Par noziegumā cietušo var kļūt ikviens, un noziegumi var notikt jebkur. Noziegumos cietušie ir pelnījuši aizsardzību un atbalstu, un viņiem jābūt iespējai vērsties tiesu iestādēs neatkarīgi no tā, kas viņi ir, kādus noziegumus viņi ir pārcietuši vai kurā ES valstī tas ir noticis. Šodien atzīmējam Eiropas dienu noziegumos cietušajiem, un tas ir savlaicīgs atgādinājums, ka mums ir vēl vairāk jāstrādā, lai uzlabotu cietušo personu dzīvi visā Eiropas Savienībā.
Savā darbā, pārstāvot sabiedrības intereses, regulāri no pirmavotiem esmu dzirdējis, kādas traumatiskas sekas noziegumi atstāj uz cietušajiem. Esmu dzirdējis par viņu cīņu, sāpēm un sistēmas radīto pamestības sajūtu. Kā ES komisārs, kura atbildības jomā ir krimināltiesības, esmu apņēmies dot savu artavu, lai uzlabotu praktisko pieredzi, ko gūst noziegumos cietušie.
Noziegumā ciest var ikviens — mājās, darbā, tāpat arī brīvdienās vai darba komandējumā dodoties uz citu valsti —, taču bieži vien par cietušajiem kļūst visneaizsargātākie mūsu sabiedrības locekļi, kuri var justies izolēti un nezināt, kur vērsties pēc palīdzības. Viņi, iespējams, pārdzīvo traumu, uz mūžu var būt iedragāta viņu fiziskā un garīgā veselība. Tomēr kriminālprocesa laikā cietušajiem var rasties sajūta, ka viņi vienkārši tiek izmantoti kā liecinieki, ka netiek ņemtas vērā viņu jūtas un pārdzīvojumi. To es uzskatu par nepieņemamu, un tāpēc es uzstāju uz pārmaiņām.
Sniedzot pienācīgu atbalstu, aizsardzību un izrādot cieņpilnu attieksmi, mēs varam mēģināt samazināt daudzas nozieguma sekas, ko izjūt cietušie. Eiropas diena noziegumos cietušajiem — tas ir spilgts atgādinājums par atbildību, kas mums visiem jāuzņemas, lai panāktu, ka cietušie netiek ignorēti. Esmu apņēmies nodrošināt, ka ikviens cietušais, proti, personas, kuras smagi skāris noziegums, saņem pienācīgu aprūpi un uzmanību un attiecībā uz atbalstu, aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību visās ES dalībvalstīs var paļauties uz vieniem un tiem pašiem minimālajiem standartiem.
Kopš 2015. gada Cietušo tiesību direktīva — Eiropas galvenais noteikumu kopums par cietušo tiesībām — ir palīdzējusi katru gadu garantēt tiesības aptuveni 15 % eiropiešu, kuri kļuvuši par noziegumos cietušajiem. 2022. gadā Komisijas novērtējumā tika noteiktas piecas tiesības, kas jāstiprina tiesību aktu piemērošanā: tiesības uz informāciju, atbalstu un aizsardzību saskaņā ar cietušo individuālajām vajadzībām, procesuālās tiesības un tiesības uz lēmumu par kompensāciju kriminālprocesa laikā.
Jāpiebilst, ka cietušo personu tiesību minimālie standarti kopš Cietušo tiesību direktīvas pieņemšanas ir mainījušies. Mainījusies arī mūsu izpratne par to, kādai jābūt bērniem draudzīgai un uz cietušajiem vērstai tiesu sistēmai; turklāt mums ir jauni līdzekļi, ar kuriem nodrošinām tiesu iestāžu pieejamību, atbalstām, aizsargājam noziegumos cietušos un sazināmies ar viņiem.
Priekšlikumu pārskatīt Cietušo tiesību direktīvu Komisija sagatavojusi, lai uzlabotu cietušo tiesību minimālos standartus visā ES, tādējādi visneaizsargātākajiem mūsu sabiedrības locekļiem — noziegumos cietušajiem — ļaujot gūt labumu no šiem uzlabojumiem. Komisijas priekšlikumā ir iekļauti grozījumi, kas ir gan vērienīgi, gan samērīgi; proti, tie paredz uzlabot piekļuvi informācijai, vairot aizsardzību, stiprināt atbalstu, atvieglot cietušo piedalīšanos kriminālprocesā un palielināt iespējas saņemt kompensāciju.
Pirmkārt un galvenokārt, Komisija ir ierosinājusi cietušo palīdzības dienestus noteikt par obligātiem visā ES; tie sasniedzami, zvanot pa ES mēroga tālruņa numuru 116 006. Šiem palīdzības dienestiem jāsniedz cietušajiem informācija par viņu tiesībām, vajadzības gadījumā cietušie jāpārvirza uz specializēta atbalsta dienestiem, turklāt šādi palīdzības dienesti būtu jāatbalsta ar tiešsaistes informāciju, kas sniegta vispusīgās un dažādās valodās pieejamās tīmekļvietnēs, kuras izstrādātas tā, lai tām var piekļūt personas ar invaliditāti. Labā ziņa ir tā, ka šie palīdzības dienestu tālruņi lielākajā daļā dalībvalstu jau ir izveidoti, tomēr, lai cietušie varētu tos izmantot neatkarīgi no savas atrašanās vietas, to pārklājums ir jāpaplašina visā Eiropas Savienībā.
Būtu arī jāuzlabo cietušo aizsardzība, individuālāk izvērtējot viņu vajadzības un nodrošinot aizsardzības rīkojumu pieejamību. Tas ir īpaši svarīgi visneaizsargātākajiem noziegumos cietušajiem, piemēram, personām ar invaliditāti, naida noziegumos, no organizētās noziedzības vai vissmagākajos starptautiskajos noziegumos cietušajiem, kā arī tiem, kuriem nepieciešama fiziska aizsardzība pret vardarbību. Tiklīdz individuāls izvērtējums to pamato, visneaizsargātākajiem cietušajiem vajadzētu būt arī iespējai saņemt bezmaksas psiholoģisko atbalstu tik ilgi, cik nepieciešams. Cietušajiem bērniem vajadzētu būt iespējai saņemt specializētu daudzaģentūru atbalstu un aizsardzību vienās un tajās pašās telpās.
Cietušajiem vajadzētu būt iespējai aktīvāk piedalīties kriminālprocesā, saņemt atbalstu tiesās un tiesībām apstrīdēt lēmumus, kas ietekmē viņu tiesības. Esmu stingri pārliecināts, ka cietušajiem vajadzētu ne vien justies uzklausītiem, bet viņiem vajadzētu būt arī pilnvērtīgām iespējām visā tiesvedības procesā. Ja cietušie piesaistīti liecinieku statusā, jābūt garantētām viņu tiesībām uz privātumu, lai aizsargātu viņu drošību un samazinātu risku, ka viņi atkārtoti kļūs par cietušo.
Ar šiem un citiem svarīgiem grozījumiem Komisija cer būtiski uzlabot noziegumos cietušo situāciju visā ES.
Tomēr, pirms šie Komisijas priekšlikumi kļūst par Eiropas tiesību aktiem, par tiem ir jāvienojas abiem likumdevējiem: Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm Padomē. Par laimi, patlaban notiekošajās sarunās jau ir vērojama stingra apņemšanās. Ņemot vērā šo pozitīvo virzību, ceru, ka jau drīzumā tiks panākta vienošanās par pašreizējo noteikumu vērienīgu pārskatīšanu, kas mums ļaus uzlabot tūkstošiem cietušo dzīvi visā ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!