Māris Cepurītis: Ārpolitika Kremļa mērcē. Sabotāžas, diversijas un slepkavības Eiropā

Kopš 2022. gada Krievija pret rietumvalstīm, īpaši Eiropas valstīm, ir īstenojusi dažāda veida hibrīdās operācijas – gan tādas, kas izmantotas agrāk, piemēram, informatīvās un ietekmes operācijas, arī kiberuzbrukumi, gan tādas, kuras pirms tam izmantotas reti, piemēram, kritiskās infrastruktūras objektu sabotāža vai tās apdraudēšana.

Hibrīdās operācijas, kuru mērķis ir ietekmēt oponentu lēmumu pieņemšanu un kas balansē uz robežas starp karu un mieru, nav jauns fenomens Kremļa attiecībās ar citām valstīm. Vairāki pašlaik Krievijas izmantotie instrumenti, tai skaitā tā saucamie aktīvie pasākumi, ir plaši izmantoti vai turēti gatavībā vēl Aukstā kara laikā. Piemēram, Aukstā kara laikā Valsts drošības komitejas un par militāro izlūkošanu atbildīgās Galvenā izlūkošanas pārvaldes plāni paredzēja īstenot sabotāžas aktus pret rietumvalstu militārajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.ⁱ Plāni gan netika ieviesti bažās par kodoleskalācijas riskiem.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Kremlis ir atjaunojis "aktīvo pasākumu" izmantošanu, tai skaitā izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas operāciju izpildes organizēšanai. Modernās tehnoloģijas tiek pastiprināti izmantotas, lai kompensētu iztrūkumus, ko radījušas plašās Krievijas spiegu izraidīšanas. Reaģējot uz Krievijas plašo iebrukumu Ukrainā, kopš 2022. gada rietumvalstis ir izraidījušas no 700ⁱⁱ līdz pat vairāk nekā tūkstotimⁱⁱⁱ Krievijas diplomātu, tai skaitā Krievijas izlūku. Saskaņā ar Lielbritānijas Slepenā izlūkošanas dienesta vadītāja Ričarda Mūra teikto kara pirmajos mēnešos Maskavā bija spiesti atgriezties vairāk nekā 400 Eiropā strādājošie Krievijas izlūki.^iv

Izlūkdienestu rezidentūru Rietumos samazināšana radīja nepieciešamību Krievijai rast jaunus veidus, kā turpināt izlūkošanu un "aktīvos pasākumus". Viens no veidiem bija intensīvāk izmantot tā saucamos nelegāļus jeb izlūkus, kuri nedarbojas zem diplomātiskā piesega, bet izmanto viltotas, vairāku gadu garumā nostiprinātas identitātes. Vairāku nelegāļu aizturēšana kopš 2022. gada liecina par šī veida izlūku aktīvāku izmantošanu. Vienlaicīgi nelegāļu izmantošanai ir dažādi ierobežojumi, piemēram, augstas izmaksas apmācībai, kas ilgstot vismaz sešus gadus^v, un viltus identitātes izveidošana un uzturēšana. Nelegāļi aizturēšanas gadījumā arī nevar paļauties uz diplomātisko imunitāti, līdz ar to ir apcietināmi un notiesājami.

Krievijas dienesti aktīvāk sākuši izmantot arī organizētās noziedzības grupas, kas gatavas veikt noteiktas darbības par samaksu.^vivii Piemēram, izskanējušas versijas, ka no Krievijas aizbēgušā helikoptera pilota Maksima Kuzminova slepkavību Spānijā varētu būt veikuši tieši organizētās noziedzības pārstāvji.^viii

Kopš 2022. gada novērojams, ka Krievija izmanto sociālos tīklus un saziņas aplikācijas personu vervēšanai noteiktu uzdevumu izpildei. Visbiežāk saziņa īstenota, izmantojot "Telegram" aplikāciju. Atlīdzībā par noteiktu uzdevumu izpildi tiek piesolīta samaksa kriptovalūtās apjomā no 100^ix līdz pat 10 000^x eiro par sarežģītāku uzdevumu veikšanu. Aģentu vervēšana notiek arī slēptā veidā, tiem pat nezinot, ka noteiktā uzdevuma izpildi pasūtījis kāds no Krievijas drošības dienestiem.^xi Saziņas aplikācijas tiek izmantotas arī plašāku aģentu tīklu veidošanā, Krievijas drošības dienestiem rekrutējot sabotāžas organizatorus, kuri tālāk meklē noteiktu darbību izpildītājus.^xii

Tāpat aktīvo pasākumu veikšanai Krievija sākusi plašāk izmantot privātos aktorus – indivīdus un dažādas grupas. Šāda taktika ļauj Krievijas dienestiem saglabāt nosacītu anonimitāti, apgrūtinot izlūkošanas un sabotāžas darbību organizatoru identifikāciju un mazinot potenciālo pretdarbību iespējamību. Saziņas aplikāciju izmantošana arī ļauj sarežģītākas operācijas sadalīt vairākos relatīvi viegli veicamos uzdevumos, kuru izpildei nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, šādi liedzot darbību īstenotājiem uzzināt viņu veiktā uzdevuma patieso mērķi. Izmantotā pieeja tiek salīdzināta ar "gabaldarbu ekonomikas" pieeju^xiii, kur darbaspēka (lasīt – sabotieru) piesaiste notiek pēc nepieciešamības – noteiktu uzdevumu veikšanai, tai skaitā saglabājot relatīvi augstu anonimitāti un aizsardzību pret tiesiskām sekām, jo pieķeršanas gadījumā sodīti tiek uzdevumu izpildītāji, nevis organizatori. Līdzšinējie gadījumi parāda, ka aizturēšanas gadījumā šo personu liktenis ir viņu ziņā. Savukārt vairāki ar "Telegram" aplikācijas palīdzību organizēti uzbrukumi Ukrainas armijas rekrutēšanas centriem šī gada janvāra beigās parāda Krievijas dienestu gatavību upurēt darbību veicējus, vienā no gadījumiem uzspridzinot personu, kura bija uzņēmusies ienest improvizēto spridzekli rekrutēšanas centra telpās.^xiv

Atskatoties uz 2024. gada ietvaros veiktajiem aktīvajiem pasākumiem, iespējams identificēt vairākas mērķa grupas un pret tām īstenoto pasākumu smagumu.

Ir turpinājušies mērķtiecīgi kiberuzbrukumi Eiropas valstīm, pēc ENISA novērojumiem, laikā no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam ES fiksēti 11 079 kiberincidenti, no kuriem 322 tika vērsti pret divām vai vairāk ES dalībvalstu.^xv Salīdzinājumam, laikā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam tika fiksēti 2580 kiberincidenti, no kuriem 220 tika vērsti pret divām vai vairāk ES dalībvalstu.^xvi Svarīgi piebilst, ka kiberuzbrukumus veic arī ar Krieviju nesaistīti aktori, piemēram, noziedzības grupas peļņas nolūkos. Vienlaikus ir identificētas vairākas ar Krieviju cieši saistītas operācijas, piemēram, Krievijas militārās izlūkošanas dienesta GRU hakeru grupa SANDWORM (APT44) īstenojusi uzbrukumus Ukrainas un arī NATO valstu kritiskajai infrastruktūrai. APT44 ir izdevies iekļūt Polijas un ASV ūdens apgādes operatoru sistēmās,^xvii kā arī uzlauzt Igaunijas loģistikas uzņēmuma datubāzes.^xviii

Krievija turpina īstenot ietekmes operācijas, plaši izmantojot sociālo mediju un saziņas aplikāciju sniegtās iespējas, piemēram, turpinoties "Doppleganger" operācijai, arī īstenojot mērķtiecīgas operācijas vēlēšanu ietekmēšanai, kā to varēja novērot Moldovas, Rumānijas, Vācijas un citu vēlēšanu gadījumā.

Lielākoties sabotāžas tiek veiktā tā, lai tās būtu spilgti pamanāmas un pievērstu sabiedrību un lēmumu pieņēmēju uzmanību. IKEA veikala dedzināšana Viļņā^xix, ar Ukrainas uzņēmumu saistītas noliktavas dedzināšana Lielbritānijā, dzelzceļa tīkla sabotāža Parīzes tuvumā Vasaras olimpisko spēļu atklāšanas dienā, vandalisma akti pret pieminekļiem un memoriāliem Latvijā vai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājums ir daži no piemēriem šādām darbībām, kas izpelnās augstu publisku redzamību. Ziemeļvalstis, tostarp Somija un Zviedrija, ir sastapušās ar vairākiem gadījumiem, kur notikusi ielaušanās kritiskās infrastruktūras objektos, piemēram, mobilo telekomunikāciju operatoru bāzes stacijās un ūdens attīrīšanas stacijās^xx, bet 2024. gada 28. jūlijā Janakala reģionā, pārgriežot stiprinājuma kabeļus, nogāzts viens telekomunikāciju tornis.

Pret kritisko infrastruktūru vērstas darbības fiksētas arī citviet Eiropā, piemēram, aizdomas par dzeramā ūdens sistēmas sabotāžu Vācijas kara bāzē, kurā tiek turētas un apkalpotas Vācijas kanclera un valdības izmantotās lidmašīnas. Fiksēti vairāki neidentificētu dronu pārlidojumi, piemēram, 2024. gada novembrī droni manīti virs vairākām Lielbritānijas gaisa spēku bāzēm, tai skaitā tām, kur izvietoti ASV F-35 iznīcinātāji un B-52 bumbvedēji, bet decembra sākumā droni manīti virs vairākiem kritiskās infrastruktūras un militārajiem objektiem Vācijā – kompānijas BASF ķīmiskās rūpniecības kompleksa Ludvigshāfenē, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, "Rheinmetall" ražotnēm, tai skaitā kompānijas lielākās munīcijas ražotnes Lejassaksijā, kā arī ASV militārās bāzes Ramšteinā.

Saistībā ar sabotāžām nav iespējams nepieminēt Krievijas "ēnu flotes" kuģu veikto zemūdens kritiskās infrastruktūras bojāšanu Baltijas jūrā. Kopš 2023. gada Baltijas jūrā tikuši pārrauti "Balticconector" dabasgāzes cauruļvads, "Estlink 2" augstsprieguma elektrības kabelis un vairāki datu pārraides kabeļi. Ārpus Baltijas jūras Krievija veic darbības ar mērķi netieši kāpināt apdraudējumu zemūdens kritiskajai infrastruktūrai – Krievijas izlūkošanas kuģis "Yantar" uzturējies Lielbritānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 2024. gada novembrī un 2025. gada janvārī, iespējams, kartējot zemūdens infrastruktūru.^xxi ASV institūcijas brīdinājušas par pieaugošu Krievijas interesi attīstīt spējas darboties pret zemūdens kritisko infrastruktūru, pastiprinot par to atbildīgo Krievijas Bruņoto spēku Galveno pārvaldi dziļūdens izpētei.^xxii

Daži no novērotajiem aktīvajiem pasākumiem liecina par Krievijas gatavību pastiprināt hibrīdās operācijas, neizslēdzot arī operācijas ar civiliedzīvotāju upuriem. Piemēram, sprāgstošajiem kurjerpasta sūtījumiem, kas novēroti 2024. gada vasarā, bija potenciāls izraisīt letālas sekas, ja tie būtu sprāguši transporta lidmašīnās. Arī gadījums ar Armina Papergera slepkavības organizēšanu liecina par Krievijas gatavību eskalēt situāciju.

Svarīgi piebilst, ka ne visi tirdzniecības centru ugunsgrēki vai kritiskās infrastruktūras bojājumi ir Krievijas hibrīdo operāciju rezultāts, un nedrīkst pārvērtēt hibrīdo operāciju iespaidu. Krievijai turpinot aktīvos pasākumus, pieaug Eiropas valstu pretdarbības, kas var vēl vairāk mazināt sabotāžas un citas darbības. Redzamākais piemērs ir veiktie un plānotie pasākumi Krievijas "ēnu flotes" ierobežošanai, piemēram, atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem veiktas ostas valsts tiesību kuģu pārbaudes, arī izmantotas pretpirātisma tiesības, ja kuģi apdraud kritisko infrastruktūru, vai sankcijas pret kuģiem, to īpašniekiem vai noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, uzņēmumiem, kas nodrošina kuģu apkalpes. Ieviešot pretpasākumus pret "ēnu floti", kas pārvadā 70% Krievijas naftas produktu^xxiii, Krievija riskē zaudēt ievērojamu ienākumu daļu.

Īstenojot sabotāžas un citus aktīvos pasākumus, Krievija tiecas sasniegt divus primāros mērķus.

Pirmkārt, aktīvie pasākumi, Kremļa skatījumā, ir viens no instrumentiem, ko valsts var izmantot savu nacionālo interešu sasniegšanai, īpaši gadījumos, kad diplomāti savos centienos ir nesekmīgi, bet kara uzsākšana nav iespējama. Kremlis jau vēsturiski ir izmantojis gan slēptas, gan redzamas darbības, kuru mērķis ir piespiest Krievijas oponentus rīkoties atbilstoši tās vēlmēm vai atturēt no Krievijai nevēlamām darbībām. Kopš 2022. gada sabotāžas un cita veida aktīvie pasākumi tiek veikti, lai mazinātu Eiropas un citu rietumvalstu atbalstu Ukrainai, vājinātu Rietumu vienotību, kā arī pretdarbotos rietumvalstu, īpaši NATO valstu, atturēšanas un aizsardzības spēju vairošanai. Kritiskās infrastruktūras sabotāžas vai to draudi ir veids, kā Krievija rada nepieciešamību šo objektu aizsardzībai novirzīt papildu līdzekļus, tādējādi tos liedzot citām aizsardzības un drošības jomas vajadzībām.

Otrs mērķis ir gatavošanās potenciālai militārai konfrontācijai. Lai gan pašlaik militārās konfrontācijas riski starp Krieviju un NATO saglabājas zemi, vairāku Eiropas valstu politiķi un drošības dienesti, tostarp Satversmes aizsardzības birojs, ir norādījuši uz Krievijas spēju jau tuvāko gadu laikā atjaunot tās armijas spējas un vērst tās pret Eiropu.^xxiv Līdzšinējās sabotāžas un citi aktīvie pasākumi skatāmi kā daļa no Krievijas gatavošanās sadursmei, gan praktiski veidojot un pārbaudot organizācijas un izpildes tīklus, kas izmantojami izlūkošanai, sabotāžu veikšanai un citu uzdevumu izpildei, gan caur šīm darbībām signalizējot NATO dalībvalstīm par Krievijas potenciālajām spējām veikt minētās un vēl citas darbības. Šādi norādot, ka konfrontācijas gadījumā NATO valstīm vajadzēs aizsargāties ne vien pret konvencionālu militāru uzbrukumu, bet arī plašām sabotāžas kampaņām, Krievija tiecas iespaidot Eiropas un NATO valstu lēmumu pieņēmējus, lai tie būtu gatavāki piekāpties Krievijas nākotnes prasībām.

Atklāts jautājums ir par to, kā Eiropai un NATO reaģēt uz Krievijas agresīvajām ārpolitikas izpausmēm. Viena no efektīvākajām pieejām būtu Krievijas iegrožošana – stratēģija, kas tika pielietota Aukstā kara laikā un paredz pretdarboties ikvienam Krievijas mēģinājumam vairot tās starptautisko ietekmi. Tomēr šādas stratēģijas ieviešanai nepieciešama ilgtermiņa rietumvalstu kopdarbība, kas līdz ar ASV prezidenta Trampa jauno pieeju attiecībām ar Krieviju kļūst sarežģītāka.

Otra pieeja ir atturēšana caur liegumu (deterrence by denial), kas balstās uz spēju laicīgi identificēt un neitralizēt Krievijas īstenotās sabotāžas un ietekmes operācijas. Šajā procesā kritiska loma ir sabiedrībai – informētībai par Krievijas izmantotajām metodēm, tai skaitā rekrutēšanu, dezinformāciju un sabotāžas tīklu veidošanu, kā arī apzināšanās par iespējamām tiesiskajām sekām privātpersonām un uzņēmumiem, kas iesaistās šādās darbībās. Sabiedrības noturība nozīmē ne tikai valsts iestāžu spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru, bet arī ikviena indivīda prasmi kritiski izvērtēt informāciju sociālajos medijos, atpazīt manipulatīvus naratīvus, neizplatīt tos tālāk, kā arī ziņot par aizdomīgām aktivitātēm.

Vidējā termiņā ir svarīgi turpināt arī militārās atturēšanas spēju stiprināšanu, attīstot bruņoto spēku rezerves un modernizējot ekipējumu, taču ne mazāk būtiska ir sabiedrības noturības stiprināšana, kas ir pirmā aizsardzības līnija pret hibrīdapdraudējumiem. Efektīva valsts drošības stratēģija ir kompleksa pieeja, kurā militārā aizsardzība iet roku rokā ar sabiedrības informētību un iesaisti. Tikai sabiedrība, kas izprot draudus, spēj pretoties manipulācijām un aktīvi iesaistās valsts drošības stiprināšanā, var būt pietiekami spēcīgs balsts jebkuras agresijas atturēšanai.

i Richterova, Daniela. "The Long Shadow of Soviet Sabotage Doctrine?" War on the Rocks, August 19, 2024. https://warontherocks.com/2024/08/the-long-shadow-of-soviet-sabotage-doctrine/.

ii Riehle, Kevin P. "Soviet and Russian Diplomatic Expulsions: How Many and Why?" International Journal of Intelligence and CounterIntelligence 37, no. 4 (2024).

iii Mid.ru. "Брифинг официального представителя МИД России М.В.Захаровой, Сочи, 6 марта 2024 года." Russian Ministry of Foreign Affairs, March 6, 2024. https://mid.ru/ru/foreign_policy/news/1937138/.

iv Sabbagh, Dan. "Half of Russian Spies in Europe Expelled Since Ukraine Invasion, Says MI6 Chief." The Guardian, July 21, 2022. https://www.theguardian.com/uk-news/2022/jul/21/half-of-russian-spies-in-europe-expelled-since-ukraine-invasion-says-mi6-chief.

v Business Insider. Porter, Tom. "Inside the World of Deep-Cover Spies That Russia Is Deploying to Infiltrate the West." Business Insider, December 27, 2023. https://www.businessinsider.com/inside-world-deep-cover-russia-spies-infiltrating-west-putin-agents-2023-12.

vi YouTube. CIA Director Bill Burns and MI6 Chief Richard Moore Talk to FT Editor Roula Khalaf. https://www.youtube.com/watch?v=rp5PeoAW6mI&t=1394s.

vii Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada darbības pārskats. https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf.

viii Chiapppa, Claudia, Eva Hartog, and Veronika Melkozerova. "The Death of a Russian Defector: Who Failed Maxim Kuzminov?" Politico, November 18, 2024. https://www.politico.eu/article/maxim-kuzminov-russia-ukraine-defector-murder-fsb-spain-helicopter/.

ix Re:Baltica. Springe, Inga, and Holger Roonemaa. "From Kyiv to Riga: Russian Sabotage Operations in the Baltics." Re:Baltica, July 10, 2024. https://en.rebaltica.lv/2024/07/2970/.

x Huppertz, Carina, Artur Izumrudov, Laurin Lorenz, Ilya Lozovsky, Bastian Obermayer, Holger Roonemaa, Fabian Schmid, and Marta Vunš. "'Make a Molotov Cocktail’: How Europeans Are Recruited Through Telegram to Commit Sabotage, Arson, and Murder." OCCRP, September 26, 2024. https://www.occrp.org/en/investigation/make-a-molotov-cocktail-how-europeans-are-recruited-through-telegram-to-commit-sabotage-arson-and-murder.

xi Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada darbības pārskats. https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf.

xii Latvijas Republikas Valsts Drošības dienests. Publiskais pārskats par Valsts Drošības dienesta darbību 2024. gadā. https://vdd.gov.lv/uploads/materials/39/lv/vdd-2024-gada-parskats.pdf.

xiii Richterova, Daniela, Elena Grossfeld, Magda Long, and Patrick Bury. "Russian Sabotage in the Gig-Economy Era." The RUSI Journal 169, no. 5 (July 28, 2024): 10–21. https://doi.org/10.1080/03071847.2024.2401232.

xiv Kyiv Post. "Series of Unwitting 'Suicide’ Bombings Rock Ukraine’s Recruitment Centers – SBU." Kyiv Post, February 5, 2025. https://www.kyivpost.com/post/46638.

xv ENISA. Threat Landscape 2024. https://www.enisa.europa.eu/sites/default/files/2024-11/ENISA%20Threat%20Landscape%202024_0.pdf.

xvi ENISA. Threat Landscape 2023. https://www.enisa.europa.eu/sites/default/files/publications/ENISA%20Threat%20Landscape%202023.pdf.

xvii Gabby Roncone et al., APT44: Unearthing Sandworm (Mandiant), accessed February 27, 2025, https://services.google.com/fh/files/misc/apt44-unearthing-sandworm.pdf.

xviii Yle News. Russia behind cyber-attacks on Western utilities, security firm says. 21.04.2024. https://yle.fi/a/74-20084802

xix Bakaitė, Jurga, and Evelina Knutovič. "Who Is Behind 'Sabotages and Diversions’ in Lithuania and Poland?" LRT.lt, May 23, 2024. https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2279598/who-is-behind-sabotages-and-diversions-in-lithuania-and-poland.

xx MTV: nselvitys: Isojen teleyhtiöiden tukiasemiin on murtauduttu aiempaa useammin. 15.07.2024. https://www.mtvuutiset.fi/artikkeli/mtv-n-selvitys-isojen-teleyhtioiden-tukiasemiin-on-murtauduttu-aiempaa-useammin/8972100#gs.bnu2m4

xxi Defence Secretary. "Oral Statement on Russian Maritime Activity and UK Response." GOV.UK, 22.01.2025.https://www.gov.uk/government/speeches/defence-secretary-oral-statement-on-russian-maritime-activity-and-uk-response-22-january-2025.

xxii CNN. Sciutto, Jim. "Exclusive: US Sees Increasing Risk of Russian 'Sabotage’ of Key Undersea Cables by Secretive Military Unit." CNN, September 6, 2024. https://edition.cnn.com/2024/09/06/politics/us-sees-increasing-risk-of-russian-sabotage-undersea-cables/index.html.

xxiii Martin Fornusek. 70% of Russian oil shipped by shadow fleet, posing environment risk, report says. Kyiv Independent, 14.10.2024., https://kyivindependent.com/shadow-fleet-environment/

xxiv Danish Defence Intelligence Service. Intelligence Outlook 2024. https://www.fe-ddis.dk/globalassets/fe/dokumenter/2024/intelligenceoutlook.pdf. un Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada Darbības pārskats, https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf