Alda Ozola: Kam jāmaksā par enerģētisko drošību  (1)

Februārī Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm paātrinātā kārtā pievienosies kontinentālās Eiropas energoapgādes tīklam, atstājot Krievijas kontrolēto BRELL loku. Tas ir būtisks solis mūsu enerģētiskās drošības un neatkarības spēcināšanā. Turpmāk Baltijas valstīm būs jānodrošina ātrās reaģēšanas balansēšanas jaudu pieejamība, kas nozīmē papildu izmaksas, lai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas varētu darboties drošā un stabilā energoapgādes režīmā. 2025.gadā šīs izmaksas provizoriski būs 40,72 miljoni eiro.

Sagaidāms arī, ka sākot darboties AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, izmaksas turpmākajiem gadiem saruks. Karstais jautājums 2024. gada otrajā pusē, saņemot pārvades sistēmas operatora piedāvājumu, bija – kā šīs izmaksas segt. Panāktais risinājums paredz, ka uz galalietotāju rēķiniem Latvijā balansēšanas jaudas rezervju izmaksas ietekme 2025. gadā prognozēta mazāka par 5%.

Ilgās diskusijās ar pārvades sistēmas operatoru, elektroenerģijas ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem nonācām pie kompromisa. 2025. gada janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS "Augstsprieguma tīkls" izstrādātos grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kas paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem – elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem -, pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Tas nozīmē, ka neizbēgami daļa no balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām tiks iecenotas galalietotāju rēķinos, iespējams rēķinu pieaugums līdz 5%.

Taču, lai slogs uz patērētājiem laikā, kamēr elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas savu darbību vēl nav uzsākušas, būtu mazāks, kā arī sistēmas dalībniekiem būtu laiks pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, ir nolemts nodrošināt pārejas periodu. Šī gada pirmajā pusē balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas segs AS "Augstsprieguma tīkls", savukārt gada otrajā pusē balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem noteiktas fiksētas balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas atbilstoši sagaidāmajām izmaksām. Balansēšanas jaudas uzturēšanas cena otrajā pusgadā būs 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti. Šāds fiksētas cenas risinājums kā izņēmums noteikts vienīgi pārejas periodā, un sākot ar 2026. gadu šīs cenas ik mēnesi būs mainīgas, atbilstošas katra mēneša izmaksām.

Panākt vienprātību būt gataviem maksāt par mūsu enerģētisko drošību un neatkarību bija izaicinoši. Ilgās diskusijās un konsultāciju procesā 2024.gada otrajā pusē par Tīkla kodeksa grozījumiem vairākkārt izskanēja ierosinājums – noteikt fiksētu maksu par balansēšanas jaudas pakalpojumu, kas tiktu iekļauta arī galalietotāju rēķinos kā jauna tarifa sastāvdaļa.

Nepieciešamo balansēšanas jaudu apjomu būtiski ietekmē gan elektroenerģijas tirgotāju patēriņa portfeļa prognožu precizitāte, gan atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars elektrotīklā, jo saules un vēja parku saražoto elektroenerģijas daudzumu ir grūti prognozēt. Rūpīgi plānojot komercdarbību, tomēr ir iespējams samazināt sistēmas kopējā nebalansa apjomus, attiecīgi arī samazinot balansēšanas izmaksas un to ietekmi uz galalietotāju. Balansēšanas izmaksu iekļaušana jaunā tarifā, būtībā pilnībā uzliekot slogu uz patērētāju – uzņēmēju un iedzīvotāju -, pleciem, nemotivētu elektroenerģijas tirgotājus un ražotājus atbildīgi izvērtēt un plānot patēriņa un ražošanas grafikus, tādēļ SPRK šo ierosinājumu neatbalstīja.

Savukārt no komersantu – energointensīvo patērētāju -, puses ir izskanējuši iebildumi, ka piedāvātā pieeja nav sabalansēta, jo ir notikusi nosliekšanās elektroenerģijas ražotāju interesēs. Pieeja, kas balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem paredz piemērot divas izmaksu komponentes (portfeļa un nebalansa), bet elektroenerģijas ražotājiem vienu komponenti (nebalansa), ir ar mērķi stimulēt jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību Latvijā, tādējādi ilgtermiņā samazinot elektroenerģijas importu un patērētāju kopējās izmaksas.

Attiecinot uz elektroenerģijas ražotājiem abas komponentes, patērētāju izmaksas par jaudu uzturēšanu varētu samazināties par 1 – 2 EUR/MWh. Elektroenerģijas ražotājiem piemērojot tikai komponenti, kas motivē būt balansā, bet nepiemērojot otru komponenti, patērētāju izmaksas potenciāli varētu samazināties vairāk, jo tiktu sekmēta esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu izmantošana un investīcijas elektroenerģijas ražošanā, kas samazinātu Latvijas elektroenerģijas tirgus cenu. Neskatoties uz pēdējos gados būtisko saules un vēja ģenerācijas attīstību Baltijas reģionā, pēdējo piecu gadu laikā (2019. – 2023.gadā) Baltijas reģions gada griezumā nemainīgi importē apmēram 40% no nepieciešamās elektroenerģijas, jo samazinās termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms.

Lētu un efektīvu elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība Baltijas valstīs kavē elektroenerģijas cenu līmeņa tuvināšanu Skandināvijas tirgum. 2024.gadā Latvijā vidējā tirgus cena bija par 42 EUR/MWh (jeb par 92%) augstāka nekā Somijā, un to būtu iespējams samazināt, veicinot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstību vai izbūvējot jaunus starpsavienojumus. No Latvijas tautsaimniecības interešu un sabalansēta jaudu izvietojuma reģionā aspektiem papildus elektroenerģijas ražošanas izbūve Latvijā ir vēlamākais risinājums. Baltijas valstu ministriju, regulatīvo iestāžu un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru starpā notiek centieni harmonizēt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu atgūšanas pieeju, lai veicinātu viendabīgu konkurenci un investīciju vidi Baltijas reģionā. Portfeļa apjoma komponentes nepiemērošana ražotājiem tika atzīta par esošajiem tirgus apstākļiem optimālāko risinājumu.

Pirms notikusi sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, ir pāragri spriest, kādas būs faktiskās balansēšanas jaudu uzturēšanas izmaksas. Baltijas valstis pēc 9. februāra būs nonākušas pavisam jaunā enerģētiskā situācijā, un tikai kopīgā sadarbībā ir iespējams panākt efektīvāko risinājumu. Trīs Baltijas valstu pārvades operatoru veiksmīga sadarbība veido vienotu balansēšanas jaudu tirgu, kas ir efektīvākais risinājums reģiona tirgus dalībniekiem. Neizbēgami, situācijā, kurā objektīvi rodas jaunas izmaksas un ir jāpieņem lēmumi par to sadali, izmaksu segšanā brīvprātīgo nav. Šajā tirgus attīstības posmā ir svarīgi, ka iesaistītās puses izprot jaunās saistības, kā arī tūlītēji identificē īstermiņa izaicinājumus. Vienlaikus ir jāspēj pārredzēt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā, kā arī jāapzinās, ka enerģētiskā neatkarība ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem mūsu visu drošībai un neatkarībai, kā arī prognozējamai biznesa videi.