Ieva Ilvesa: Kad pārtrūkst ASV atbalsts – Eiropai jārīkojas

Es strādāju Kijivā kā Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomniece, un arī mans darbs tiek finansēts no divām programmām: kiberdrošībā (četru gadu programma 98 miljonu ASV dolāru apmērā) un digitālajā transformācijā (150 miljonu apmērā).¹ Taču šis raksts nav par manu situāciju.

Manas mājas ir ES un NATO aizsargātā valstī, mani bērni dodas uz skolu, kur nav nepieciešams slēpties bumbu patvertnēs. Mūsu debesīs lido tikai parasti lidaparāti – nevis droni ar sprāgstvielām vai raķetes. Rītos mani modina pulksteņa zvans, nevis kārtējā uzbrukuma gaisa trauksme.

Strādājot Ukrainā, ikviens ārzemnieks novērtē savas mājas un iespēju jebkurā brīdī iekāpt vilcienā un atgriezties drošībā. Taču miljoniem cilvēku Ukrainā šādas izvēles nav. ASV finanšu instrumentu iesaldēšana saasina situāciju jau tā smagajā ukraiņu ikdienā.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā USAID atbalsts ir bijis milzīgs – 2,6 miljardi ASV dolāru humānajai palīdzībai, 5 miljardi attīstības atbalstam un 30 miljardi dolāru tiešam budžeta atbalstam. Milzīgu daļu no ASV atbalsta saņem pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mediji un dažādi sabiedriskā labuma projekti, kuriem alternatīvs finansējums nav pieejams.

Ukrainas iedzīvotāji jau trīs gadus dzīvo neziņā par rītdienu. Vai viņi paši un viņu tuvākie piedzīvos rītdienu? Vai būs elektrība, apkure, pārtika, medicīna? Nenoteiktībā audzināt bērnus, veidot biznesu, organizēt valsts pārvaldi un karot ir neaptverami grūti. Kaut arī trīs mēnešu pārtraukums šķiet niecīgs uz kopējā fona, tas var viegli sagraut gadu gaitā rūpīgi veidoto noturību.

Līdz ar Ukrainas kolēģiem kiberdrošības un digitalizācijas projektos arī es janvāra nedēļas nogalē lasu "stop-work" (pārtraukt darbu) rīkojumu. Lielākā daļa turpina strādāt, lai arī apzinās, ka atalgojuma nebūs. Bet praktiskas sekas ir jūtamas jau pirmajās dienās. Piemēram, veterānu atbalsta grupa "Veteran Hub" ir spiesta slēgt savu atbalsta līniju un biroju Vinnicā, reģionālais informācijas portāls "Grechka – Novini Kropyvnytskyi" samazinās jau tā nelielo komandu, jo apstiprinātais finansējums ir iesaldēts.²

Lai arī ASV finansējuma iesaldēšana skar pasauli globāli, tā ietekme Ukrainā ir nesalīdzināma. Ukrainas valsts budžeta ienākumi ir nelieli un pilnībā tiek veltīti aizsardzībai – tā ir prioritāte valsts eksistencei. Bet sabiedrības izturībai un izdzīvošanai ir nepieciešams ekonomiskais un sociālais atbalsts, kas ir atkarīgs no starptautiskā finansējuma.

Es Ukrainā strādāju ar digitālās politikas un kiberdrošības jautājumiem. Lai gan to nevarētu klasificēt kā humānās palīdzības tēmu, digitālā transformācija un inovācijas ir kritisks Ukrainas noturības elements – kā militāri, tā ikdienā. Daļa no Ukrainas militārajiem panākumiem pret nesalīdzināmi lielāku pretinieku, iespējams, meklējama tajā, ka ukraiņi ir spējuši ieguldīt inovācijās un digitālajos risinājumos karalaukā.

Tikpat liela loma tehnoloģijām ir arī ikdienas dzīvē. Pateicoties digitālajiem pakalpojumiem, ir iespējams ne tikai sazināties ar tuviniekiem, bet arī saņemt ārkārtas dienestu mērķētu un operatīvu palīdzību, gūt valsts finansiālu atbalstu, sociālos pabalstus, turpināt izglītoties un veidot biznesu.

Digitalizācija ir palīdzējusi Ukrainai izdzīvot gandrīz trīs kara gadus. Ukrainas valsts digitālo pakalpojumu platforma "Diia" ir sasniegusi rekordlielu 21 miljona lietotāju skaitu un prestižajā žurnālā "Time" novērtēta starp labākajām inovācijām 2024. gadā. Ukrainas uzņēmumiem digitalizācija dod iespēju piegādāt pakalpojumus un produktus globālajā tirgū, kamēr lokālais tirgus nav maksātspējīgs.

Pasauli interesē Ukrainas pieredze tehnoloģijās un inovācijās, jo tās tiek radītas apskaužami ātri, efektīvi un nedārgi, pat samazinot izmaksas. Piemēram, Ukrainas Aizsardzības ministrija veica 3000 FPV dronu iepirkumu e-platformā "Prozorro" un no sākotnēji plānotajiem 135 miljoniem Ukrainas grivnu iztērēja tikai 51,35 miljonus. Caurskatāms un ērts digitālais iepirkums deva 62% ietaupījumu.

Gada nogalē Pasaules ekonomikas forums atklāja savu otro "GovTech" centru tieši Kijivā, lai veicinātu zināšanu pārnesi. Un lielās tehnoloģiju kompānijas iegulda resursus Ukrainas digitalizācijā, jo tā ir iespēja ne tikai iekarot tirgu, bet arī iegūt zināšanas un pielietot tās nekavējoties praksē. Tomēr lielākā daļa no šīs inovācijas un digitalizācijas norit, pateicoties starptautiskajam atbalstam un jo īpaši Amerikas finansējumam, kas šobrīd ir iesaldēts uz trim mēnešiem un tiks pārskatīts atbilstoši jaunās administrācijas prioritātēm.

Eiropu raksturo lēna, smagnēja birokrātija, iekšējās nesaskaņas un novilcināta rīcība, tomēr kopumā tās atbalsts Ukrainai ir milzīgs. Šī brīža situācija Ukrainā ir kritiska, jo daudzi sabiedrībai būtiski projekti nebūs spējīgi izdzīvot pašu spēkiem arī trīs mēnešus.

Eiropas atbalsts nav jāsāk no nulles. ASV finansētie projekti tiek atlasīti atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, kas saskan ar ES prioritātēm, un rūpīgi pārbaudīti gan juridiski, gan finansiāli, gan labas pārvaldības ziņā. Tas dod iespēju projektu pārņemt ātri un efektīvi, iespējams, izveidojot kopīgu ārkārtas fondu no ES resursiem, vai arī sniegt atbalstu bilaterāli. Ātrums un vienkāršota pieeja ir būtiska.

Karš Ukrainā ir visas Eiropas drošības jautājums, kā to akcentēja arī Saeimas ikgadējās ārpolitikas debates. Sabiedrības noturība ir tikpat kritiska kā militārais atbalsts un humānā palīdzība. USAID finansētie projekti ir neatņemama daļa no Ukrainas iekšējās noturības, tāpēc Eiropas ātra rīcība un finansējuma piešķiršana būs kritiski svarīga.

*Raksta oriģinālā versija publicēta 30. janvārī portālā www.united24media.com.

1 https://epravda.com.ua/finances/yaki-derzhavni-organi-ta-organizaciji-ne-otrimayut-koshti-cherez-prizupinennya-finansuvannya-usaid-spisok-802602/, Ekonomichna Pravda, 29.01.2025.

2 https://suspilne.media/934877-pro-rozvitok-movi-ne-bude-so-vidomo-pro-timcasovu-zupinku-proektiv-aki-finansue-usaid-i-kogo-vona-torknetsa/, Suspilne Media, January 2025