Kopš pirms pāris nedēļām atgriezos ASV, ar neatslābstošu interesi cenšos sekot Trampa valdības politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem, kuri tiek izziņoti nepārtraukti un bagātīgā klāstā. Tā šajās brīvdienās visi televīzijas kanāli runā par to, ka no februāra sākuma tiek noteikta 25% ievedmuita Kanādas un Meksikas precēm un ar papildu 10% tarifu tiek apliktas visas ASV ievestās preces no Ķīnas. Trampa iepriekšējā administrācija gan noslēdza jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar Meksiku un Kanādu, bet tā vien šķiet, ka Trampam iepriekš noslēgtie līgumi nešķiet saistoši un viņš steidz īstenot vēlēšanu laikā dotos solījumus un izteiktos draudus.
Tiesa, jau pāris dienas pēc tarifu izziņošanas pienāk jaunas ziņas, ka tarifu piemērošana Kanādai un Meksikai ir atlikta uz vienu mēnesi. Acīmredzot šāda spiediena izdarīšana ir daļa no sarunu taktikas. Ja iepriekšējās Trampa valdības laikā daudz kas šķita haotisks un nepārdomāts, tad šobrīd ir sajūta, ka tiek realizēts rūpīgi pārdomāts un ilgi perināts plāns.
Būtu ļoti interesanti uzzināt šī plāna detaļas, bet tās mēs nezinām, tādēļ atliek vien turēt ausi pie sliedes un rūpīgi sekot notikumiem. Skaidrs gan, ka gala mērķis ir palielināt ASV (vai Trampa draugu) bagātību un ietekmi pasaulē – "Make America Great Again".
Eiropas Savienībai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV – tā eksportē preces par aptuveni 160 miljardiem dolāru vairāk nekā importē. Tādēļ domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad ar ievērojamām ievedmuitām tiks aplikti arī Eiropas eksportētie produkti. Latvijas ražotāju preces ASV sadārdzināsies par šo ievedmuitas apjomu, līdz ar to mūsu konkurētspēja ASV tirgū attiecībā pret vietējā ražojuma produktiem samazināsies.
Tikmēr Tramps laipni smaida televizoru ekrānos un skaidro: "Mēs gribam draudzēties ar visiem, bet, ja vēlaties biznesu ASV, nāciet pie mums un atveriet savas fabrikas šeit." Paredzu, ka ASV līgumražotājiem gaidāmi labi laiki, jo daudzi ārzemnieki centīsies produktu ražošanu pārcelt uz ASV, taču to varēs izdarīt tikai uzņēmumi, kuru pārdošanas apjomi ir pietiekami lieli un kuru ražotos produktus iespējams salīdzinoši viegli nodot ārpakalpojumu ražotājiem. Visiem mazajiem gaidāmi grūti laiki – nāksies samierināties ar daudz mazākiem pārdošanas apjomiem vai arī aizvākties no ASV tirgus.
Tikmēr Latvijas presē lasu, ka mūsu valdība aktīvi strādā pie likumdošanas izmaiņām, lai piesaistītu Latvijai kriptovalūtu uzņēmumus. Tikšot atcelts nerezidentu 3% kriptovalūtu darījumu transakciju nodoklis, un tas padarīšot Latviju par pievilcīgu vietu, kur bāzēties attiecīgās nozares uzņēmējiem, jo novērsīšot dubultu aplikšanu ar nodokļiem – uzņēmēja mītnes zemē un Latvijā. Starp citu, februāra beigās Denverā notiks liela kriptokonference, uz kuru sabrauks visi nozīmīgākie nozares spēlētāji.
To uzzināju no sava skvoša partnera, kurš man pastāstīja par savu panākumiem vainagoto ceļu no panīkuša un demotivēta Denveras jurista līdz daudzsološam kriptouzņēmējam, kurš ir arī šīs konferences organizētājs. Skvoša partneris izpelnījās manu labvēlību, jo izrādījās gan "Aranet" sensoru, gan arī mūsu jaunāko radona gāzes detekcijas sensoru cienītājs, un izstāstīja, ka kriptouzņēmēju aprindās "Aranet" esot pazīstams un iecienīts produkts, jo digitālie nomadi rūpējoties par savu veselību un produktivitāti. Ja nu vēlaties apmeklēt mūsu jauko piekalnu pilsētu, tad šeit ir saite uz konferenci: https://www.ethdenver.com/ .
Kopumā konferences pasākumi ilgs trīs nedēļas, un līdztekus galvenajai konferencei tiek organizēti aptuveni 200 blakus pasākumi. Pagājušajā gadā konferencē piedalījās 35 tūkstoši dalībnieki. Lai kļūtu par šī pasaules pirmā ranga notikuma sponsoru, ir jārēķinās ar tēriņiem diapazonā starp 70 000 un 300 000 dolāru. Tā ka par vērienu varat spriest paši.
Visa tā gaismā varu sacīt, ka ideja par kriptouzņēmēju atbalstu nav zemē metama, tomēr, pirms parūpēties par šādu eksotisku uzņēmēju kategoriju, būtu jāatrisina daudz nozīmīgāka problēma. Pašreizējā Latvijas likumdošana pakļauj dubultiem nodokļiem pavisam tradicionālus ASV investorus. Ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes savam ASV īpašniekam, tad vispirms tiek samaksāts uzņēmuma peļņas nodoklis Latvijā, un pēc tam no saņemtajām dividendēm pēc pilnas summas ir jānomaksā nodoklis arī ASV, kamēr Latvijas rezidentiem šāds dubults nodoklis jāmaksā nav. Problēmu varētu atrisināt, izmainot likumdošanā dividenžu nodokļa klasifikāciju, bet tas prasa likuma izmaiņas Saeimā.
Par dividenžu nodokļa problēmu ar Finanšu ministriju ir runājusi gan Ārvalstu investoru padome, gan "Amcham", gan "Latvian-American Chamber of Commerce", bet problēma joprojām atrisināta nav. Tikmēr uzreiz pēc Trampa stāšanās amatā visas ASV vēstniecības esot saņēmušas norādījumus pirmkārt parūpēties par ASV investoru interešu aizsardzību. Domāju, ka nav grūti uzminēt, ka ASV investoriem nelabvēlīga nodokļu likumdošana nekādi nelīdzēs atrast kopīgu valodu ar pašreizējo ASV administrāciju, no kuras lielā mērā ir atkarīga gan Latvijas drošība, gan arī ekonomiskā attīstība.
Aizejošā Baidena administrācija mums nezināmu iemeslu dēļ izslēdza Baltijas valstis no to valstu skaita, uz kurām no ASV atļauts importēt mākslīgā intelekta infrastruktūru tehnoloģijas. Jaunā Trampa administrācija uz starpvalstu attiecībām skatās caur darījumu prizmu. Ļoti ceru, ka mūsu valdība apzinās radikālo situācijas maiņu un intensīvi strādā pie formālu un neformālu komunikācijas kanālu izveides, un rūpējas par to, lai Latvijai tiktu iespējami izdevīgāki darījumi, kuru skaidrs priekšnoteikums ir signāls, ka ASV investori šeit tiek gaidīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!