Mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība rada arvien jaunus apdraudējumus kritiskajai infrastruktūrai, un Latvijai jāaizsargā stratēģiski svarīgie objekti ne tikai no bezpilota gaisa sistēmām, bet arī no citām modernām autonomām sistēmām. Drošība ostās, lidostās, energoapgādes centros un citos stratēģiskos objektos ir valsts drošības stūrakmens. Mēs nedrīkstam kavēties pieņemt lēmumus un koordinēti rīkoties, jo tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk.
Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir apņēmusies izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību, un tās būs izmantojamas arī citos kritiskās infrastruktūras objektos.
Vadlīniju izstrāde ir ļoti nozīmīga, un tikpat nozīmīgs ir pastāvīgs atbalsts zināšanu un pieredzes apmaiņā starp publisko, privāto un akadēmisko sektoru. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija ("DAIF Latvija"), konsultējoties ar biedriem, ir izstrādājusi priekšlikumus, lai novērstu nesankcionētus bezpilota lidaparātu lidojumus kritisko objektu tuvumā, tajā skaitā civilās aviācijas lidlaukos.
Priekšlikumi aptver gaisa telpas novērošanu, draudu identificēšanu un atpazīšanu, kā arī operatīvu un precīzu draudu neitralizāciju. "DAIF Latvija", sadarbojoties ar Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, jau kopš 2013. gada demonstrē atbildīgajām iestādēm uzņēmumu izstrādātos produktus, uzņēmumi piegādā un uztur autonomās sistēmas, stiprinot valsts kritisko infrastruktūru.
Nesankcionētu vai ļaunprātīgu bezpilota lidaparātu lidojumu radīto draudu novēršana sastāv no trim galvenajiem uzdevumiem – gaisa telpas novērošana, iespējamo draudu atklāšana un atpazīšana; sekošana atklātajiem mērķiem ar pietiekamu precizitāti, lai iedarbotos uz tiem; lēmuma pieņemšana un droša mērķu neitralizācija. Šo uzdevumu realizācija prioritāšu secībā ir jānodrošina un atbildība jāsadala: kritiskās infrastruktūras objektos un to tiešā tuvumā, teritorijās, kurās koncentrēti šie objekti vai ir augsts iedzīvotāju u. c. sekundāro mērķu blīvums, un visā valsts teritorijā un Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, kā arī robežu tuvumā.
Īstermiņā, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, "DAIF Latvija" piedāvā apvienot zināšanas kritiskās infrastruktūras stiprināšanai, vienot valsts iestādes, uzņēmējus un zinātniekus. Šāda sadarbība nodrošinātu nepārtrauktu draudu analīzi, scenāriju izstrādi un risinājumu ieviešanu, īpaši uzsverot, ka apdraudējums var nākt ne tikai no gaisa, bet arī zemes, jūras un kibertelpas.
"DAIF Latvija" aicina iesaistīt pastāvīgā informācijas apritē partnerus pēc noteiktiem kritērijiem un veidot "Inovatoru hub" jeb "ostu’’ pastāvīgai komunikācijai un aktuālākās informācijas apmaiņai, kas sniegtu spēju reaģēt līdzīgi, kā to dara kiberdrošības komūna "CERT.lv" vai NATO ietvaros. Tas nozīmētu, ka šādā ietvarā būtu arī Latvijas Jūras administrācija, "Latvijas Valsts ceļi", Valsts robežsardze u. c. ietekmes puses.
Egle uzsver: "Pastāvīga un strukturēta sadarbība, informācijas apmaiņa, piemēram, ar uzņēmumiem, kas attīsta un ražo dronu un pretdronu sistēmas, ir kritiska, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību."
Ilgtermiņā "DAIF Latvija" saredz iespēju veidot iestādi Satiksmes ministrijas pārraudzībā ar pastāvīgu finansējumu, lai nodrošinātu novērošanu, mērķu atpazīšanu un neitralizāciju, sadarbojoties ar kvalificētiem uzņēmumiem. Šāds modelis veicinātu konkurenci un inovācijas, nodrošinot Latvijas uzņēmējiem iespējas attīstīties un eksportēt savus risinājumus.
"DAIF Latvija" ir apzinājusi, ka starptautiskos tirgos ir pieejams ierobežots skaits ražotāju, kuru produkti pārbaudīti ārkārtas situācijās un kaujas apstākļos. Nopietnākie risinājumi ir ASV, Izraēlā un Dānijā, tāpat risinājumus atbilstoši pieprasījumam izstrādā Lietuvā un Latvijā. Ražotāji un sistēmu integrētāji investējuši desmitgadi produktu izstrādē. Lai nodrošinātu, piemēram, lidostas aizsardzību, nepieciešamas nopietnas investīcijas šodien un turpmākajos gados. Atzinīgi vērtējams, ka šādi sākotnēji nepieciešamie finanšu resursi šobrīd tiek paredzēti. Nākotnē jādomā par vairāku līmeņu tālas darbības radaru, tuvas darbības radaru, radio frekvences skeneru, video fiksācijas un traucētāju pieejamību.
Drošības risinājumiem jābūt ne tikai efektīviem, bet arī uzticamiem, izmantojot tikai NATO partnervalstu tehnoloģijas, nepieļaujot nedraudzīgu valstu produktu un komponenšu izmantošanu, kas var apdraudēt sistēmu drošību. Egle atgādina: "Apdraudējuma avoti līdz ar tehnoloģijām mainās katru dienu, un valsts drošība nevar gaidīt. Ir nepieciešama pastāvīga pielāgošanās, zināšanu apmaiņa un spēja rīkoties."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!