"Redziet, un tā ir lielākā problēma ar šo sarkano mēri. Tas ir lēns ložņa, kas kā tāds negribēts vīteņaugs apņem sētu lēnām, ka pat nepamani. Un attopies tad, kad cauri vairs neredz, un kā tad lai tagad vīrietis paskatās uz kaimiņienes smuko dupsi, kas tik kārdinoši gorās, kad viņa siltā vasaras vakarā ravē dobes?" pasmējās iesirmiem rugājiem noaudzis vīrs panamas stila cepurē. Šis bija jociņš, kas trāpīja pa visiem svarīgākajiem viņa auditorijas receptoriem, un otrpus ekrānam daudzi piekrītoši noņurdēja. Jā, dupsi vairs neredzēs, nudien. Kā bez dupša? "Bet nopietni, tā arī ir problēma ar mūsdienu sabiedrību un mūsdienu sievietēm. Tādu kā mana kaimiņiene vairs nav daudz, drīz būs jāliek muzejā."
"YouTube" kanāls "Guntara domas" bija izpelnījies nelielu popularitāti zināmās aprindās. Fanu nebija daudz, jo žanrā "vīrietis paramilitārā apģērbā sēž mežiņā uz bluķīša, ar nazi tēš koka iesmiņu, kamēr blakus uz uguns alumīnija katliņā vārās ūdens" pēkšņi bija saradusies liela konkurence, un bija visai grūti izsisties. Vēl jo vairāk latviski, jo izrādījās, ka Guntara domas ir akurāt tikpat neoriģinālas kā veselam baram angliski runājošu vīriešu, kas tēš kociņus mežiņā pie ugunskura, tāpēc vairums latviski runājošās mērķauditorijas klausījās "Bjorna domas" vai "Džefa domas", un tikai retu reizi algoritms tos aizveda pie "Guntara domām". Taču piekritēji savu nelielo skaitu kompensēja ar aktīvu iesaisti, komentēšanu un dalīšanos. Un tas jau vispār arī bija viens no galvenajiem šo daudzo vīru vēstījumiem – atgriežamies pie ciltīm. Atgriežamies pie dabas. Nost ar moderno dzīvesveidu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!