Juris Beikmanis: Zāļu lieltirgotāji peldas naudā, bet satraucas par zaudējumiem  (1)

Pirms pāris gadiem, kad Latvija piedzīvoja paaugstinātas inflācijas vilni, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tobrīd ļoti trāpīgi raksturoja, ka objektīvi 2023. gada sākumā to vairs nevar pamatot ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi. Tās bija tirgus dalībnieku manipulācijas. "Inflācijas dinamikā mēs redzam zināmu negausību – cenas tiek celtas tikai tāpēc, ka var pacelt," pauda Latvijas Bankas prezidents. Kā liecina pašu uzņēmumu biznesa dati, situācija un uzvedība bija ļoti līdzīga tai, kādu pēdējā laikā piekopj zāļu tirgotāji, daudzinot nerentabilitāti, "zaudējumus nesošu nozari" un tamlīdzīgi.

Kamēr pērnie dati vēl tiek apkopoti, vai zināt, kurš 2023. gadā bija trešais pelnošākais uzņēmums Latvijā pēc akciju sabiedrības (AS) "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži"? Tā ir AS "AB City" ar vairāk nekā 120 miljonu peļņu*. Un tā ir holdingsabiedrība un mātesuzņēmums zāļu lieltirgotājiem – akciju sabiedrībām "Repharm" un "Olpha" –, kura arī atsevišķi ir valstī pelnošāko uzņēmumu desmitniekā ar gandrīz 52 miljonu peļņu. "AB City" pārstāv arī uzņēmumus un zīmolus "Mēness aptieka", "Recipe Plus" zāļu vairumtirdzniecību un citus veselības aprūpes, farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, ražošanas, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējus.

Vai AS "AB City" ir kāds izņēmums? Ne tuvu! Ar mazākiem desmitiem miljonu naudā peldas visa nozare… Kā liecina vairāku vadošo zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu gada pārskati, tad par nabadzību un zaudējumu nesošu nozari nevarētu sūdzēties. AS "Repharm" 2022. gada peļņa – 81 391 821 eiro, bet 2023. gadā pēc dividenžu izmaksas tā bija 15 333 996 eiro (uzņēmuma faktiskā peļņa bija 53 773 996 eiro, bet uzņēmuma īpašnieki bija lēmuši par ārkārtas dividenžu izmaksu 38 440 000 eiro apmērā), AS "Recipe Plus" 2022. gadā peļņa bija 21 948 427 eiro, bet 2023. gadā – 19 815 957 eiro, SIA "Tamro" 2022. gadā peļņa bija 5 909 904 eiro, bet 2023. gadā – 7 627 678 eiro, SIA "Magnum Medical" peļņa abos minētajos gados bija ap četriem miljoniem. AS "Repharm" un AS "Olpha" mātesuzņēmums AS "AB City" 2022. gadā nopelnīja 20 641 765 eiro, bet 2023. gadā – 120 850 475 eiro, savukārt atsevišķi AS "Olpha" 2023. gadā nopelnīja 51 890 000 eiro un kļuva par astoto pelnošāko uzņēmumu valstī.

Vai par nabadzīgām varētu uzskatīt arī sabiedrībā zināmākās aptiekas? Spriediet paši: "Mēness aptiekas" (AS "Sentor Farm Aptiekas") 2022. gadā strādāja ar 6 614 322 eiro peļņu, bet 2023. gadā – ar 4 281 709 eiro peļņu, turklāt, kā liecina publiski pieejamā informācija, "Mēness aptieku" tirgus daļa tuvojas 40%, t. i., šim tīklam pieder aptuveni trešā daļa no visām aptiekām Latvijā. Vēl jāpiebilst, ka kopumā tie ir vieni un tie paši spēlētāji – AS "Sentor Farm Aptiekas" ir AS "Repharm" meitasuzņēmums, kura savukārt ir AS "AB City" meitasuzņēmums.

SIA "Euroaptieka" peļņa 2022. gadā bija 4,624 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 4,646 miljoni eiro. SIA "Benu Aptieka Latvija" periodā no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim guva peļņu 2,43 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā visus minētos datus, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča portālam "Latvijas Vēstnesis" pauda bažas, ka zāļu piegādātājiem medikamentu piegāde turpmāk nebūs rentabla, kā rezultātā zāļu piegādes būs retākas un aptiekas attālākajos reģionos zāles nesaņemšot. TV24 raidījumā "Dr. Apinis" K. Jučkoviča uzsvēra, ka "Komerclikumā ir konkrēti norādīts, ka uzņēmējdarbībai ir jānes peļņa, un bez tās šī uzņēmējdarbība nekādā veidā nevar notikt".

Jāņa Dombura vadītajā LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens pauda: "Recepšu zāļu izplatīšana ir padarīta par zaudējumus nesošu nozari". Ņemot vērā tirgotāju peļņas datus, šādi un līdzīgi zāļu tirgotāju izteikumi, kas atgādina blefu, raisa gan neizpratni, gan dusmas.

Pat detalizēti neiedziļinoties uzskaitīto zāļu tirgotāju savstarpējās saiknēs, ir acīmredzams, ka vieni un tie paši uzņēmumi nosaka toni gan vairumtirdzniecībā, gan aptiekās. Un gada pārskati neliecina par zaudējumus nesošu uzņēmējdarbību. Tie ir uzņēmumi, kuri pelna uz Latvijas iedzīvotāju veselības rēķina.

Kaut arī zāļu vairumtirgotāji publiski mēdz paust viedokli par to, kas esot vai neesot pacientu interesēs, lai nepaustu, ka viņi vispār nepiedalās, tomēr jānorāda, ka viņi nav klātesoši vai piedalās minimāli Veselības ministrijas sapulcēs līdzās pacientu organizācijām, kur tieši tiek pārrunātas pacientu intereses. Latvijas Reto slimību alianse kopā ar ārstiem regulāri Veselības ministrijas sapulcēs atgādina par nepieciešamību paplašināt diagnožu un medikamentu klāstu Kompensējamo zāļu sarakstā. Tiek gatavoti saraksti, tie tiek pārskatīti, samazināti, pēc tam atkal samazināti, un arī ar šiem samazinātajiem sarakstiem mēs nevaram atļauties nodrošināt pacientiem nepieciešamos medikamentus.

Patlaban Latvija medikamentu pieejamībā reto slimību pacientiem ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Turklāt daudzi medikamenti jau ir Zāļu valsts aģentūras izvērtēti un atzīti par izmaksu efektīviem tieši Latvijas situācijai, tomēr tie netiek iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ.

Kā uz šo būtu jāraugās cilvēkiem, kuriem rūp reto slimību ārstēšana? 2025. gadā valsts budžetā ieplānotā nauda reto slimību atklāšanai un ārstēšanai ir mazāk nekā niecīga un valdība nav parūpējusies pat par to, lai tiktu pildīts vismaz Plānā reto slimību jomā 2023.–2025. gadam paredzētais: 2025. gada kopējam nepieciešamajam finansējumam plāna īstenošanai jābūt 21 144 393 eiro, bet jaunu zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu saraksta "R sarakstā" reto slimību pacientu ārstēšanai 2025. gadā papildus bija jāpiešķir 12 102 128 eiro. Plāns netiek pildīts paredzētajā apjomā.

Savukārt jaunu zāļu iekļaušana Kompensējamo zāļu sarakstā ir tieši atkarīga no Veselības ministrijai piešķirtā budžeta apjoma. Līdz ar to ir loģiski, ka ministrija cenšas darīt visu iespējamo, lai samazinātu zāļu cenas, tādējādi ietaupot līdzekļus, kurus varētu novirzīt jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā. Jebkurš cilvēks ar retu slimību, kura ārstēšanai pasaulē ir pieejamas zāles, būtu pateicīgs, ja šīs zāles būtu pieejamas arī Latvijā.

Ja zāļu vairumtirgotāji nevis sūkstītos, bet kaut vai 10% no savas peļņas novirzītu ziedojumiem, lai Kompensējamo zāļu sarakstā varētu iekļaut jaunas diagnozes un medikamentus, tas būtiski palīdzētu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības piekļūt nepieciešamajām zālēm. Cerība mirst pēdējā, lai gan šaubos, vai zāļu vairumtirgotāji kādreiz būs spējīgi spert šādu soli Latvijas iedzīvotāju labā. Šāda pieeja prasa augstu sociālo atbildību un vēlmi rūpēties par sabiedrības kopējo labklājību, kas patlaban šķiet utopiska. Tomēr jānovērtē, ka, piemēram, zāļu ražotājiem ir sponsorēšanas un atbalsta programmas, kad reizēm atsevišķus medikamentus pacienti saņem uz ražotāja rēķina.

Ja pelni uz cilvēku veselības rēķina, tad varbūt vari izdarīt kaut ko labu… Piemēram, ja tādi nozares milži kā "AB City", "Repharm", "Recipe Plus", "Tamro", "Olpha", "Sentor Farm Aptiekas" katrs 2023. gadā būtu noziedojuši valstij vismaz 10% no savas peļņas (tikai no peļņas, nevis no ieņēmumiem), tas būtu aptuveni 26 miljoni eiro. Šī summa būtu pietiekama, lai pilnībā īstenotu vienā gadā Plānā reto slimību jomā 2023.–2025. gadam paredzētās aktivitātes, un pat vēl vairāk – mēs varētu paplašināt Kompensējamo zāļu sarakstu, nodrošinot pieejamākus medikamentus vēl plašākam cilvēku lokam. Tas prasītu tikai 10% no dažu uzņēmumu peļņas.

Varbūt lielāko zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu vadība un īpašnieki paši varētu atklāti dalīties ar Latvijas sabiedrību par savu ienākumu apjomu un paskaidrot, vai tiešām viņi dzīvo tik pieticīgi, ka, no savas ikru maizītes noņemot pāris ikru graudiņu, joprojām ir izsalkuši? Vai jūs, lieltirgotāji, esat aizdomājušies par tiem cilvēkiem, kuri gadiem ilgi gaida zāles, kas citviet pasaulē jau ir pieejamas, bet Latvijā tās nav iespējams atļauties nopirkt? Esot pašiem pelnošākajiem valstī līdzās enerģijai un mežiem, ir ciniski runāt par zaudējumus nesošu nozari, kad fakti liecina par pretējo.

*Dati no valstī pelnošāko uzņēmumu apkopojuma: https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/pelna/lielakie-uznemumi/