Endija Kaševska: Kā uzņēmumu paplašināšanās reģionos var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem "starta pozīciju" darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Lielākā daļa uzņēmumu Latvijā joprojām koncentrē savus spēkus galvaspilsētā, kas nereti sašaurina arī darbinieku piesaistes apvāršņus. Tāpēc jājautā, vai darbinieku piesaiste reģionos var kļūt par izšķirošu stratēģiju darbaspēka trūkuma problēmas risināšanā, vienlaikus sniedzot vairākus citus ieguvumus kā uzņēmumam, tā reģionālajai ekonomikai kopumā?

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, "Bite Latvija" īstenoja nozīmīgu soli, pērn atverot biroju Rēzeknē un sākot veidot komandu arī Jelgavā, šīm pilsētām kļūstot par svarīgiem centriem uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām. Nenoliedzami, šis process ir sniedzis vērtīgas mācības un atklājumus.

Pirmkārt, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, tiek radīts vērtīgs ieguldījums Latvijas ekonomikai, veicinot reģionu izaugsmi. Atverot jaunas darbavietas ārpus galvaspilsētas, uzņēmumi palīdz mazināt bezdarba līmeni un radīt dzīvotspējīgākus ekonomiskos centrus. Piemēram, ienākot Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, sniedzot stabilu darbu un ienākumus .

Tāpat jaunu darba vietu radīšana pozitīvi ietekmē arī sociālo budžetu un samazina bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitu, īpaši Rēzeknē, kurā bezdarba līmenis ir teju divas reizes augstāks kā valstī vidēji. Tas nozīmē mazāku slogu uz sociālās palīdzības sistēmu, kā arī lielākus ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos no darba algām un nodokļiem. Turklāt, reinvestējot daļu iedzīvotāju ienākumu reģionā, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte, kas palielina vietējo patēriņu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

Otrkārt, pēdējos gadus mēs novērojam tendenci, ka cilvēki ir arvien vairāk gatavi izvēlēties dzīvi ārpus galvaspilsētas, meklējot līdzsvarotāku dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka, pieaugot cilvēku migrācijai no Rīgas darba spējīgā vecumā, uzņēmumiem, kas paplašina savu darbību reģionos, ir lielākas iespējas piesaistīt nepieciešamās kvalifikācijas darbiniekus.

Esam ne tikai piesaistījuši talantus, bet arī sekmīgi nokomplektējuši komandas Rēzeknē un Jelgavā, kas izrāda augstu interesi un aktivitāti par darba iespējām "Bite Latvija" birojos. Mūsu līdzšinēja pieredze liecina, ka arī interese par vakancēm reģionos ir ievērojami lielāka – darba sludinājumiem reģionos pieteicās līdz pat 20 % no tiem kandidātiem, kuri tos aplūkoja, kamēr Rīgā šis rādītājs ir tikai 6 %. Visticamāk, galvaspilsētā darba tirgus ir ievērojami dinamiskāks, piedāvājot virkni dažādu darba iespēju. Tikmēr reģionos stabila darba iespējas lielos un atpazīstamos uzņēmumos ir mazāk pieejamas, kas ir vērā ņemama konkurences priekšrocība vietējā darba tirgū.

Treškārt, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, tas iegūst unikālu iespēju dziļāk izprast vietējo sabiedrību un tās vajadzības. Proti, strādājot "Bite Latvija", redzu, ka reģionos darbinieku piesaistes pieejas ir jāpielāgo, jo, piemēram, vietējie informācijas apmaiņas kanāli bieži vien ir efektīvāki nekā sociālie tīkli, kas dominē Rīgā. Citiem vārdiem sakot, piesaistot kolēģus reģionos, uzņēmumam ir iespēja mainīties, pat savā ziņā izkāpt no komforta zonas un ierastā lielpilsētas "burbuļa", pielāgojot savu pieeju darbaspēka piesaistē. Taču līdztekus tam reģionālajai klātbūtnei jāmin vēl kāds tiešs ieguvums biznesam – iespēja iepazīt esošos un potenciālos klientus reģionos, veiksmīgāk integrējoties un piedāvājot savas preces un pakalpojumus ne vien privātpersonām, bet arī uzņēmumiem.

Ceturtkārt, attīstot klātbūtni reģionos, uzņēmums var ieviest jaunus standartus vietējā darba tirgū. Piemēram, piedāvājot modernus darba apstākļus un dažādus tā dēvētā "labumu groza" bonusus, tajā skaitā veselības apdrošināšanu, iemaksas 3. pensiju līmenī, darbinieku apmācības, uzņēmums rada standartus, kas tiks augstu novērtēti vietējā darba tirgū. Piemēram, piecu gadu laikā Jelgavā un Rēzeknē ir paredzēts ieguldīt vairāk nekā piecus miljonus eiro dažādajos darbinieku labumos. Gadiem ilgi veidojot mūsu darbiniekiem piedāvāto "labumu grozu", esam secinājuši, ka mūsu cilvēki to augstu novērtē – ilgtermiņā tieši šie papildus labumi spēlē noteicošu lomu darbinieku noturēšanā, un tā ir vērtība, kas rezultējas kolēģu lojalitātē kā galvaspilsētā, tā reģionos. Lai gan bieži vien tiek uzskatīts, ka reģionos ir mazāk kvalificēti darbinieki, mūsu pieredze rāda, ka reģionos strādā motivēti un kompetenti cilvēki, kuri novērtē piedāvātās izaugsmes iespējas. Novērojam, ka, piedāvājot augstāk kvalificētas vakances un izaugsmes perspektīvas, darbinieku interese par vakancēm reģionos ievērojami pieauga. Tātad jāsecina, ka piedāvājumam sekos arī pieprasījums.

Darbības paplašināšana reģionos ir stratēģisks solis jebkuram lielam uzņēmumam, kas šobrīd koncentrējas Rīgā. Manā skatījumā tā ir iespēja uzņēmumam apgūt jaunus darba tirgus, atrodot cilvēkresursus, kas galvaspilsētā var būt mazāk pieejami – mūsdienās, kad darba devēji cīnās par labākajiem darba ņēmējiem, biznesa paplašināšana reģionos var kļūt par sava veida biznesa "drošības tīklu". Tā ir arī iespēja nodrošināt lielākas iespējas vietējiem iedzīvotājiem, radot stabilu un motivējošu darba vidi, kā arī uzlabojot vietējo darba tirgu, un veicinot veselīgu konkurenci vietējo darba devēju vidū.