Vai Tramps palīdzēs Putinam uzvarēt Ukrainā? Atbildēt var Pekinā

Līdz ar Krievijas sākto agresiju NATO valstis sāka piegādāt Ukrainai ieročus: sākumā prettanku raķetes, pēc tam bruņutehniku, tankus un tālas darbības raķetes. Ukraina sāka saņemt arī amerikāņu satelītu izlūkdatus, kas tai ļāva precīzi trāpīt objektiem Krievijas aizmugurē.

Tas viss tika darīts uz brīvprātības principa, ko veicināja Baidena administrācijas stingrais apņēmīgums atbalstīt Ukrainu "tik ilgi, cik būs nepieciešams". 2022. gada aprīlī tika izveidota Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa (tā sauktā "Ramšteinas grupa"). Tajā iekļāvās visas NATO valstis un vēl 25 citas valstis, tostarp tādi negaidīti dalībnieki kā Kenija, Kolumbija, Maroka, Pakistāna un Sudāna.

Šķita, ka cīņā pret Krieviju aiz Ukrainas stāv visas pasaules demokrātijas un to sabiedrotie. Taču neviens nepievērsa uzmanību būtiskākajam – militārā palīdzība Ukrainai bija un joprojām ir tikai brīvprātīga iniciatīva.

Kopš konflikta sākuma neviena valsts nav noslēgusi ar Ukrainu aizsardzības aliansi, kas uzliktu par pienākumu ne tikai sniegt palīdzību, bet arī iesaistīties karā Ukrainas pusē ar ieročiem rokās.

2023. gada jūlijā G7 un vēl 24 valstis parakstīja Viļņas deklarāciju par atbalstu Ukrainai. Tomēr arī tajā šādu saistību nav. 2024. gada janvārī Lielbritānija un Ukraina noslēdza desmit gadu sadarbības līgumu drošības jomā. Šā gada janvārī abas valstis parakstīja Simtgades partnerības līgumu.

Šajos dokumentos daudz runāts par partnerību dažādās jomās – no ieroču piegādēm līdz demokrātisko institūciju attīstībai Ukrainā. Taču britu parlamenta vietnē publicētajā skaidrojumā īpaši uzsvērts, ka līgumos nav iekļauts savstarpējās aizsardzības pienākums, kas būtu līdzvērtīgs NATO Piektajam pantam.

Kopš 1994. gada, kad tika parakstīts Budapeštas memorands, Ukraina nav noslēgusi nevienu aizsardzības līgumu ar nevienu Rietumu valsti. Līdz šim nevienai valstij nav saistošu pienākumu pret to. Faktiski jebkura militārā palīdzība Ukrainai ir atkarīga no NATO valstu vēlētāju un parlamentu lēmumiem, kuru nostāja var strauji mainīties atkarībā no iekšpolitiskās situācijas.

Nav grūti saprast, kāpēc šādi līgumi netika piedāvāti līdz 2022. gadam. Tie nozīmētu atklāta militāra konflikta draudus starp Krieviju un Rietumiem. Šāds konflikts potenciāli varētu kļūt par kodolkaru, uz ko vairākkārt ir norādījis Vladimirs Putins. Neviens racionāli domājošs politiķis neuzņemtos atbildību par tik riskantu soli – cena būtu pārāk augsta. Eskalācijas nepieļaušana bija gandrīz oficiāla Džo Baidena administrācijas nostāja.

Taču tagad, ierobežojot sevi ar neobligātu partnerības statusu, NATO valstis ir nonākušas situācijā, kurā to ietekme ir ierobežota. Izšķiroša ir jaunā ASV prezidenta nostāja, jo viņu nesaista nekādi starptautiskie līgumi.

Tomēr te ir viens būtisks aspekts. Tramps nevēlas tikai izbeigt Krievijas un Ukrainas konfliktu par jebkuru cenu – viņš vēlas padarīt Krieviju par ASV sabiedroto pretstatā Pekinai, piedāvājot mieru Ukrainā apmaiņā pret ciešākām attiecībām ar Maskavu. Viņa komandas locekļi šo nodomu pauž atklāti. Pekinā šo signālu uztvēra.

Piektdien, 21. februārī, uz to reaģēja Minska. "Nevajag lolot ilūzijas. Mēs nezinām, ko vēlas ASV. Mēs nezinām, ko tā pieprasīs no krieviem apmaiņā pret kara izbeigšanu. Man šķiet, ka viņi tagad mēģinās sanaidot krievus un ķīniešus. Krieviem tas nav pieļaujams," tā Krievijas un ASV uzsāktās sarunas komentēja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.

Varētu šķist, ka, ņemot vērā Maskavas ilgstošos centienus pakļaut viņa feodālo valdījumu, Lukašenko būtu ieinteresēts normalizēt attiecības ar Rietumiem. Sargoties no Putina ambīcijām, viņš vienmēr balstījies uz tiešu ekonomisko sadarbību ar Rietumiem. Taču pēdējos gados Baltkrievijā pieaug Ķīnas ietekme.

Baltkrievijas ārējais parāds 2024. gada septembrī sasniedza 36,4 miljardus dolāru jeb gandrīz pusi no valsts IKP. Trešdaļu šīs summas – 11 miljardus dolāru – Lukašenko ir parādā Ķīnai. Baltkrievijas ārējā parāda Krievijas daļa ir mazāka – 8,2 miljardi dolāru.

Baltkrievijā darbojas milzīgs, 11 hektārus plašs Ķīnas industriālais parks "Dižais akmens". No tajā pārstāvētajām 142 kompānijām 60 ir ķīniešu, tostarp tādi giganti kā "Huawei". Minsku un Pekinu saista arī brīvās tirdzniecības līgums.

4. janvārī, mēnesi pirms savām "vēlēšanām", Lukašenko apmeklēja Pekinu. 2023. gada augustā Ķīna un Baltkrievija parakstīja kopīgu paziņojumu par ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību drošības jomā. 2024. gada jūlijā Baltkrievija pievienojās Šanhajas sadarbības organizācijai un pirmo reizi savā teritorijā, netālu no Ukrainas un Polijas robežas, rīkoja kopīgas militārās mācības ar Ķīnu.

Tagad Lukašenko māca Maskavai, kā tai jāreaģē uz ASV piedāvājumiem. Caur viņa muti Pekina atklāti norāda Maskavai, kurā nometnē tai jāatrodas.

Jāatzīmē, ka Ķīna līdz šim atturējusies no militāras palīdzības sniegšanas Maskavai un ievērojusi arvien jaunās ASV sankcijas. Taču, ņemot vērā Vašingtonas mēģinājumus pārvilināt Maskavu savā pusē, šī piesardzīgā nostāja var mainīties.

Šādas pārmaiņas var nopietni ietekmēt noskaņojumu Vašingtonā. Ja tur sapratīs, ka ASV un Ķīnas konfrontācijas fronte stiepjas ne tikai pāri Klusajam okeānam, bet arī caur Ukrainu, Trampa pozīcija varētu mainīties par 180 grādiem.

ASV un Eiropa nolēma nesaistīt sevi ar Ukrainu aizsardzības aliansē laikā, kad tā varēja kalpot kā atturošs faktors. Tagad tās var nonākt situācijā, kurā būs jādomā par savas drošības aizsardzību un tomēr jāapsver šāda alianse.

Mēģinājumi izvairīties no konflikta un vēlāk pilnībā no tā distancēties var novest pie pretēja rezultāta – vēl lielākas eskalācijas.