sasniegšanai būs nepieciešamas investīcijas. Zaļajam kursam enerģētikā un transportā ir raksturīga investīciju un kārtējo izdevumu proporciju maiņa. Citiem vārdiem, ir jāiegulda vairāk, lai pēc tam tērētu mazāk. Tie ir ieguldījumi, kas var atmaksāties. Turklāt ieguldījumu veikšanai nav jānotiek pat uz šī brīža patēriņa
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!