Alīna Kirillova: Malkas krāsns, naži no mājām – Latvijas realitāte skolu ēdināšanā

Patlaban pavāru iespējas radoši izpausties ir daļēji ierobežotas, jo skolu ēdināšanā jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem".

Tāpat arī jāspēj iekļauties samērā nelielā budžetā, piedāvājot veselīgas un kvalitatīvas maltītes, kas arī mēdz būt izaicinājums. Zemkopības ministrijas veiktā skolēnu aptauja 2023.gadā liecina, ka tikai 11,7% bērni uzskata, ka skolās maltītes ir garšīgas, savukārt 23,9% norādīja, ka tādas ir gandrīz vienmēr.

Atbildi "ne vienmēr" izvēlējās 29,1% respondentu, bet "reti" – 27,2%. To, ka maltītes nekad nav garšīgas pauda 8,15% bērnu. Interesanti, ka šajā pašā aptaujā skolēni 61,6% gadījumu norāda, ka viņiem ir svarīgs skolas maltītes izskats pretstatā 20,4%, kuriem tas nešķiet nozīmīgs. Ko no tā varam secināt – bērni ēd arī ar acīm, tādējādi maltītei jābūt ēstgribu veicinošai, lai viņi vēlētos nogaršot piedāvāto ēdienu.

Lai celtu ēdināšanas kvalitāti, svarīga ir pavāru izglītība un kvalifikācija. Diemžēl, mūsu novērojumi liecina, ka ne vienmēr skolu ēdnīcās strādā atbilstoši profesionāļi, tāpēc svarīgi veicināt viņu tālākizglītību un profesionālo iemaņu celšanu, kas palīdzētu ikdienas darbā.

Pērn Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs visos reģionos organizēja divu dienu skolu pavāru apmācības, padziļināti skaidrojot veselīga uztura būtiskumu. Taču sarunās ar pavāriem atklājās pat neticamais – kādas lauku skolas pavārīte atklāja, ka vēl arvien gatavo skolēnu maltītes, izmantojot malkas krāsni! Vai mūsu gadsimtā tas ir normāli? Taču viņa no visas sirds cenšas, lai bērni būtu paēduši un saņemtu pilnvērtīgu uzturu. Citas pavāres uz skolu nes savus nažus, lai varētu strādāt, jo skolā tādu vienkārši nav.

Šīs situācija parāda, ka būtiski veicināt konstruktīvas sarunas starp skolām, pašvaldībām un finansējuma devējiem, lai skaidrotu modernizācijas nepieciešamību un darba ergonomikas nodrošināšanu, tādējādi ieviešot jaunas tehnoloģijas un palīdzot pavāru ikdienā.

Viena no galvenajām problēmām slēpjas tajā, kā vecāki ēdina savus bērnus mājās. Mēdz būt gadījumi, kad pēc nogurdinošas darba dienas ne mammām, ne tētiem nav iedvesmas gatavot trīs kārtu maltītes, jo vienkāršāk uzsildīt kādus pusfabrikātus vai pasūtīt "fast food", kas satur daudz sāls vai cukura, padarot ēdienu "garšīgāku".

Taču tieši šāds modelis rada bērniem sajūtu, ka skolās ēdiens ir negaršīgs, tāpēc tieši vecākiem ir nozīmīga loma tajā, ka tiek ievēroti veselīga uztura pamatprincipiem.

Bieži vien problēma ir tāda, ka skolās pasniegtais ēdiens ir citādāks nekā bērni pieraduši ēst mājās vai ikdienā. Pirmkārt, svarīgi bērnam skolā pagaršot piedāvāto ēdienu, kā arī to vajadzētu darīt atkārtoti, lai bērnam būtu iespēja nogaršot dažādus ēdienus un pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai viņš vēlas turpināt ēst skolā. Arī Zemkopības ministrijas pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa skolēnu (73,6%) vēlētos, lai būtu iespēja pašiem izvēlēties ēdienu skolas maltītēs no vairākām piedāvātajām opcijām. Šie dati saskan arī ar LDUSA novērojumiem.

Mēs kā uztura speciālisti zinām, ka daudziem bērniem negaršo dārzeņu salāti un vispār nepatīk tādas maltītes, kur ir ļoti daudz sastāvdaļu. Taču šīs problēmas risinājums ir pavisam vienkāršs – tā vietā, lai sajauktu dažādus dārzeņus vienā bļodā, tos labāk sagriezt atsevišķi un ļaut bērnam pašam izvēlēties, kuri dārzeņi viņam tajā brīdī šķiet garšīgāki.

Vēl viens ēdiens, ko ne vienmēr atvases izvēlētos savā porcijā ir mērces. Arī tās būtu ieteicams piedāvāt atsevišķi kā iespēju papildināt savu maltīti nevis pasniegt uzreiz jau šķīvī.

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija organizē konkursu "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā". Pirmajā posmā aicinām vecākus pieteikt tās skolas, par kurām viņu bērni izteikušies atzinīgi, pievienojot arī komentārus. Tajos visbiežāk kā pozitīvs aspekts tiek norādīts tas, ka pavāri ir radoši un spēj piedāvāt par ierobežoto budžetu tādus ēdienus, kuru gatavošanai mājās būtu jātērē samērā liels laiks, piemēram, zupas un saldos ēdienus. Vecāki augstu novērtē tās skolas, kas var nodrošināt īpašas ēdienkartes, tādējādi pielāgojot tās bērniem ar noteiktām veselības vajadzībām vai pārtikas nepanesamību, tostarp, ja ir nepieciešams nodrošināt arī veģetārām maltītes.

Skolu ēdināšana nav tikai silta un kvalitatīva maltīte. Ir ģimenes, kurām šī ir vienīgā iespēja bērniem nodrošināt sabalansētu ēdienreizi vismaz vienu reizi dienā, tāpēc aicinām novērtēt pavāru darbu un to, kā viņi rūpējas par mūsu bērniem!