Karina Zālīte: Kāda alkohola kaitējuma ierobežošanas politika patiešām darbojas?  (8)

Alkohola lietošanas sekas sniedzas stipri tālāk par kaitējumu individuālajai veselībai un dzīvībai, tāpēc šis ir valsts mēroga politikas jautājums. Lieki vēlreiz neuzskaitīšu medijos plaši izskanējušos datus, vien atgādināšu, ka alkohols, smēķēšana un neveselīgs dzīvesveids ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji Eiropā ir starp valstīm ar īsāko pie labas veselības nodzīvoto mūžu. Šis ir būtiski apstākļos, kad valsts demogrāfiskās tendences vērtējamas kā kritiskas, un liek uzdot jautājumus par Latvijas nupat jau tuvāko nākotni.

Alkohola lietošana nereti tiek aizstāvēta kā individuāla izvēle, līdzīgi kā uztura vai brīvā laika paradumi. Taču reizēm individuālās izvēles akumulējas tik plašā sabiedrības daļā, ka sekas ar saviem finanšu un dzīves kvalitātes resursiem jāsedz visai sabiedrībai kopā. Tās izpaužas kā lielāki izdevumi veselības aprūpei, darba ražīguma zudums, sabiedriskās drošības pārkāpumi, kas savukārt ietekmē valsts nākotnes sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti.

Ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistīto stāvokļu ārstēšanai 2021. gadā Latvijā tika tērēti 56.6 miljoni eiro [1]. Papildu tam Latvijas ekonomika zaudēja no 34 līdz 46 miljoniem eiro gadā, ko radīja alkohola pārmērīgo lietotāju bieža slimošana un darba nespēja[2]. Alkohola iespaidā izdarīto noziegumu dēļ ieslodzīto cilvēku darbaspējas zaudējumi gadā tiek lēsti 6,7–10,8 miljonu eiro apmērā. Visbeidzot, lielākos zaudējumus valstij radīja alkohola izraisītais bezdarbs un ekonomiskā neaktivitāte – no 216,5 līdz pat 278,1 miljonam eiro gadā [3].

Alkohola ietekmi uz sabiedrības drošību spilgti ilustrē Lietuvā veikts pētījums: laikā no 2004. līdz 2022. gadam 66% cilvēku, kas turēti aizdomās par slepkavību, bijuši alkohola reibumā [4]. Tāpat alkohola lietošana saistāma ar lielāko daļu izvarošanas, laupīšanas, smagu miesas bojājumu un huligānisma gadījumu [5]. Likumsakarīgs ir lietuviešu pētnieku secinājums, kuri, analizējot noziedzības datus, konstatējuši – pastiprinot alkohola kontroles pasākumus valstī, sarukusi mirstība no ārējiem nāves cēloņiem [6].

Kopumā pasaulē alkohola patēriņam ir tendence sarukt, taču Latvijā tas pieaug, un šobrīd alkohola patēriņa ziņā ieņemam ceturto vietu pasaulē [7]. 2019. gadā gandrīz 20% jeb piektā daļa (!) no visiem nāves gadījumiem Latvijā bija saistīti ar alkoholu – tas ir par 3,5 reizēm vairāk nekā vidēji ES (5,2%) [8] un divtik vairāk nekā visā PVO Eiropas reģionā (8,7%) [9]. Absolūtos skaitļos tas nozīmē, ka alkohola dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni 6000 iedzīvotāju [10] – iespaidīgs skaitlis mazai nācijai, kas šobrīd cīnās ar dramatiskiem demogrāfijas izaicinājumiem. Šeit vietā vēlreiz uzsvērt, ka alkohola negatīvās sekas skar ne tikai pašu indivīdu – problemātiska lietošana ir fiziski un psihiski traumatiska pieredze visai ģimenei, īpaši bērniem visas dzīves garumā [11].

Kaut arī alkohola nozare apgalvo, ka pārdošanas vai reklāmas ierobežojumi samazinās valsts budžeta ieņēmumus un kaitēs ekonomikai, tomēr, palūkojoties uz alkohola kaitējumu ilgtermiņā, nodokļos iegūto valsts ir spiesta ieguldīt ugunsgrēka dzēšanai sociālajā un veselības budžetā, lai risinātu darbaspēka zuduma un slimību radītās sekas. Latvijā alkohola lietošana veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai sistēmai 2021. gadā tiešā veidā izmaksāja teju 150 miljonus eiro, bet kopā ar netiešajiem tēriņiem izmaksu apmērs tuvojas 602 miljoniem eiro jeb 1,8% no IKP. Salīdzinājumam, 2021. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem veidoja 0,7% no IKP [12] .

Kopumā pasaulē veiktie ekonometriskie pētījumi nav raduši pārliecinošus pierādījumus, ka alkohola patēriņa ierobežošana negatīvi ietekmētu ekonomiku, gluži pretēji – ekonomika ilgtermiņā ir ieguvēja. Pirmkārt, iedzīvotāji novirza tēriņus citiem produktiem un pakalpojumiem, savukārt valdības, samazinoties ar alkohola kaitējumu saistītajām izmaksām, var ieguldīt ietaupīto sabiedriskajos pakalpojumos [13].

Pasākumi, ko alkohola radītā kaitējuma ierobežošanai piedāvā PVO un pēc kā vadās Veselības ministrija, balstās gadu desmitiem krātos pierādījumos un apkopo sabiedrības veselības, ekonomikas un politikas principus. Šīs rekomendācijas dēvē par "best buys" (latviski – labākais piedāvājums), jo to ieviešana sniedz vislielāko efektu ar vismazākajiem izdevumiem – tie ir viegli ieviešami un prasa minimālus finanšu vai sistēmiskus ieguldījumus, vienlaikus sniedzot lielāku atdevi gan sabiedrības veselībai, gan valsts ekonomikai. Tieši princips – vislielākais efekts ar vismazākajiem izdevumiem – ir valsts politikas centrālā vadlīnija.

Nereti alkohola industrijas lobijs cenšas īstenot taktiku "mainām sarunas tēmu" – respektīvi, runāsim labāk par to, ka valstī bērni netiek pietiekami izglītoti par alkohola negatīvajām sekām, bet cilvēkiem ar problemātiskiem alkohola lietošanas paradumiem nav pieejami ārstniecības pakalpojumi. Lai arī norādītie trūkumi patiešām pastāv, ir aplami secināt, ka ar to pietiek alkohola radīto problēmu risināšanai. Mūsdienām atbilstoša preventīva izglītība, ārstniecība un rehabilitācija prasa ievērojamas valsts investīcijas, un tas ir darbs vien ar nelielu daļu no plašākas problēmas. Ja vienlaikus netiek ierobežota vielas fiziskā pieejamība, tad šie centieni līdzinās mēģinājumam dzēst plaša mēroga ugunsgrēku ar ūdens spainīti, ignorējot turpat esošās un daudz pieejamākās modernās dzēšanas tehnoloģijas. Var teikt, ka vājš alkohola aprites regulējums ir izrādījusies nāvējoša augsne neveselīgajām alkohola lietošanas tradīcijām Latvijā, jo no Rietumeiropas valstīm atšķiramies ar pārmērīgu dzeršanu vienā lietošanas reizē un tās biežumu, kā arī ar stiprā alkohola dominanci.

PVO "best buys" rekomendācijas alkohola kaitējuma mazināšanai vieno kopēja tēze – valstij un sabiedrībai ir jāvēršas pret cēloņiem, kas veicina atkarīgu uzvedību. Alkohola gadījumā būtiskākie problēmas cēloņi ir alkohola fiziskā pieejamība, zema cena, kā arī patēriņu motivējošs mārketings.

Ņemot vērā, ka visskaļāko cilvēku neizpratni Latvijā šobrīd raisa tieši dažādi alkohola fiziskās pieejamības ierobežojumi, tos šķietami uztverot tikai kā politiķu vēlmi praktizēt aizliegumus, palūkosimies uz šī principa pamatojumu tuvāk un no zinātniskā viedokļa.

Ierobežota alkohola fiziskā pieejamība idejiski līdzinās guļošajam policistam uz ceļa, kas autovadītājam liek piebremzēt. Alkohola politikas kontekstā šādu ātrumvaļņa funkciju pilda saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, mazāks tirdzniecības vietu skaits, kā arī vecuma vai citi ierobežojumi alkohola iegādei.

Lai arī pagaidām Latvijā ierosinājums celt vecuma slieksni, no kura jaunieši drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus, līdz šim nav guvis Saeimas atbalstu, uzskatu, ka no šī soļa mums tuvāko gadu laikā neizbēgt. Arī jau pieminētā tirdzniecība internetā vēl joprojām ir Latvijas vājā vieta – arī pēc grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā tā joprojām būs atļauta, taču tagad tiks piemērots ierobežojums: no preces pasūtīšanas brīža līdz tās piegādei jāpaiet vismaz sešām stundām. Šis ir uzteicams solis pareizajā virzienā un sola tūlītējus pozitīvus rezultātus, ko apliecina arī līdzšinējie pētījumi: atliktā piegāde samazina impulsīvus pirkumus, kā arī alkohola lietošanu vēlu vakarā, kas ļoti bieži noved pie pārmērīga patēriņa [14], braukšanas reibumā un alkohola izraisītas vardarbības.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva laikā no 2008. līdz 2018. gadam īstenoja vairākus PVO "best buys" rekomendācijām atbilstošus alkohola kontroles "guļošā policista" pasākumus, liedzot alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, paaugstinot vecuma slieksni dzērienu iegādei un saīsinot laiku, kurā atļauta alkohola tirdzniecība. Šo pasākumu rezultātā mirstības līmenis samazinājās par 3,2% [15]. Lietuvas piemērs uzskatāmi parāda alkohola fiziskās pieejamības ierobežojumu pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, ļaujot saprast, kāpēc šādu "guļošo policistu" ieviešana ir viens no PVO "best buys" principiem. Arī Latvijas Saeima, uzklausot sabiedrības veselības ekspertu sniegtos pierādījumus, ir pieņēmusi pierādījumos balstītu politisko lēmumu, sperot soli PVO rekomendāciju virzienā.

Būtiskākais politikas veidotājiem un politiķiem ir apzināties, ka alkohola negatīvo seku samazināšanu nevar panākt, izvēloties īstenot pa atsevišķam pasākumam no visa "best buys" rekomendāciju klāsta. Gluži tāpat kā futbolā: pat ja komandā ir pasaules līmeņa uzbrucējs, bez stipras aizsardzības un laba vārtsarga uzvarēt nav iespējams. Pētījumi apliecina: tikai sistemātiska un kompleksa pieeja alkohola kaitējuma mazināšanai nes redzamus rezultātus.. Pieeja "pa pusei" vai "pa drusciņai" ir neefektīva un nozīmīgas pārmaiņas neveicina.

Jau pieminētā Lietuva, kādreizējā alkohola patēriņa līdere, ieviešot vairākus ierobežojumus vienlaikus, panākusi būtisku alkohola patēriņa kritumu salīdzinoši īsā laikā,. Šobrīd Lietuva ir viens no Eiropas reģiona labajiem izlēmīgas rīcībpolitikas piemēriem un var kalpot par iedvesmu arī mums. Arī Latvijai ir iespēja sekot šim piemēram: ar izlēmīgas rīcībpolitikas un PVO "best buys" rekomendāciju īstenošanu varam panākt to, ka alkohols, būdams legāls produkts, vairs nerada nesamērīgi augstas izmaksas sabiedrībai.

Avoti:

[1] [2] [3] [12] Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. Gala ziņojums. Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, Rīga, 2023.

[4] [6] Černevičiūtė, S., Dobryninas, A., & Stumbrys, D. (2024). Intentional Homicides and Alcohol Abuse in Lithuania. Journal of Contemporary Criminal Justice, 40(3), 467-492.

[5] Stumbrys, D. (2023). Žalinga alkoholio vartojimo kultūra Lietuvoje: Socialinis kontekstas ir vyrų patirtys [Binge drinking culture in Lithuania: Social context and experiences of men]. Vytauto Didžiojo Universitetas.

[7] Global status report on alcohol and health and treatment of substance use disorders, World Health Organization, Geneva, 2024, 165–171.

[8] Status report on alcohol consumption, harm and policy responses in 30 European countries. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2019

[9] Alcohol, health and policy response in the WHO European Region. Technical document. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2024

[10] Datu vizualizācijas par alkohola lietošanu. Mirstība no nāves cēloņiem, kas tieši saistīti ar alkohola lietošanu (15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū), uz 100 000 iedzīvotāju.| Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024. Iegūts no: https://www.spkc.gov.lv/lv/datu-vizualizacijas-par-alkohola-lietosanu#mirstiba-no-naves-celoniem-kas-tiesi-saistiti-ar-alkohola-lietosanu-15-gadus-vecu-un-vecaku-iedzivotaju-vidu-uz-100-000-iedzivotaju

[11] Omkarappa DB, Rentala S. Anxiety, depression, self-esteem among children of alcoholic and nonalcoholic parents. J Family Med Prim Care. 2019 Feb;8(2):604-609.

[13] Empowering public health advocates to navigate alcohol policy challenges: alcohol policy

playbook. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe, 2024.

[14] Coomber K, Baldwin R, Taylor N, Callinan S, Wilkinson C, Toumbourou JW, et al. Characteristics of high- and low-risk drinkers who use online alcohol home delivery in Western Australia. Drug Alcohol Rev. 2024; 43(2): 407–415.

[15] Štelemėkas, M., Manthey, J., Badaras, R., Casswell, S., Ferreira-Borges, C., Kalėdienė, R., Lange, S., Neufeld, M., Petkevičienė, J., Radišauskas, R., Room, R., Telksnys, T., Zurlytė, I., and Rehm, J. (2021) Alcohol control policy measures and all-cause mortality in Lithuania: an interrupted time–series analysis. Addiction, 116: 2673–2684.