EP deputāti: Eiropas iesaldētos aktīvus Ukrainai!  (5)

Krievijas brutālais pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir radījis neiedomājamas ciešanas — miljoniem cilvēku ir padzīti no savām mājām, veselas pilsētas - sagrautas līdz pamatiem. Jau trīs gadus Ukraina cīnās ne tikai par savu pastāvēšanu, bet arī par visas Eiropas drošību. Kopš kara sākuma Rietumvalstu atbilde ir bijusi stingra — spēcīgas sankcijas pret Krieviju, plaša finansiāla palīdzība Ukrainai un spiediens uz Kremli, kas ir ievērojami novājinājis Putinu un palīdzējis Ukrainai aizstāvēties.

Sankciju rezultātā ES šobrīd ir iesaldējusi vairāk nekā 200 miljardus eiro Krievijas aktīvu, un kopumā, ieskaitot citus G7 valstu aktīvus, ir pieejami 300 miljardi eiro.

Pagājušā gada oktobrī mums beidzot izdevās kopā ar G7 valstīm pieņemt lēmumu izmantot šo iesaldēto aktīvu procentus, lai finansētu gandrīz 50 miljardu eiro lielu makrofinansiālu aizdevumu Ukrainai. Citiem vārdiem sakot, Rietumu pasaule tagad liek Krievijai maksāt par tās izraisīto iznīcību un postu Ukrainā. Pirmie miljardi jau ir pārskaitīti uz Kijivu, stiprinot Ukrainas aizsardzības spējas.

Krievijas karš nav tikai uzbrukums Ukrainai — tas ir uzbrukums visai Eiropai. Tas nozīmē, ka mums ir jāspēj izmantot ES iesaldētos aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt. Nav runa par Krievijas aktīvu konfiskāciju, bet gan par to milzīgo reparāciju maksājumu nelielas daļas atbrīvošanu, ko Krievija ir parādā Ukrainai.

ES iesaldētie Krievijas aktīvi saglabāsies tikai tik ilgi, kamēr būs spēkā sankcijas pret Krieviju. Šo lēmumu pieņemšana prasa vienprātību ES Padomē, kas nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir jāpiekrīt. Tādējādi Ungārija, izmantojot veto tiesības, varētu atbloķēt šos iesaldētos miljardus un nosūtīt tos atpakaļ Putinam. Tā kā sankcijas tiek pagarinātas tikai uz sešiem mēnešiem, vismaz divreiz gadā pastāv risks, ka kāda dalībvalsts varētu tās apturēt.

Šāda situācija gandrīz izveidojās arī šī gada janvārī, kad Padome, par spīti Orbāna veto draudiem, pēdējā brīdī tomēr pagarināja sankcijas. Taču nekas neliedz viņam no jauna realizēt šos draudus jūlijā. Tāpēc kā pirmais solis ES nekavējoties būtu jāgarantē, ka iesaldētie Krievijas aktīvi neatgriežas Maskavā, pagarinot sankciju termiņu no sešiem mēnešiem uz 36 mēnešiem.

Pēc tam ES būtu steidzami jāveic pasākumi, lai šie aktīvi tiktu atbrīvoti Ukrainas labā. 300 miljardu eiro piešķiršana Ukrainai un šo līdzekļu aizsardzība pret iespējamu atgriešanos Krievijā ievērojami palielinātu Ukrainas izredzes uz uzvaru. Vairāk par jebko citu Ukrainai ir nepieciešama stabilitāte, lai turpinātu cīnīties ne tikai par savu izdzīvošanu, bet arī par visas Eiropas mieru, brīvību un drošību. 300 miljardu eiro atbalsta pakete būtu izšķirošs solis laikā, kad globālais atbalsts Ukrainai kļūst arvien neskaidrāks.

Šo miljardu izmantošana Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai arī sūtītu skaidru signālu citām valstīm, kas nākotnē varētu apsvērt līdzīgus noziegumus — tas viņiem dārgi izmaksās.

Ņemot vērā Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā, ASV finansējums Ukrainas atbalstam kļūst nedrošs. Pieaugot prokrievisku spēku ietekmei Eiropā un samazinoties dalībvalstu vēlmei turpināt palīdzību, ir būtiski nostiprināt Ukrainas atbalstu ilgtermiņā. Gan ES jaunā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa, gan ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis ir pauduši atbalstu priekšlikumam, ka visi iesaldētie aktīvi būtu jānovirza Ukrainai. Ir pienācis laiks arī ES dalībvalstīm rīkoties.

Tāpat kā mēs pagājušajā rudenī pieņēmām vēsturisku lēmumu sākt finansēt Ukrainas atbalstu ar iesaldēto aktīvu procentiem, tagad ir pienācis laiks nodrošināt, ka Ukraina saņem arī tās pienākošos kara reparācijas. Ukraina saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām kara dēļ un ar milzīgām izmaksām, kas saistītas ar enerģētikas sistēmas, ceļu, tiltu u.c. infrastruktūras atjaunošanu. Par šīm izmaksām ir atbildīga tikai un vienīgi Krievija.

Ne Ukraina, ne Eiropa nevar atļauties ilgāk gaidīt — palīdzība ir nepieciešama tagad!

Ivars Ijabs (Latvija),

Karina Kārlsbro (Zviedrija),

Petrs Auštrevičs (Lietuva),

Urmass Pēte (Igaunija),

Mihals Kobosko (Polija).