Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, piekristu, ka enerģētiskā neatkarība un Latvijā ražota elektroenerģija vismaz pašu patēriņam ir vajadzīga.
Lai gan iemesli šādam viedoklim atšķiras, aptaujas rāda, ka vairums Latvijas iedzīvotāju tomēr atbalsta atjaunīgās enerģijas attīstību1, tātad arī vēlētos samazināt atkarību no naftas (fosilajiem) produktiem. Tomēr, nenoliedzami, brīdī, kad vēja parka ieceres apvāršņi parādās tuvu mājvietām vai ierastajai ainavai, katram var rasties iekšēja pretestība un bažas par to, kādu ietekmi vēja parks atstās. Šī iemesla dēļ 77% pērn aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka vēja parku izvietošana jūrā būtu drīzāk atbalstāma.2
Pagaidām pie Latvijas krastiem ir iecerēts viens šāds projekts – ELWIND. Šī projekta īstenošanās būtu nozīmīgs solis ceļā uz enerģētisko neatkarību un ilgtspējīgu enerģijas ieguvi Baltijas valstīs, taču salāgot šī projekta attīstību ar dabas aizsardzības un vides aizsardzības nepieciešamību, kā arī iedzīvotāju bažām nav vienkāršs uzdevums, un izaicinājumu ir daudz. Rakstā apskatīsim, kāpēc, mūsuprāt, šis projekts ir nozīmīgs, kāda ir bijusi tā līdzšinējā attīstība, un kas obligāti jāņem vērā, lai nerastos būtisks kaitējums dabai un videi.
Atjaunīgā enerģija – ceļš, pa kuru virzīties
Vēja un saules enerģija ir vieni no visplašāk pieejamajiem atjaunīgās enerģijas avotiem. Vērtējot energoresursu SEG emisiju ietilpību to pilnā dzīves ciklā, ieskaitot izejmateriālu ieguvi, iekārtu ražošanu, to uzstādīšanu, enerģijas ģenerāciju, iekārtu demontāžu un materiālu utilizāciju, vēja un saules enerģija ir krietni klimatam draudzīgāka par jebkuru fosilo energoresursu. Tāpat tā rada mazāk SEG emisiju un gaisa piesārņojuma, salīdzinot ar tādiem energoresursiem kā koksnes biomasa vai kūdra.3,4,5 ELWIND vēja parks sola nodrošināt elektroenerģiju, kas spētu apmierināt pilnīgi elektrificētas transporta nozares pieprasījumu Baltijas valstīs, samazinot atkarību no fosilās enerģijas un pazeminot elektroenerģijas cenas.6,7
Jāpiebilst, ka visas trīs Baltijas valstis ir izvirzījušas plānus līdz 2030. gadam elektroenerģiju pašpatēriņam ražot 100% no atjaunīgajiem resursiem.8 Tas, vai Latvijai to izdosies īstenot tieši līdz 2030. gadam, atkarīgs no saules elektrostaciju un sauszemes vēja parku attīstības. Tomēr, nenoliedzami, ELWIND palīdzēs šo mērķi īstenot arī tad, ja tas notiks dažus gadus vēlāk nekā 2030. gadā. Tas ne tikai palīdzētu saglabāt šo planētu apdzīvojamu, veicinot, ka arī Latvijā tiek darīts vairāk, lai apturētu planētas vidējās gada temperatūras pieauguma tuvošanos bīstamajai 2 grādu atzīmei9, bet arī padarītu visas trīs Baltijas valstis noturīgākas dažādās krīzēs – gan dabas stihiju un globālos ekonomiskos satricinājumos, gan militāra vai terorisma apdraudējuma gadījumos. Tāpat papildu elektroenerģijas jaudas ir vajadzīgas, lai dekarbonizētu siltumapgādi un citas nozares.
Arī jūrā pūš vējš – vai varēsim to izmantot?
Baltijas jūrā plānotais atkrastes vēja enerģijas projekts ELWIND ir viena no zināmākajām un Latvijā visvairāk apspriestajām atjaunīgās enerģijas attīstības iecerēm. Tajā paredzēts būvēt divus jūras vēja parkus – vienu Igaunijas un otru Latvijas teritoriālajos ūdeņos – ar Latvijā plānoto jaudu no 0,5 līdz 1 GW, kas veidotu lielu daļu no Latvijas elektrotīkla patēriņam nepieciešamās jaudas. Projektā ir iekļauts arī jauns tīkla starpsavienojums un pārvades līnijas starp abām valstīm. Taču ar ko atkrastes vēja parks atšķiras no sauszemes teritorijās esošajiem?
Atkrastes vēja turbīnas atšķirībā no sauszemes vēja turbīnām saražo lielāku enerģijas apjomu10, kas saistāms ar lielāku vēja ātrumu, ko iespējams sasniegt atkrastē, kur ūdens virsma ir līdzena, bez šķēršļiem, kas ļauj vējam ieskrieties. Jūrā ir arī iespējas izbūvēt lielākas turbīnas ar garākiem spārniem, jo tās netraucē vietējiem iedzīvotājiem.
Ja izdotos šo vēja parku izprojektēt tā, lai tas negatīvi neietekmētu jūrā esošās dabas vērtības un būtiski netraucētu putniem un citām būtnēm, tas varētu samazināt vajadzību pēc vēja parkiem iekšzemē, kur tie rada lielas pārmaiņas vietējiem iedzīvotājiem un ietekmi uz ainavu, kā arī riskus dabai – sevišķi meža teritorijās, kur vēja parku izbūvi nav viegli salāgot ar dzīvotņu, putnu, sikspārņu un citu sugu aizsardzību, turklāt vēja parku izbūvei nepieciešamā atmežošana veicina mežu fragmentāciju un rada papildu oglekļa emisijas.11
Kā nenodarīt būtisku kaitējumu?
Precizētā ELWIND attīstības teritorija atrodas aptuveni 22 km attālumā no krasta līnijas, iepretim Pāvilostai.12 Pirmo reizi tās aptuvenā atrašanās vieta iezīmēta 2019. gadā pieņemtajā "Jūras telpiskajā plānojumā" kā viena no potenciālām teritorijām vēja parku attīstībai (E4 zona). Taču, kā vēlāk atklāja Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais LIFE REEF projekts, šajā zonā atrodas arī nozīmīgas dabiskās dzīvotnes – akmeņu sēkļi. Šajā biotopā sastopamas nozīmīgas zivju nārsta, zivju mazuļu attīstības un zivju barošanās vietas. Tāpat vietās, kur zem ūdens sastopama šī dzīvotne, novērojamas apjomīgas ūdensputnu barošanās un koncentrēšanās platības. 2022. gadā teritorijā esošais sēklis tika nosaukts par Alku sēkli – par godu jūrā mītošajam putnam melnajam alkam, kas sastopams šajā teritorijā. LIFE REEF projekta pētījumi kalpo par pamatu ieplānotajai jūras "Natura 2000" teritorijas paplašināšanai.
ELWIND izpētes teritorijas un dabas vērtību iespējamā pārklāšanās sākotnēji radīja lielu satraukumu par projekta ilgtspēju. Tomēr, pateicoties ELWIND projekta attīstītāja, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras un LIFE REEF projekta sadarbībai, ilgstošā procesā tika panākts kompromiss, un vēja parka izpētes teritorija tika precizēta tā, lai tā nepārklātos ar nozīmīgākajām dabas teritorijām un putniem svarīgākajām platībām.
Lai gan cerības par veiksmīgu projekta attīstību ir uzlabojušās, tā ietekmes uz vidi novērtējums tikai nupat ir iesācies, un vēl ir daudz iespējamo risku, kurus apzināt un novērst, pirms projektam var dot zaļo gaismu tālākai īstenošanai. Pret projektu ir iebildumi arī vietējiem iedzīvotājiem. Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā un tālākajos procesos projekts saskārās ar lielu Jūrkalnes un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju pretestību. Iedzīvotāji ir uztraukušies par sagaidāmo ainavas izmaiņu iespējamo negatīvo ietekmi uz vietējo tūrismu, kas ir ļoti atkarīgs no Jūrkalnes pludmales – slavenas, gleznainas teritorijas ar augstu stāvkrastu, kas ir daļa no Suitu kultūrtelpas. 2009. gadā tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Taču jāpiebilst, ka koriģētā ELWIND izpētes teritorija atrodas krietni tālāk no Jūrkalnes, nekā sākotnēji plānots. Šobrīd izpētes teritorijas attālums no Jūrkalnes un apkārtējām apdzīvotajām vietām jau pārsniedz 30 km.12
Ilgais ceļš jūrā
Jūras vēja parku plānošana prasa ilgu laiku. ELWIND projektam tā sākās 2020. gadā ar Latvijas un Igaunijas memoranda parakstīšanu. Priekšizpēte tika uzsākta 2021. gadā, un pētījumu teritorijas tika noteiktas 2022. gadā. Svarīgākā aktivitāte šobrīd ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšana, kas ir iesākusies un turpināsies līdz 2026. gadam. Vēja parka izbūves tiesības paredzēts izsolīt 2027. gadā, bet parks darbību varētu uzsākt tikai pēc 2030. gada.
Abu valstu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un citu sagatavošanās darbu veikšanu finansiāli ir atbalstījis Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Enerģētikas fonds.13 Kad ietekme uz vidi būs novērtēta un citi priekšdarbi veikti, projekta izbūves tiesības tiks izsolītas privātiem investoriem izsolē, taču šobrīd valsts iestādes ir uzņēmušās atbildību par sagatavošanās darbu veikšanu.
Lai vienkāršotu projekta virzību, Ekonomikas ministrija izstrādāja speciāli šim projektam paredzētu likumprojektu.14 Pirmajās divās apspriešanai iesniegtajās redakcijās projektam bija paredzēti būtiski, pat pārspīlēti atvieglojumi, piemēram, bija iekļauts rosinājums atbrīvot projekta izpēti no pienākuma saņemt izpētes licenci, turklāt projektu bija iecerēts pasludināt par valstiski svarīgu, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu vēl pirms IVN pabeigšanas un attiecīgā novērtējuma veikšanas (argumentējot, ka šo statusu varētu atcelt, ja ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts nebūtu labvēlīgs). Tomēr pret to bija pamatoti iebildumi daudzām nevalstiskajām organizācijām un vairākām ministrijām. Trešajā likumprojekta redakcijā vismaz daļa iebildumu tomēr bija uzklausīta un riski bija būtiski samazināti, paredzot, ka nacionālo interešu objekta statuss tiks piešķirts tikai pēc IVN pabeigšanas, arī dzēsti punkti par saīsinātiem apspriešanas termiņiem, pret ko daudzi iebilda. Tika arī precizēta izpētes teritorija, kā aprakstīts iepriekš, un tas nostiprināts arī programmā ietekmes uz vidi novērtējumam.12
Likums gan vēl nav pieņemts (vēl nav zināms, vai tas tiks virzīts tālāk), taču nupat pieņemti grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā15, kas ļauj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai iegūt pētniecībai nepieciešamo licenci. Viens no lielākajiem projekta izaicinājumiem ir daudzskaitlīgo atjaunīgās enerģijas projektu sīvā konkurence par jaudu rezervāciju augstsprieguma tīklā, jo jaudas var rezervēt tikai tie projekti, kuriem ir noslēdzies IVN process. Ir skaidrs, ka ierobežotās tīkla jaudas dēļ visas ieceres noteikti īstenot nevarēs – un arī nebūtu nepieciešams Latvijas mērķu sasniegšanai. Tā kā ietekmes uz vidi novērtējums atkrastes vēja parka attīstībai aizņem ilgāku laiku nekā sauszemes projektiem, šajā sāncensībā ELWIND projekts ir neizdevīgākā pozīcijā.
Virziens pozitīvs, taču projekta attīstība jāuzmana
Patiesi "zaļa" enerģija nedrīkst nodarīt postu dabai un videi. Mūsdienās arī investori pievērš daudz lielāku uzmanību tam, lai investīciju projekti būtu atbilstu horizontālajam principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu"16, kas kļūst aizvien svarīgāks ne tikai publiskās naudas izlietojumā, bet arī privātās, banku finansētās investīcijās.
Lai gan ELWIND projekta attīstībā ir veikti uzlabojumi un ir uzteicama konkrēto valsts iestāžu sadarbība risku mazināšanā, projekts joprojām ir ļoti agrīnā stadijā, par to ir daudz neskaidrību, tāpēc tā attīstībai ir rūpīgi jāseko līdzi. Ņemot vērā salīdzinošo tuvumu aizsargājamām dzīvotnēm, vēja turbīnu būvniecība un savienojošo kabeļu ierīkošana joprojām var potenciāli negatīvi ietekmēt sēkļu dzīvotnes un putnu sugas. Pastāv arī neskaidrība par vēja parku pieslēgumu sauszemei, jo norādītais elektropārvades kabeļa koridors krastā skar Užavas dabas liegumu.17 Tas, kā šie riski būs novērtēti un novērsti, būs atkarīgs no IVN kvalitātes, rezultātiem un izvēlētajiem risinājumiem. Ir kritiski svarīgi, lai gala lēmums par vēja parka attīstību konkrētajā teritorijā netiktu politizēts un polarizēts, bet gan pieņemts caurskatāms un pamatojoties uz IVN rezultātiem. Šāda pieeja jānovēl visu Latvijas vēja parku attīstībai. Atjaunīgā enerģija mums ir vajadzīga, taču tā jāattīsta prātīgi un neupurējot Latvijas dabas vērtības un vides kvalitāti.
1 SKDS, 2024. Atjaunīgā enerģija Latvijā: Sabiedrības "par un pret" socioloģiskā aptauja, Ignitis Group.
2 SKDS, 2024. Aptauja: Par piemērotāko vietu vēja parku izveidei 77% Latvijas iedzīvotāju uzskata jūru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
3 EEB, 2022. EEB Policy Brief: Policy measures towards Nature-Positive Renewable Energy in the EU using PAC scenario results, European Environmental Bureau.
4 CEANaction, 2023. Nature-safe Energy: Linking energy and nature to tackle the climate and biodiversity crises, World Wildlife Fund International.
5 Bouman, E. A., 2020. A life cycle perspective on the benefits of renewable electricity generation. Eionet Report.
6 Narvas vides investīciju centrs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. ELWIND. elwindoffshore.eu.
7 IRENA, 2024. Renewable Power Generation Costs in 2023, International Renewable Energy Agency.
8 Klimata un enerģētikas ministrija, 2024. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam (aktualizēts), Klimata un enerģētikas ministrija.
9 Fendt, L., 2021. Why did the IPCC choose 2° C as the goal for limiting global warming? MIT Climate Portal.
10 Desalegn, B. un citi, 2023. Onshore versus offshore wind power trends and recent study practices in modeling of wind turbines’ life-cycle impact assessments. Elsevier: Cleaner Energy and Technology, Vol 17.
11 Balotari-Chiebáo, F. un citi. 2024. Quantifying land impacts of wind energy: a regional-scale assessment in Finland. Springer Nature.
12 Enerģētikas un vides aģentūra, 2023. Atkrastes vēja parka "ELWIND" un tā saistītas infrastruktūras būvniecība Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos Baltijas jūras teritoriālajos ūdeņos Kurzemes piekrastē (Latvijas Investīciju attīstības aģentūra). Enerģētikas un vides aģentūra.
13 Narvas vides investīciju centrs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. ELWIND. elwindoffshore.eu.
14 Ekonomikas ministrija, 2024. Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu, tapportals.mk.gov.lv.
15 LR Saeima, 2025. Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā. Latvijas Vēstnesis, 2025/22.3.
16 ESMA, 2023. 'Do No Significant Harm’ definitions and criteria across the EU Sustainable Finance framework, European Securities and Markets Authority.
17 VARAM, 2024. Atzinums (04.10.2024.) par likumprojektu "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu", tapportals.mk.gov.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!