Kaspars Mitriķis: Moderna finanšu pārvaldība jauno izaicinājumu laikmetā

PwC Baltijas finanšu vadītāju aptauja skaidri norāda, ka tehnoloģiju attīstība un ilgtspējas prasības būtiski ietekmē finanšu funkciju jau šobrīd. Tajā pašā laikā aptauja izgaismo arī ievērojamus izaicinājumus, kas joprojām kavē modernizācijas procesu.

Mūsdienās finanšu funkcijām ir jāpārvar robežas starp tradicionālo grāmatvedību un datu analīzi. Dati ir kļuvuši par ļoti vērtīgu aktīvu, un finanšu vadītāju spēja tos interpretēt un izmantot lēmumu pieņemšanai nosaka uzņēmuma konkurētspēju. Pieminētās aptaujas rezultāti rāda, ka 41% aptaujāto Baltijas uzņēmumu ir pilnībā ieviesuši un regulāri veic galveno veiktspējas rādītāju (KPI) monitoringu.

Līdztekus aktīvai KPI izmantošanai, digitālie risinājumi kļūst par neaizstājamu palīgu finanšu funkciju optimizācijā. Automatizētā datu ievade, prognozēšanas analīze un mākslīgais intelekts jau šobrīd sniedz iespēju samazināt manuālā darba apjomu un pieņemt precīzākus un datos balstītus lēmumus.

Taču, lai sasniegtu patiesu izrāvienu, ar tehnoloģiju ieviešanu vien nepietiek — ļoti svarīgi ir nodrošināt prasmju attīstību un kultūras maiņu organizācijās. Darbiniekiem jābūt spējīgiem izmantot rīkus, kas ļauj automatizēt ikdienas darbus un veltīt laiku analīzei un stratēģiskiem lēmumiem.

Lai arī ne tiešā veidā saistīta ar finanšu informāciju, ilgtspējas ziņošana kļuvusi par neatņemamu finanšu funkcijas sastāvdaļu, jo bieži vien tieši finanšu vadītāji ir tie, kuri tiek nozīmēti par atbildīgajiem arī ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un procesa koordinēšanā. Tikai 2% aptaujāto finanšu vadītāju norāda, ka ir jau ieviesuši ilgtspējas ziņošanas mehānismus un procesus, savukārt 84% atzīst, ka ir uzsākuši vai plāno uzsākt ESG datu apkopošanu un pārvaldību. Tādējādi šajā jomā tiek sagaidītas ievērojamas izaugsmes iespējas, un tiek paredzētas nākotnes investīcijas gan procesu, gan tehnoloģisko risinājumu ieviešanā ilgtspējas ziņošanas jomā.

Turklāt ilgtspējas dati var kalpot par pamatu jaunu biznesa iespēju identifikācijai un operatīvās efektivitātes paaugstināšanai. Organizācijas, kas spēj ļoti precīzi novērtēt savu ietekmi uz vidi un sabiedrības labklājību, nereti gūst konkurētspējas priekšrocības, jo tās var izcelties ar inovācijām un piesaistīt ilgtspējā ieinteresētus partnerus. Finanšu funkcijas loma šeit nav tikai ziņošanas nodrošinājums — tā var kļūt par virzītājspēku ilgtspējas stratēģijas izstrādē un ieviešanā.

Lai finanšu funkcija sekmīgi pielāgotos mūsdienu izaicinājumiem un izmantotu jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, uzņēmumam jāsper vairāki stratēģiski, viens otru papildinoši un iekļaujoši soļi.

Pirmkārt, jāveicina nepārtraukta darbinieku izglītošana digitālo prasmju jomā. Tas nodrošinās, ka finanšu funkcija var pilnvērtīgi izmantot datu analītikas un automatizācijas risinājumus, tādās jomās kā budžeta plānošana, finanšu prognozēšana, atskaišu sagatavošana, darbības efektivitātes analīze un citās.

Otrkārt, finanšu vadītājiem uzņēmumā jākļūst par vieniem no ilgtspējas virzītājiem, jo šī joma arvien biežāk kļūst par neatņemamu finanšu vadītāju darba sastāvdaļu. Lai gan uzņēmumi bieži pieņem darbā ilgtspējas vadītājus un speciālistus, finanšu funkcijai ir svarīga loma ilgtspējas datu apkopošanā, analīzē un uzticama ziņojuma sagatavošanā, kas balstīts uz finansiāliem un nefinansiāliem rādītājiem.

Visbeidzot, organizācijām jāatbalsta inovācijas un tehnoloģiju ieviešana, radot kultūru, kurā jaunie risinājumi tiek uzskatīti par iespēju, nevis draudu. Mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespēju optimizēt procesus, samazināt izmaksas un uzlabot datu pieejamību. Izmantojot šos risinājumus, finanšu funkcija var ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū, pieņemt pamatotākus lēmumus un palielināt biznesa vērtību.

Moderna finanšu funkcija ir ne tikai tehnoloģiski spējīga, bet arī stratēģiski vieda un ilgtspējīga. Aptaujas dati ir apliecinājums tam, ka Baltijas uzņēmumi jau sper nozīmīgus soļus, tomēr panākumi būs atkarīgi no vēlmes turpināt attīstīties un pielāgoties strauji mainīgajai biznesa videi.